Latviešu ev. lut. draudzes Amerikā pastāv jau kopš 19. gadsimta beigām, kad izceļotāji no Latvijas veidoja draudzes Ņujorkā, Bostonā, Baltimorā, Filadelfijā, Čikāgā, Klīvlandē, San Francisco un Linkolna pagastā, Viskonsinā, lai lūgtu Dievu savā dzimtajā valodā. Pirmās draudzes organizēja un periodiski apmeklēja igauņu izcelsmes mācītājs Hans Rebane, bet diekalpojumus un garīgo aprūpi veica pašu izvēlēti draudzes locekļi.
Kad 20. gadsimta vidū no Eiropas bēgļu nometnēm ASV un Kanadā ieplūda tūkstoši latviešu bēgļu, tie neilgā laikā pievienojās jau pastāvošajām draudzēm, kā arī dibināja jaunas latviešu draudzes, kur tādu vēl nebija. Ieceļotāju vidū bija arī lielāks skaits lutrerāņu mācītāji un, izvēloties garīgo vadītāju, draudzēm bija plaša izvēle starp kandidātiem.
Vecākās latviešu draudzes bija saistītas ar vietējās zemes luterāņu Sinodēm, galvenokārt ar Lutheran Church – Missouri Sinodi, un vairākas jaundibinātās pievienojās United Lutheran Church in America, American Lutheran Church vai Augustana Sinodēm, kuŗu draudzes bija devušas galvojumus daudziem jaunieceļotājiem no Vācijas bēgļu nometnēm. Tomēr vairākas jaundibinātās draudzes darbojās neatkarīgi un juridiski piederēja Latvijas ev. lut. Baznīcai Trimdā.
Drīz vien sākās centieni apvienot izkaisītās latviešu draudzes zem Baznīcas Virsvaldes jumta, reizē paturot noteiktu draudžu neatkarību, atbilstoši vietējās vides apstākļiem. 1958. gadā, mācītāja Kārļa Kundziņa vadībā, izveidojās Latviešu ev. lut. draudžu apvienība Amerikā (LELDAA), kuŗas darbības noteikumi pamatojās uz Latvijas ev. lut. Baznīcas 1928. gada Satversmi. LELDAA inkorporācija notika Ņujorkas pavalstī 1959. gada 17. janvārī un tās pirmajā Pārvaldē kalpoja Bruno Albāts, Pēteris Eglītis, Voldemārs Gobiņš, Alberts Ozols, Karl Karusa, Armīns Rūsis un Charles Stankevitz.
LELDAA uzņēma visas latviešu luterāņu draudzes ar vienādām tiesībām, neatkarīgi no piederības vietējām Sinodēm. Vienīgā prasība bija, lai tās atzīst Latvijas ev. lut. Baznīcas (LELB) trimdā archibīskapu par savu garīgo vadītāju un, pēc iespējas, seko Baznīcas 1928. gada Satversmes noteikumiem.
Pēc vairāku gadu darbības radās doma draudžu apvienību pārveidot par Sinodi, tā radot stiprāku juridisku pamatu attiecībā uz īpašumtiesībām un mācītāju statusu Amerikas sabiedrībā. Izveidoja Satversmes komisiju un pirmais Amerikas latviešu ev. lut draudžu Sinodes satversmes projekts tika pieņemts 1972. gada 22. janvārī.
LELB ārpus Latvijas (LELBĀL) virsvaldes 1972. gada aprīļa sēdē Toronto, Kanadā, pieņēma atzinumu, ka “Visu Ziemeļamerikas latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienošanās vienā latviešu Sinodē, kā garīgā un nacionālā vienībā, būti vēlama”. Izstrādātais Sinodes satversmes projekts Virsvaldei bija pieņemams, jo tas noteica paredzētās Sinodes piederību LELBĀL, tās attiecības ar archibīskapu un LELBĀL virsvaldi un deva piemērotu tiesisko izkārtojumu draudžu sadarbībai ASV un Kanadā.
1975. gadā, pirmo latviešu Draudžu dienu laikā, Gaŗezerā notika LELDAA ģenerālsapulce, kuŗā latviešu garīdznieki un draudžu delegāti nolēma pārorganizēt LELDAA par Latviešu ev. lut. baznīcu Amerikā (LELBA). Ģenerālsapulcē apstiprināja LELBA Satversmi un ievēlēja pārvaldes un revīzijas komisijas locekļus. Dibināšanas gadā astoņdesmit septiņās LELBA draudzēs un dievkalpojumu kopās bija ap 28,200 locekļu, ko aprūpēja deviņdesmit deviņi garīdznieki. Administratīvi LELBA ir sadalīta četros apgabalos: ASV Austrumu (ieskaita trīs Arģentīnas, Brazīlijas un Venecuēlas draudzes), Rietumu, Vidienes un Kanadas, ko pārrauga apgabalu konferencēs ievēlētas pārvaldes un prāvesti.
