Tikšanās 21. februārī, plkst 10:00 pēc Čikāgas laika, 18:00 Latvijā.
Ieraksta saite: https://www.youtube.com/watch?v=SoI1fZ2-N-M
Kā nezaudēt ticību, kad ciešanas kļūst daļa no atveseļošanās?
Esam aicinājuši māc. Dr. Daci Balodi mūs uzrunāt 21. februārī ne tikai tādēļ, ka viņa ir Rīgas Evaņģēliskās draudzes mācītāja un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, bet arī tādēļ, ka viņa pēdējos gados ir varonīgi cīnījusies ar vēzi.
Šīs sesijas pārrunu tēma tieši prasa, kā nezaudēt ticību, kad ciešanas kļūst daļa no atveseļošanās. Uzklausīsim māc. Dr. Daci Balodi, kuŗai fiziski bija daudz jāpārvar, lai uzvarētu cīņā ar vēzi. Esam pārliecināti, ka viņas dziļā ticība un dzīves stāsts nesīs svētību!
Pārrunas būs par Ciešanu laika 2. svētdienas (25. februāra) tekstiem:
I Mozus grāmata 17:1–7;15–16
1 Kad Ābrams bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, Ābramam parādījās Kungs un teica: “Es esmu visvarenais Dievs, staigā manā priekšā un esi nevainojams. 2 Un es celšu savu derību starp sevi un tevi, un es vairošu tevi daudzuma daudzumā!” 3 Un Ābrams krita uz sava vaiga, un Dievs runāja ar viņu: 4 “Es! Redzi! Mana derība ar tevi, tu būsi tēvs daudzām tautām! 5 Un tavu vārdu vairs nesauks Ābrams, bet tavs vārds būs — Ābrahāms, jo es tevi darīšu par tēvu daudzām tautām! 6 Es tevi darīšu auglīgu daudzuma daudzumā, es darīšu tevi par daudzām tautām, un no tevis celsies ķēniņi! 7 Un es celšu savu derību starp sevi un tevi, un starp taviem pēcnācējiem pēc tevis viņu paaudzēs — mūžīgu derību, lai es būtu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis!
15 Un Dievs teica Ābrahāmam: “Sāraju, savu sievu, tu vairs nesauksi vārdā Sāraja, jo nu viņas vārds būs Sāra! 16 Un es svētīšu viņu un pat došu tev dēlu no viņas, un es svētīšu viņu, un no viņas celsies daudzas tautas, un tautu ķēniņi celsies no viņas!”
Psalms 22:23–32
23 Tavu vārdu es sacīšu saviem brāļiem,
sapulces vidū es slavēšu tevi.
24 Kas bīstaties Kunga, slavējiet viņu,
viss Jēkaba dzimums, godājiet viņu,
drebiet viņa priekšā, viss Israēla dzimums,
25 jo viņš nav nicinājis un niecinājis nabaga ciešanas,
nav slēpis savu vaigu no tā,
kad tas brēca uz viņu — viņš sadzirdēja!
26 Tevi es slavēšu lielajā sapulcē!
Ko solīju, samaksāšu dievbijīgo priekšā!
27 Ēdīs nabagi un gūs sātu,
slavēs Kungu, kas viņu meklē.
Lai jūsu sirdis ir dzīvas mūžam!
28 Atcerēsies un atgriezīsies pie Kunga visas zemes malas,
zemosies tavā priekšā visas tautu saimes —
29 jo Kungam valstība un viņš valda pār tautām.
30 Ēd un zemojas visi zemes lepnie,
viņa priekšā liecas visi, kas nokāpj pīšļos,
kas dzīvību nepatur.
31 Nākamās audzes viņam kalpos,
par viņu pēcnācējiem stāstīs,
32 tie nāks un sludinās viņa taisnību
tiem, kas vēl dzims, —
par viņa darbiem!
Romiešiem 4:13–25
13 Jo apsolījums Ābrahāmam vai viņa pēcnācējiem saņemt mantojumā pasauli nav dots bauslībā, bet ticības taisnībā. 14 Ja mantinieki ir tie, kas paļaujas uz bauslību, tad ticība nedod neko un apsolījums ir atcelts. 15 Bauslība rosina dusmas, bet, kur nav bauslības, nav arī pārkāpuma. 16 Tādēļ mantinieki ir tie, kas ticībā paļaujas uz Dievu, lai mantojums būtu no žēlastības un apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem — ne tikai tiem, kas zem bauslības, bet arī tiem, kas Ābrahāma ticībā. Viņš mums visiem ir tēvs 17 tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, — kas mirušos dara dzīvus un sauc esamībā to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kā ir rakstīts: es tevi esmu iecēlis par tēvu daudzām tautām. 18 Viņš ticēja cerībai, kad cerības nebija, ka viņš varētu kļūt par tēvu daudzām tautām, pēc tā, kas sacīts: tā būs ar taviem pēcnācējiem. 19 Viņš nekļuva ticībā vājš, kad gandrīz vai simt gadu vecumā apzinājās savu miesu jau mirušu un arī Sāras klēpi bez dzīvības. 20 Viņš nešaubījās neticībā par Dieva apsolījumu, bet stiprinājās ticībā, dodams Dievam godu, 21 un bija pilnīgi pārliecināts, ka to, ko viņš ir apsolījis, viņš ir varens arī izdarīt. 22 Tādēļ tas viņam tika pieskaitīts par taisnību. 23 Bet ne jau tikai viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam pieskaitīts, 24 arī mūsu dēļ, kuriem tas tiks pieskaitīts mūsu ticības dēļ, ja ticam uz Dievu, kas no mirušajiem uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu, 25 kas mūsu pārkāpumu dēļ tika nodots nāvē un mūsu attaisnošanas dēļ ir augšāmcelts.
Marka evaņģēlijs 8:31–38
31 Un viņš sāka tos mācīt: “Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš, jātiek vecajo, virspriesteru un rakstu mācītāju atmestam un nonāvētam, un trešajā dienā tam būs augšāmcelties.” 32 Un viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris, viņu sāņus vedis, sāka viņu apsaukt. 33 Bet viņš pagriezās, uzlūkoja savus mācekļus un, Pēteri apsaukdams, sacīja: “Atkāpies no manis, sātan! Tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēka prāta!” 34 Un, piesaucis klāt ļaudis un savus mācekļus, viņš tiem sacīja: “Kas man grib sekot, tas lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu un seko man! 35 Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs. 36 Ko gan iegūst cilvēks, kas iemanto visu pasauli, bet nodara ļaunumu savai dvēselei? 37 Un ko cilvēks var dot kā samaksu par savu dvēseli? 38 Kas manis un manu vārdu dēļ būs kaunējies šajā laulības pārkāpēju un grēcinieku paaudzē, tā dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava Tēva godībā.”
