Ievesta divos amatos
Mācītāja Helga Jansone tiek ievesta divos amatos.
Svētdien, 29. oktobrī, Svētā Krusta baznīcā Melburnā pulcējās vairāk nekā 200 Melburnas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes (MLELD) locekļi un viesi, kā no Melburnas, tā arī no citām pilsētām Austrālijā un no ārzemēm, lai piedalītos dievkalpojumā, kur arhibīskape Lauma Zušēvica divos amatos ieveda mācītāju Helgu Jansoni. Mācītāja Helga tika ievesta gan kā MLELD mācītāja, gan arī kā Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības (ALELDA) prāveste.
Diena bija jauka un saulaina, tā rādot, ka Dievs un daba atbalsta šo amatos ievešanu. Svinīgo dievkalpojumu vadīja Latviešu Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē (LELBP) arhibīskape Lauma Zušēvica no ASV, mācītāja Dr. Rota Stone no Jaunzēlandes un MLELD mācītāja Helga Jansone. Dievkalpojumā arī piedalījās Melburnas latviešu koru Daina un Veseris dziedātāji Sandras Birzes un Edgara Vegnera vadībā, draudzes priekšnieks Pēteris Saulītis un ilggadīgais draudzes ērģelnieks Braians Kopls (Brian Copple), kurš pēc ilgāka laika, kad citu pienākumu dēļ nevarēja dievkalpojumos piedalīties, atkal varēja būt mūsu vidū.
Luterāņu baznīcas kalendārā šis dievkalpojums ir Reformācijas svētku dievkalpojums, ar ko atzīmē dienu, kad Mārtiņš Luters dibināja luterāņu baznīcu, bet Melburnas latviešu sabiedrība šogad to drīzāk atcerēsies kā dienu, kad draudzes mācītāja Helga Jansone tika oficiāli ievesta amatā kā draudzes mācītāja, amatā, ko viņa jau ilgāku laiku ir pildījusi. Savā svētrunā arhibīskape Zušēvica atgādināja dievlūdzējiem par baznīcas reformāciju un tās nozīmi, kā arī uzsvēra, ka lietām vienmēr jāmainās, lietojot piemēru, ka vīnu ne vienmēr var liet vecos ādas traukos, ar laiku jālieto jauni trauki, jo vecie kļūst nelietojami. Arhibīskape salīdzināja šo Bībeles stāstu ar draudzes rīcību, aicinot Helgu Jansoni kļūt par jauno draudzes mācītāju. Sekoja ērģelnieka Braian Kopla aizkustinošā muzikālā meditācija un tad brīdis, ko visi bijām gaidījuši, — mācītājas Helgas Jansones ievešana amatos.
Kā pirmo arhibīskape Zušēvica un mācītāja Dr. Stone veica oficiālos pienākumus sakarā ar mācītājas ievešanu amatā. Kad arhibīskape vaicāja draudzei, vai pieņem Helgu Jansoni par draudzes mācītāju, skanēja skaļa draudzes atbilde — jā! Ar to Melburnas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzei oficiāli bija jauna mācītāja. Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienība (ALELDA) savā 24. septembra ārkārtas sinodē ievēlēja mācītāju Helgu par tās jauno priekšnieci un prāvesti. Tātad nākošais arhibīskapes pienākums bija ievest mācītāju Helgu arī šajā amatā. Arhibīskape ievedot jauno prāvesti amatā, viņai pasniedza kādreizējā ALELDA prāvesta, nelaiķa Arnolda Grosbacha amata krustu, kurš apceļojis pasauli tagad ar prāvesta Grosbacha mazmeitas Dainas Rumbergas un arhibīskapes Zušēvicas palīdzību atkal atrodas Melburnā. Pēc Apustuļu ticības apliecības un lūgšanas koru Daina un Veseris dziedātāji Edgara Vēgnera vadība ar Sandru Birzi pie klavierēm un Dāvidu Zemdegu pie basģitāras nodziedāja Lolitas Ritmanes un Rasas Bugavičutes–Pēces Augšup dzīvība skan.
Mācītāja Helga Jansone tiek ievesta divos amatos.
Sekoja Svētais Vakarēdiens, kur Tēvreizes lūgšanu draudze noskaitīja angļu valodā, bet latviešu valodā kori nodziedāja Lūcijas Garūtas Mūsu Tēvs debesīs Sandras Birzes vadībā. Pēc Svētīšanas un Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils nodziedāšanas, svinīgais dievkalpojums bija beidzies un lielākā daļa klātesošie devās uz baznīcas zāli, lai piedalītos svētku mielastā.
Kad tauta bija baudījusi pa pīrāgam un sasēdusies ap svētku galdiem, draudzes priekšnieks Pēteris Saulītis aicināja klātesošiem uzdzert tostu uz jaunievestās draudzes mācītājas un ALELDA prāvestes Helgas Jansones veselību.