Kā integrālu LELBĀL sastāvdaļu, LELBĀL archibīskaps pārstāv LELBA pie Pasaules luterāņu federācijas(PLF) un Pasaules Baznīcu domes (PBD), kā arī sadarbībā ar Baznīcu Latvijā (LELB). LELBA iekšējo darbību vada Sinodes uz trim gadiem ievēlēta pārvalde, kas sastāv no priekšnieka/ces (garīdznieka/ces), trim ordinētiem un trim neordinētiem locekļiem, un trim revizijas komisijas locekļiem. Sinodi jānotur ik pa trim gadiem.
Kopš dibināšanas, 40 gados LELBA ir daudz veikusi. Pie pārvaldes, vairāk vai mazāk sekmīgi ir kalpojušas vairākas darba nozares. Der paskaidrot, ka parasti visas nozares sastāv no vienas personas — nozares vadītāja, kurš/kuŗa reizēm pieaicina sev kādu palīgu un, ka gandrīz visi LELBA darbinieki ir darbojušies brīvprātīgi, ziedojot savu laiku un dažkārt arī līdzekļus.
Visilgāk darbojās Ārmisijas nozare, palīdzot ar līdzekļiem turpināt Annas Irbes iesākto misijas darbu Tamil-Nadu rajonā Indijā. Pēdējos gados atklājās vietējo misijas darbinieku paviršība un nekārtība ziedoto līdzekļu izlietošanā un ar 2014. gadu LELBA savu atbalstu misijai ir pārtraukusi.
Daudzus gadus pastāvēja LELBA Apgāds, kas rūpējās par teloģiskas literatūras un mūsu garīdznieku grāmatu publicēšanu. LELBA, caur Apgādu, izdeva arī mēnešrakstu kristīgās dzīves veicināšanai, “Ceļa Biedrs”.
1992. gadā Apgāds, sadarbībā ar Latvijas ev. lut. Baznīcu un Zviedrijas Baznīcas atbalstu izdeva Dziesmu grāmatu latviešiem tēvzemē un svešumā. Dziesmu grāmata, pirmo reizi vēsturē ar notīm, tika izdota 60,000 eksemplāros un tiek lietota gan Latvijas, gan ārpus Latvijas draudzēs. Dziesmu grāmata, ar labojumiem, piedzīvoja otro izdevumu 1995. gadā, kad oriģināli sarkanos vākus nomainīja ar melniem.
Grāmatu lasītāju un abonementu skaitam sarūkot, vispirms Apgāds un tad “Ceļa Biedrs” iegāja LELBA vēsturē kā savu laiku nokalpojuši.
Vēl Latvijas okupācijas gados aktīvi sāka darboties nozare “Palīdzība Latvijā”. Iesākumā gan slepenā ceļā ievedot Latvijā Bībeles, kā arī naudu Latvijas draudžu atbalstam. Pēc Latvijas brīvības atgūšanas izveidojās plaša LELBA draudžu sadarbība ar māsu draudzēm Latvijā, sniedzot tām garīgu un materiālu atbalstu. Palīdzot atjaunot LELB izdevniecību, LELBA iegādājās spiestuves iekārtu LELB avīzei Svētdienas Rīts un vairākus gadus atbalstīja avīzes izdošanu.
Gandrīz katras draudzes dzīvē neatsverama loma ir tās dāmu komitejai. Komiteju pārstāves ik pa trim gadiem ievēl LELBA dāmu komiteju referenti, draudžu komiteju darba koordinācijai.
Nozīmīgu darbu ir veikusi Evaņģelizācijas nozare. Tās darbība galvenokārt izpaudās Draudžu dienu rīkošanā. Sākot ar pirmajām Draudžu dienām 1975. gadā, Gaŗezerā, tās ir notikušas gandrīz katru otro gadu, no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusam okeānam rietumos un no Ontario provinces ziemeļos līdz saulainajai Floridai dienvidos. 2016. gadā notiks jau divdesmitās Draudžu dienas. Gadu tecējumā Draudžu dienu raksturs ir mainījies. Samazinoties garām lekciju sērijām ir radušās plašākas iespējas dalībnieku līdzdalībai. Kā piemēru var minēt labirinta gājienu, meditāciju, sakrālo deju, smieklu jogu un tamlīdzīgas nodarbības.
Teoloģijas nozare vairākkārt rīkoja Teoloģijas institūta kursus, kas bija būtiski jaunu diakonu sagatavošanai un ASV un Kanadas teoloģiskos seminārus beigušie garīdznieki kursos varēja apgūt Latvijas Baznīcas vēsturi. Kursus apmeklēja dalībnieki pat no Eiropas un Austrālijas. Nozare arī organizēja gadskārtējus seminārus un/vai teologu dienas — garīdznieku sanāksmes teoloģiska satura lekcijām, domu izmaiņai un sadraudzībai. Nozares vadītājs ir arī atbildīgs piedalīties jaunu LELBĀL garīdznieku pārbaudes kolokvijā.
