Pirms dažām dienām devos uz Zviedriju, kur piedalījos jaunievēlētā Archibīskapa Martin Modéus skaistajā, nozīmīgajā Konsekrācijas dievkalpojumā 4. decembrī, Upsalā. Pirms tam bija jauka tikšanās ar mūsu Baznīcas Zviedrijas apgabala pārvaldes locekļiem un tiem, kuŗi kalpo mūsu draudzēs. Sirsnīgs paldies prāvestei Zilgmei Eglītei par izkārtoto tikšanos. Bija prieks dalīties gan ar labām, gan rūpju pilnām pārdomām. Likās, ka mums visiem bija vajadzīgas šīs sarunas, lai cits citu iedrošinātu.
Vakarā pirms Konsekrācijas jaunais Zviedrijas Archibīskaps Martin Modéus dalījās rūpēs, ka šobrīd visa kristīgā Baznīca dzīvo ļoti sekularizētā pasaulē, kaut Dienvidu puslodē aug kristiešu skaits; citur pasaulē cieš māsas un brāļi, kuŗiem jācīnās pret tiem, kuŗi viņus grib apklusināt. Jārunā vienā balsī sludinot Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju, jo tas arvien spēs pasauli dziedināt, atjaunot cerību un dāvināt taisnību un mieru. Kopā jāizgudro, kā labāk vēstīt seno patiesību mūsdienīgā valodā.
Ko līdzīgu dzirdējām pēcpusdienas simpozijā, kad ļoti iesaistoši mūs uzrunāja Archibīskaps Dr. Stephen Cottrell. Viņš atgādināja, ka, lai Baznīca dzīvotu un veiktu savu uzdevumu, tai jāatgriežas pie pamatiem. Vairāk jāiepazīst Jēzu Kristu, mazāk jāmeklē citas programmas, pieejas, institūcijas, kuŗas varētu apmierināt cilvēku garīgās slāpes — tuksnesī ceļojot zinām, ko cilvēks meklēs. Tādēļ mums jārok akas! Tuksneša ceļotājam svešāk skanēs vārdi par Visvareno, Visaugstāko, Visspēcīgo Dievu, vai pat par Pestītāju. Bet — kad izslāpušais tuksnesī redzēs aku, viņš pats turp dosies! Lektors citēja no Pāvesta Pāvila VI izdotās enciklikas par evaņģelizāciju. Tajā rakstīti kāda ticības meklētāja vārdi: For omnipotence I never bow my head, but at the well I kneel to drink. (Visvarenības priekšā es nekad nenoliecu galvu, bet pie akas nometos ceļos, lai dzertu.)
Lektors atgādināja, ka arī ticīgajiem nepieciešams turpināt pie akas atspirgt, lai nezustu drosme vai degsme kalpot. Viņš atgādināja, ka evaņģēlijos neatrod vārdus, ka mācekļi vai apustuļi saņēma kristīgās dzīves skolas absolvēšanas apliecību. Tāda absolvēšana nav paredzēta. Iespējas augt un pārveidoties ir dāvanas, kas atjauno cerību un stiprina ticību Tam, kam daudz vārdu. Starp tiem ir Immanuēls, Miera Lielskungs, Jēzus, Ķēniņu Ķēniņš, Pestītājs! Arī — dzīvais ūdens. Dievs lai dod, ka arī mūsu tautā un Baznīcā izslāpušie manītu, kurp doties, Kuŗa priekšā ceļos nomesties. Kā reiz Jānis Luksis rakstīja:
Aiztur elpu pasaule, Jēzus Bērnā lūkojoties,
Pazemojas dvēsele, Dieva priekšā noliecoties:
Miers virs zemes un labs prāts. Kristu, mūsu sirdīs nāc!
Viņa mīlestībā,
+ Lauma