Sekoja vairāku organizāciju pārstāvji, kuri vēlējās apsveikt jauno prāvesti. Apsveicēju rindu sāka Jānis Roberts Dēliņš, Latvijas Republikas Goda konsuls Viktorijā un sekoja Linda Graudiņa un Dace Ezergaile no Studenšu korporāciju kopas Melburnā un Studenšu korporācijas Spīdola Melburnas kopas. Korporācijas Spīdola vārdā Linda Graudiņa pateicās arī arhibīskapei Zušēvicai par ierašanos un viņas sagatavoto referātu un pasniedza draudzei ziedojumu no S!K!K!M! un korporācijas Spīdola. No Melburnas Latviešu biedrības apsveica Iveta Laine, no Ukraiņu Kredītkooperatīva Dnister Nick Bugryn un Angelika Pētersone, kuri arī pasniedzot naudas ziedojumu draudzei. No Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas un Daugavas Vanagu saimes Austrālijā Jānis Kārkliņš un Koidula Nemīro, no MLB Daugavas skolas — Dzintra Latiša, no Melburnas Latviešu organizāciju apvienības — Anita Andersone un no Latviešu Ciema — Dr. Jānis Lazdiņš.
Koris baznīcas balkonā.
P. Saulītis nolasīja rakstiskus apsveikumus no Reverend Lester Priebbenow, Lutheran Church of Australia District Bishop — Victorian District, Reverend Neville Otto, Senior Pastor, St.Paul’s Lutheran Church, Box Hill & Assistant Bishop, Lutheran Church of Australia and New Zealand un Arņa Vējiņa, Rīgas 102. Skautu vienības priekšnieka. Apsveicēju rindu nobeidza arhibīskape Lauma Zušēvica un pēc apsveicējiem draudzes dāmu kopas pārstāve Ģinta Pindard pasniedza prāvestei Helgai Ingrīdas Houkas (Hawke) ceptu kliņģeri, ko viesi arī varēja baudīt pie kafijas pēcpusdienas beigās. Ar to runas bija beigušās, un tauta varēja baudīt aukstā galda cienastu, ko bija sagatavojušas saimnieces Vilma Puķe, Ērika Riemere un Rita Gibson ar palīgiem.
Kad bijām paēduši un pirms griezāmies pie kafijas un Ingrīdas Houkas ceptās tortes, mūs atkal iepriecināja koru Daina un Veseris dziedātāji, nodziedot Lec, saulīte! Edgara Vegnera vadībā ar Sandru Birzi pie klavierēm, Dāvidu Zemdegu pie basģitāras un Robertu Birzi ar stabuli.
Sekoja arhibīskapes Laumas Zušēvicas uzruna, jeb īsreferāts, kurā referente atgriezās pie dievkalpojuma svētrunas tēmas, ka jāļauj lietām mainīties. Arhibīskape atkal uzsvēra Bībeles stāstu un minēja, ka vīnu laiku pa laikam jālej jaunos traukos. Turpinot šo tēmu, arhibīskape Zušēvica stāstīja par lielo darbu, kas tika ielikts, lai Latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL) varētu sadarboties ar Evaņģēliski Luterisko baznīcu Latvijā. Arhibīskape Zušēvica paskaidroja, ka Latvijā pastāvēja likums, ka katrai konfesijai var būt tikai viena vadoša baznīcas virsvalde, kas nozīmēja, ka LELBĀL nevarēja nodibināt draudzes Latvijā. Otra problēma esot bijusi pats LELBĀL vārds, jo kā Latvijā var būt draudzes, kuras ir saistītas ar Latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL), kaut šo varēja viegli atrisināt, mainot vārdu, kas arī notika. Turpinot arhibīskape Zušēvica paskaidroja, ka visi šķēršļi tika pārvarēti, ieskaitot domstarpības ar Evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā un Latvijas likumu, kurš tika mainīts, lai varētu būt vairāk nekā viena luterāņu baznīcas virsvalde Latvijā. Arhibīskape Zušēvica uzsvēra, ka kaut šo visu veica, cilvēkam bez Dieva palīdzības tas nebūtu bijis iespējams. Arhibīskape Zušēvica arī sirsnīgi pateicās Egilam Levitam par padomiem un pieliktajām pūlēm, lai varētu būt LELBP draudzes Latvijā, kā arī minēja lielo darbu, ko veica Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), Daugavas Vanagi, Amerikas Latviešu apvienība un citas organizācijas, lai šis mērķis tiktu sasniegts. Sirsnīgs paldies arhibīskapei Zušēvicai par interesanto un kodolīgo referātu.
No kreisās: MLELD priekšnieks Pēteris Saulītis, mācītāja Dr.Rota Stone, MLELD mācītāja un ALELDA prāveste Helga Jansone, LELBP arhibīskape Lauma Zušēvica.
Kad bijām iedzēruši kafiju un ieēduši torti un kliņģeri, varējām doties mājās garīgi un fiziski stiprināti pēc tik svarīgas un interesantas dienas Melburnas un Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu dzīvē. Sirsnīgs paldies arhibīskapei Zušēvicai un mācītājai Dr. Rotai Stonei par garā ceļa mērošanu uz Austrāliju un visiem, kas pielika roku pie tik sekmīgas dienas rīkošanas; tiem, ko esmu jau minējis, gan visiem tiem neredzamajiem rūķīšiem, bez kuriem nekad nevaram iztikt.
Visu beidzot apsveicu prāvesti Helgu Jansoni un novēlu viņai labas sekmes un vēl ilgus gadus kalpot kā Melburnas Latviešu evaņģēliski luteriskā draudze kā tās mācītājai, kā arī — Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienībā kā tās prāvestei.
Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“
Foto: Ojārs Greste.
Raksts ar laipnu redakcijas atļauju pārpublicēts no laikraksta «Latvietis» 2023. gada 8. novembra izdevuma (Nr. 772), 6.–7. lpp.
https://www.laikraksts.com/laikraksti/Latvietis772.pdf
