“Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.” Lk 2:12
Mēs esam pavadījuši Adventa laiku, gaidot un gatavojoties šai naktij. Mūs nepārsteidz Kunga eņģelis un viņa brīnumainais paziņojums. Mēs pieņemam sludināto vēsti ar prieku un ar eņģeļu kori dziedam ‘Gods Dievam augstībā!’ Bet eņģelis mūsu sūta citur. Prom no mirdzošām debesīm un dramatiskiem paziņojumiem. Lai saprastu to, kas noticis, mums dota zīme: Pestītāju atradīsiet silē gulošu.
Arī šajos Ziemassvētkos mēs tiekam aicināti nevis skatīties debesīs, bet meklēt virs zemes; nevis gaidīt atbrīvotāju–varoni ar politisku varu vai militāru spēku, bet atrast bērnu silē gulošu.
Arī šajos Ziemsvētkos, sekosim ganu priekšzīmei un nepalaidīsim garām Dieva atnākšanu tāpēc, ka gaidījām kaut ko dramatiskāku, skaistāku, varenāku. Tā vietā Dieva gaisma nāk tumsā caur neaizsargātu bērnu, caur nabadzīgu ģimeni, kas turas pie Dieva apsolījumiem.
Amerikāņu rakstniece Anne Lamott grāmatā ‘Operating Instructions’ apraksta notikumu, kad viņas dēlam bija apmēram divi gadi un viņš nejauši ieslēdzās guļamistabā. Sapratusi, kas noticis, viņa mēģināja puišelim izskaidrot, kā atslēgt durvis. Bet viņš, protams, nesaprata. Un māte juta, cik ļoti viņš bija nobijies. Kamēr viņi gaidīja palīgus atbraucam, vienīgais, ko viņa varēja darīt, ir nogulties uz grīdas un pabāzt savu roku zem durvīm. Tikai divi pirksti derēja starp grīdu un durvīm. Bet kaut kā ar to pietika, lai mazais varētu pieķerties.
Pārdomājot šo notikumu, rakstniece atzina, ka tāda bijusi arī viņas pieredze ar Dievu. Lielāko daļu laika mēs esam pieķērušies diviem pirkstiem zem durvīm. Taču ar to pietiek, lai mūs izvestu cauri dzīves pārbaudījumiem, lai uzturētu mūsos cerību.
Ziemassvētkos saņemam prieka vēsti, ka Dievs šodien — šeit un tagad — ir atrodams ikdienišķajā, ka Dievs pieņēmis cilvēka veidu un līdz ar to visu, ko mēs piedzīvojam. Un Dievs dod mums spēku atbalstīt vienam otru pat tad, kad viss, ko mēs varam piedāvāt, ir divi pirksti zem durvīm:
- telefona zvans
- lūgšana
- atvainošanās, izlīgšana
- siltas pusdienas vai kafijas tase
- slimnieka apmeklējums
- laiks veltīts kādam bērnam, pensionāram
Ziemassvētki pasludina, ka tas, pēc kā mēs ilgojamies, jau ir šeit. Parastos cilvēkos, kas viens otram zem durvīm tur divus pirkstus.
Mēs vēlējāmies Dievu, kas izkliedētu tumsu. Tā vietā mēs saņēmām Dievu, kurš ienāca mūsu tumsā un ir apsolījis tur būt kopā ar mums, lai tā mūs nepārvarētu.
Mēs vēlējāmies zīmi par Dieva uzticamību. Tā vietā Dievs lūdza, lai mēs viens otram esam šī zīme. Dažkārt lielos pasaules iekārtas mainošos veidos, bet dažkārt arī šķietami mazos viedos, kas tomēr neļauj tumsai mūs pārvarēt.
Mēs vēlējāmies apsolījumu, kas ļautu mums dzīvot bez uztraukumiem. Tā vietā Dievs mums deva misiju: ar mīlestības darbiem radīt vietu, kur Pestītājam piedzimt mūsu laikā un mūsu ietekmes pasaulē.
Kā bērniņš silītē, kā divi pirksti zem durvīm, kā vientuļa gaisma ziemas naktī — Dievs ir ar mums!
Lai caur jums šī prieka vēsts izpaužas ticībā, cerībā un mīlestībā šajos Ziemassvētkos un visā tā Kunga 2024. gadā!
prāv. Anita Vārsberga–Pāža
Foto: Vašingtonas draudzes Latviešu skolas eglītes dievkalpojumā skolēni Jēzus bērniņam sagatavoja silīti, to piepildot ar sienu un mīlestības darbiem.
