Vakar pietrūka gribas runāt, kur nu vēl rakstīt. Pēc Aušvicas–Birkenavas apciemojuma ilgojos pēc klusuma, lai labāk sadzirdētu vairāk kā miljonu nežēlīgi noslepkavoto balsis. 1,1 miljonu, vairākkārtīgi uzsvēra gide. Miljons. Vai ar to nepietiktu, lai mūs šausminātu par to, ko cilvēks spēj pret cilvēku? Bet viņa uzsvēra, tajās divās vietās arī tie “komats viens” mira un tie ir 100,000 Dieva bērni! Kāpēc? Kā? Kas cilvēku var novest tik zemu, zemu, ka pat bērnu iegrūst nāves pagrabā kļūst par ikdienas darbu?
Tādā ēkā dzīvoja 1,000 ieslodzīto. Saule spīd telpā, jo sienās bija tik daudz caurumu. Krāsns bija vienā galā un otrā, bet nebija malkas… Foto: Lauma Zušēvica.
Mūs veda tur, lai mēs ar savu klātbūtni liecinātu — mēs neesam aizmirsuši. Varbūt vēlāk vārdi plūdīs vairāk kā asaras par to zvērību, ko tur piedzīvoja nevainīgi cilvēki, bērni, invalīdi. Jūs jau zināt, esat lasījuši par to, arī es, bet redzēt muzejā saglabāto sešu tonnu kurpju un zābaku kaudzes? Lai Dievs pasargā! Pasargā no tā, ka jebkad naids pret jebkuŗiem varētu novest pie tādas briesmonības.
Šodien notika pārrunas par to, kā šis pārdzīvojums mūs ietekmēja. Vai esam gatavi cīņai pret naida un aizspriedumu pilnām runām un rīcībām? Šorīt Asambleju uzrunāja holokausta izdzīvotājs Marian Turski. Skaidrā, inteliģentā, drošā balsī šis 97 gadu vecais, apbrīnojamais ebrejs prasīja: “Kāpēc? Kāpēc man pēc visa, ko pārdzīvoju, šodien jāsastopas ar antisemītismu, ar rasismu, ar naidu, kas vērsts pret cilvēkiem tikai tāpēc, ka tie nav tādi kā Tu?” Viņš neatstāja nevienu kaut kādā ‘pašmierā’, nu, kad saki: “Es jau to nedarīju, kas notika Aušvicā–Birkenavā!” Nē, viņa vārdi iedzēla sirdī, jo zinām: mums ir jācīnās pret, mēs nedrīkstam klusēt, jo tādā klusumā var iezagties balsis, kuŗas pamazām pieradina pie tā, ar ko nekad nedrīkstam sadzīvot.
Poļu vēsturnieks un žurnālists Marians Turskis, kurš izdzīvoja holokaustu, uzrunā PLF 13. Asamblejas dalībniekus. Marians Turskis 1942. gadā tika ieslodzīts Lodzas geto, bet vēlāk 1944.–1945. gadā — Aušvicas–Birkenavas koncentrācijas nometnē. Foto: LWF/Albin Hillert
Viņš teica ko ļoti nozīmīgu, ka nepietiek ar “compassion”, jānonāk līdz “empathy”. Tulkojumi ir tik nepilnīgi. Tomēr, varbūt palīdz latviešu vārds: līdzjūtība. Vai tas nav līdzi just? Ne izteikt, cik ir žēl, bet līdzi just, it kā tas notiktu Tev. Lai Dieva Gars dod gudrību, vēl meklēju sirdī mieru, atbildes, kuŗas klusumā varbūt, ka varētu sadzirdēt.
+Lauma
Foto: Lauma Zušēvica, Ieva Puriņa un LWF/Albin Hillert
