Mūsu darbs Zviedrijā

Atbalstot citam citu plašumos

Viņš izveda mani plašumos, izglāba — jo mīlēja mani. (Ps 18:20)

Zilgme Eglīte, prāveste

Dzīvojot citā zemē, mēs varam par jaunu saprast psalma autora vārdus par Dievu, kurš izved mūs plašumos. Klajumā — rakstīts vecākā tulkojumā. Brīvībā — tā lasām zviedru Bībelē. Dievs atved mūs tur, kur mēs esam brīvi no iepriekšējiem ierobežojumiem. Vecākajai bēgļu paaudzei tā bija brīvība no bīstama politiska režīma. Jaunākiem iebraucējiem tā var būt vēlme pēc ekonomiskas brīvības. Plašumiem ir arī otra puse — var pietrūkt tās drošības, ko deva vecais un pazīstamais. Bet Viņš, kurš mūs izveda plašumos, ir darījis to aiz mīlestības. Aiz mīlestības mums dota gan brīvība sākt no jauna jaunā zemē, gan arī nedrošība, kad veco balstu vairs nav.

Zviedrijas latviešu bērnu nometne Sandbijā

Zviedrijas latviešu evaņģēliski luterisko draudžu uzdevums ir būt līdzās jaunākiem un senākiem iebraucējiem no Latvijas un viņu pēctečiem un apliecināt šo mīlestību un Dieva tuvumu. To darām, katru mūsu tikšanās reizi rīkojot kā siltu atkalredzēšanos, kurā katram atnākušajam ir nozīme — vai tas ir svinot dievkalpojumu

vai klājot galdu, vai satiekoties sarunās pie tā. To darām, veicot diakonisku un izglītojošu darbu, kā arī esot kopā ar ģimenēm, kas pavada mūžībā savus tuviniekus. Tāpēc tik daudziem cilvēkiem — draudžu priekšniekiem, pērminderiem, Dāmu komitejas dalībniecēm — ir nozīme, ka šīs tikšanās izdodas. Amati var saukties dažādi, un tādu var nemaz nebūt, bet ir daudzas siltas rokas un sirdis, kas padara mūsu tikšanās reizes mājīgas un sirsnīgas.

Zviedrijā aktīvi turpina darboties draudzes Stokholmā, Upsalā, Eskilstūnā, Gēteborgā un Norčēpingā, tāpat tiek izmantots Sandbijas īpašums vasaras nometnēm. Regulāri kalpo trīs garīdznieki un palīdzību sniedz arī mūsu prāveste emerita Ieva Graufelde. Prāveste Zilgme Eglīte apkalpo Eskilstūnas un Vesterosas draudzes, kuras ir apvienojušās, un dievkalpojumi notiek Eskilstūnā. Kārlis Žols ir Stokholmas un Upsalas draudzes mācītājs, mācītājs Dr. Normunds Kamergrauzis apkalpo Gēteborgas un Norčēpingas draudzi.

Izsakām sirsnīgu pateicību visiem — priekšniekiem, valdēm, draudžu locekļiem un atbalstītājiem, kas ar lielu sirsnību un mīlestību darbojas mūsu draudžu un Baznīcas labā, — jūsu darbs un līdzdalība ir svētīgi!

2018. gada vasara Sandbijā

Kamēr vasaras periodā daudzi dodas uz Latviju un dievkalpojumu skaits samazinās, Sandbijas īpašumā aktivitātes tikai sākas. Daudziem bērniem un jauniešiem no Latvijas, Zviedrijas un citām valstīm bija iespēja pavadīt vasaras skaistākās dienas Ēlandes salā pie Kalmāras.

Jūlijā Sandbijā ieradās 20 bērnu grupa no Vecun Jaunlaicienes. Nometni pārraudzīja Ieva Graufelde un Maija Rozīte, ekskursijas saplānoja Lettiska Hjälpinsamling jaunā priekšniece Lilianne Sannestam. Bērniem tika dota iespēja pavadīt trīs atpūtas nedēļas mierpilnā vidē ar uzsvaru uz sadraudzību un mīlestību.

No 1. līdz 10. augustam notika Zviedrijas latviešu bērnu nometne. Kā viena koncerta laikā izstāstīt Latvijas valsts simts gadu vēsturi? Kā atrast pēdas, kuras latviešu senči Ēlandē varētu būt atstājuši pirms tūkstoš gadiem? Kā nepilnu desmit dienu laikā pagūt izdarīt neiespējamo — sagatavot un sniegt simtgades koncertu vietējai zviedru sabiedrībai? Ar to un vēl daudz ko citu bērnu nometnes dalībnieki tika galā lieliski. Katrīna Johansson un Liene Leimanis–Bartlett, kas šo nometni organizē jau desmito gadu pēc kārtas, ir trešās paaudzes latvietes Zviedrijā, un viņu mērķis ir palīdzēt Zviedrijas latviešiem nodot latviešu kultūras mantojumu tālāk saviem bērniem.

LU Teoloģijas fakultātes studenti Sandbijā pie dzirnavām

Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes studentu praktiskās teoloģijas seminārs notika no 20. līdz 29. augustam, to vadīja profesore Laima Geikina, prāveste emerita Ieva Graufelde un mācītājs Rinalds Gulbis. Šogad piedalījās pieci studenti. Dalībnieki secināja, ka Zviedrijā gūtā pieredze ļauj ieraudzīt Baznīcas dziedinošo un iekļaujošo dabu.