Veco ļaužu aprūpes nozares darbu, kopš nozares pastāvēšanas, ir veikuši mācītāji Anita un Ivars Gaides, apmeklējot draudzes ar priekšlasījumiem, mūzikālu sniegumu un izdodot brošūras ar lūgšanām un dzeju.
LELDAA regulāri publicēja Apkārtrakstu ar informatīviem ziņojumiem. Ar LELBA dibināšanu radīja Informācijas nozari un Apkārtraksts guva jaunu formatu un nosaukumu: LELBA Ziņas, kas vēlākos gados iekļāva plašāku informāciju arī par notikumiem PLF, PBD un citās Baznīcās. Vairākus gadus publicēja Bībeles pantus ikdienas lasīšanai. Parādījās arī Redaktora sleja, kas pārdomām deva redaktora uzskatus par norisēm Baznīcā. Daudz gadus LELBA Ziņas saņēma visas LELBA draudzes, kā arī LELBĀL un LELB garīdznieki. Informācijas nozare arī rūpējās par Baznīcas dzīves notikumu aprakstiem publicēšanai latviešu laikrakstos ASV, Kanadā un Austrālijā. 2011. gadā, mainoties nozares vadībai, LELBA Ziņas tika atvietotas ar ziņojumiem LELBA mājaslapā.
Jau pirms LELBA dibināšanas, mācītājs un vēsturnieks Dr. Edgars Ķiploks sāka krāt informāciju par Latvijas dievnamiem, par Baznīcas darbu, draudzēm un garīdzniekiem, izveidojot LELBA archīvu. Pēc māc. Ķiploka nāves vairums sakrāto materiālu, pēc viņa norādījumiem, tika nosūtīti archīviem un bibliotēkām Latvijā, paturot LELBA archīvā tikai ar LELBA darbību, draudzēm un garīdzniekiem saistītos dokumentus, rakstus un publikācijas.
Jaunatnes nozare vairākkārt ir rīkojusi iesvētāmo jauniešu saietus un pēdējos gados organizējusi dažādus labdarības projektus Latvijā, ar šejienes un Latvijas jauniešu aktīvu līdzdalību.
Baznīcas liiturģijas un mūzikas nozare rūpējas par jaunu liturģisko materiālu sagatavošanu un ir atbildīga par lielāko LELBA notikumu dievkalpojumu izkārtojumu.
LELBA ir līdzdalībniece ar Amerikas ev. lut. Baznīcu un Mizūrī luterāņu Sinodi Luterāņu imigrantu un bēgļu palīdzības organizācijā LIRS, un piedalās kopējās ziedojumu akcijās ASV uzņemto bēgļu atbalstam. 1950-os gados LIRS palīdzēja lielākam skaitam latviešiem no bēgļu nometnēm ieceļot ASV. Tagad ir mūsu kārta atbalstīt šīs dienas patvēruma meklētājus ASV.
Namturības nozares vadītājs ir sniedzis priekšlasījumus par kristīgo namturību LELBA sanāksmēs un draudzēs.
Aizgājušajos 40 gados LELBA ir veikusi nozīmīgu darbu Amerikas latviešu luterāņu draudžu sadarbības un vienotības uzturēšanā, jaunu teologu sagatavošanā, reliģiskas literatūras izdevniecībā un garīgās dzīves veicināšanā, rūpējoties lai garīdznieki aktīvi piedalās latviešu vasaras skolās un nometnēs. Tas, un viss iepriekš minētais, ir atbilde ne reti dzirdētam jautājumam, pat no draudžu vadības locekļiem: “Kas ir LELBA un ko tā dara?”
Diemžēl, fakti un statistika rāda, ka LELBA darbība strauji sarūk. Šodien LELBA pārstāv vairs tikai piecdesmit asoņas draudzes un dievkalpojumu kopas, ko aprūpē četrdesmit četri garīdznieki/ces un vikāri/res, no kuŗiem četrpadsmit ir jau pāri 70 gadu vecumam. Aktuālo draudžu locekļu skaitu ir grūti prognozēt, jo pieejamie statistikas dati, draudžu neatsaucības dēļ, ir nepilnīgi un dažkārt maldinoši. Balstoties uz 2014 gada pārskatiem, draudžu iesvētīto locekļu kopskaits ir noslīdējis jau zem septiņiem tūkstošiem. Pie LELBA pastāv no testamentāriem novēlējumiem izveidotais Pastorālais fonds, kas kādu laiku spēs finansiāli palīdzēt dažiem garīdzniekiem un draudzēm, kas veicinās, bet tomēr nespēs uzturēt mazo draudžu darbību.
Tomer varam būt droši, ka kamēr pastāvēs draudzes, būs arī LELBA, jo mēs – draudžu locekļi un garīdznieki – esam LELBA.
Juris Pūliņš
LELBA archivārs
(2015.g. augustā)
Publicēts 30|08|2015
