Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu nodibināja 1922. gadā, kad Latvija bija kļuvusi par neatkarīgu valsti 1918. gadā. Baznīcu, ko tagad saucam par Latvijas Evaņģēliski luterisko Baznīcu pasaulē (LELBP), kā Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas darbības turpinātāju izveidoja latviešu bēgļi pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija bija okupēta un iekļauta Padomju Savienībā. Apmēram puse latviešu luterāņu mācītāju, ieskaitot arhibīskapu un vairumu prāvestu, bija atstājuši Latviju un 1944. gadā atradās trimdā.
Kādus nākamos desmit gadus viņi pārstāvēja Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu starptautiskos forumos, piemēram, kā Pasaules Luterāņu Federācijas locekļi dibinātāji. Viņi arī pārveidoja savas baznīcas administratīvo struktūru, lai tā atbilstu dzīvei trimdas apstākļos. Latviešu bēgļi, ieskaitot mācītājus, izceļoja uz visām pasaules malām, kur tie nodibināja draudzes: Eiropā, galvenokārt Rietumvācijā, Lielbritānijā un Zviedrijā; Amerikā, galvenokārt ASV un Kanādā, bet arī Dienvidamerikā; Austrālijā un Jaunzēlandē.
Līdz ar to pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija bija Padomju okupēta, Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca bija sašķelta divās daļās. Viena daļa darbojās Latvijā ar Padomju iekārtas uzspiestajiem satversmes grozījumiem un darbības ierobežojumiem un stingrā čekas uzraudzībā; otra daļa brīvi darbojās ārzemēs. Katrai daļai bija savs arhibīskaps. Šis sadalījums starp LELB Latvijā un LELB pasaulē vēl joprojām pastāv. Tomēr, kopš Padomju Savienības sabrukšanas un Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, lai gan viedokļi dažos jautājumos atšķiras, abas baznīcas var viena otru atklāti atzīt un atklāti sadarboties. 1998. gadā abas baznīcas pieņēma dokumentu “LELB un LELBĀL kopīgie noteikumi” kā pamatu nākotnes sadarbībai. Abas baznīcas sevi uzskata par pēcteci tai Latvijas Evaņģēliski Luteriskajai Baznīcai, kas pastāvēja pirms Otrā pasaules kara. No 2020. gada oktobra LELBĀL nosaukums ar sinodālu lēmumu tika mainīts uz tagadējo: Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē.
LELBP ir Pasaules Luterāņu Federācijas, Pasaules Baznīcu padomes un Eiropas Baznīcu konferences locekle. 2014. gada septembrī LELBP parakstīja Porvo deklarāciju, līdz ar ko tā ir uzņemta kā pilntiesīga locekle Eiropas luterāņu un anglikāņu Porvo baznīcu saimē.
LELBP Arhibīskapa amatu ir pildījuši garīdznieki no Vācijas, ASV un Kanādas. Pašreizējā Archibīskape, Lauma Zušēvica, dzīvo ASV. Baznīcu vada 18 locekļu Virsvalde, kur kalpo prāvesti un laji, kas lemj par LELBP darbību. Trimdas gados LELBP gādājusi par jaunu Bībeles tulkojumu, ko 1965. gadā izdeva British and Foreign Bible Society Londonā, Anglijā. LELBP arī publicējusi vairākas dziesmu grāmatas, kā arī daudzas citas reliģiska satura grāmatas. Katru gadu tā izdod Baznīcas Gadagrāmatu.
Šodien vielielākās LELBP draudzes atrodamas ASV un Kanādā, bet daudzas draudzes, lielas un mazas, vēl darbojas Austrālijā, Dienvidamerikā un vairākās Eiropas valstīs. Kopš Latvija atguva brīvību un it sevišķi kopš tā 2004. gadā iestājās Eiropas Savienībā, daudzas LELBP draudzes atdzīvojas ar jauniem iebraucējiem no Latvijas.