Archibīskape ieved amatā prāvesti un mācītāju

Augusta beigās draudzēs atsākās aktivitātes ar kapu svētkiem Stokholmā un Gēteborgā. Īpašs bija oktobra mēnesis, kad 7. oktobrī Stokholmā viesojās archibīskape Lauma Zušēvica un svinīgā dievkalpojumā amatā ieveda Zviedrijas iecirkņa jauno prāvesti Zilgmi Eglīti. Šajā pašā reizē amatā tika ievests arī Stokholmas un Upsalas draudžu jaunais mācītājs Kārlis Žols, kurš apvienos šo kalpošanu ar prāvesta pienākumiem Latvijā.

Dievkalpojumā Stokholmā prāvestes amatā ieved Zilgmi Eglīti. No kreisās: prāv. emer. I. Graufelde, archib. L. Zušēvica, māc. K. Žols

Latvijas simtgades svinēšana draudzēs

Novembrī svinējām Latvijas simtgades svētku dievkalpojumus. Tos bieži kuplina muzikāli priekšnesumi, un valsts svētki nebija izņēmums.

Stokholmas 18. novembra svinīgajā ekumeniskajā dievkalpojumā piedalījās priesteris Dr. Andris Priede un mācītājs Kārlis Žols. Svētkus bagātināja Kristera ansamblis Christer Wikmark vadībā un citi mūziķi. Dievkalpojumu Eskilstūnas draudzē šoreiz kuplināja Rekarnes Zviedru baznīcas koris ar latviešu tautas dziesmām, savukārt Gēteborgas draudzē viesojās Dr. Valdis Tēraudkalns ar svētku runu.

V. Tēraudkalns valsts svētku dievkalpojumā Gēteborgā

Ieskats interesantākajās draudžu aktivitātēs

Stokholmas draudze, pēc draudzes priekšnieces Intas Meieres priekšlikuma, novembrī izsludināja Ziemassvētku ziedojumu dāvanu vākšanu, lai radītu prieku Latvijā dzīvojošām maznodrošinātām ģimenēm, bērniem un pieaugušajiem ar veselības traucējumiem. Draudzes ziņās lasām: “Latvijā mūsu ceļš veda vispirms uz Zvannieku kopienu, kur tikām mīļi uzņemtas. Blomes pagastā nodevām Ziemassvētku dāvanas draudzes mācī–tājam Zigmaram Ziemanim. Ceļš turpinājās uz Camphill ciematu “Rožkalni”, kur ir sociāli terapeitiskās mājas. Šeit cilvēki ar īpašām vajadzībām veido mazu sabiedrību, kurā katrs indivīds var darīt vajadzīgu un jēgpilnu darbu, justies pilnvērtīgs un nepieciešams sabiedrības loceklis. Brauciena noslēgumā Ziemassvētku dāvanas devās uz Lielvārdes Dienas centru. Tūdaļ viņu mājaslapā parādījās informācija: “Brīnumi notiek! Šodien mūs apciemoja rūķītis no Zviedrijas! Atveda veselu kravu ar dāvanām bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, vientuļajiem. Ļoti priecājamies! Sūtām siltu PALDIES!”

Daļa dāvanu jau izdalīta…

Ziemassvētku dāvanas uz Latviju aizveda Inta Meiere un Kristīne Lagzda Haapanen. Kopā tika izdalītas 360 skaisti iesaiņotas ziedotās Ziemassvētku dāvanas — sirsnīgs paldies visiem ziedotājiem, jūs radījāt neaizmirstamus brīžus šiem cilvēkiem!

2019. gada janvārī Stokholmas draudzē tika uzsāktas iesvētes mācības, kas noslēdzās ar iesvētībām Ģimenes dienas dievkalpojumā 11. maijā. Ar prieku savā vidū uzņēmām četrus jaunus draudzes locekļus. Dievkalpojumu kuplināja dziesmas un mūzika vairāku mākslinieku izpildījumā. Ir arī uzsākti meditatīvi pārdomu vakari mācītāja Kārļa Žola vadībā.

Ģimenes dienas dievkalpojums ar iesvētībām Stokholmā. No kreisās: S. Leja Bojsten, O. Kļaviņš, māc. K. Žols, G. Valatkeviča, E. Musule

Aizkustinoši skaists bija gadskārtējais baltiešu dievkalpojums kopā ar lietuviešiem un igauņiem, 14. jūnijā pieminot deportāciju upurus. Piedzīvojām, kā mūzika pārvar valodas barjeras, kad dziedāja igauņu koris, spēlēja lietuviešu koklētājas un latviešu ērģelniece Gundega Novotny.

Gēteborgas draudze savā pilnsapulcē par draudzes mācītāju ievēlēja Dr. Normundu Kamergrauzi. Draudzes dzīve ritējusi savu gaitu ar regulāriem dievkalpojumiem un sadraudzības galdiem, par ko rūpējusies darbīgā draudzes valde. Īpašs notikums bija Latvijas teoloģijas profesora Dr. Valda Tēraudkalna viesošanās, kas sniedza arī interesantu ieskatu par Bībeles kanona veidošanos.

Savukārt Norčēpingas draudze gatavojās savai 70 gadu jubilejai, saredzot savu vēsturi kā īpašu aicinājumu katrā atsevišķā laika posmā saprast savu uzdevumu, iespējas un ierobežojumus.

Upsalas draudze kopā ar Latviešu biedrību Upsalā ir rīkojusi Ziemassvētku eglīti un Ģimenes dienas pasākumu. No abām organizācijām ir ļoti labas atsauksmes par uzsākto sadarbību.

Uzzinot par vairākām latviešu ģimenēm Avestas tuvumā, pirmo reizi noturējām Ziemassvētku dievkalpojumu Avestas Krīlbū (Krylbo) baznīcā Viduszviedrijā. Turpinājums sekoja Lieldienās, un ir cerība sarīkot dievkalpojumus atkal, ja vien tuvumā dzīvojošajiem latviešiem būs interese.

2019. gada pavasara Sinode

16. un 17. martā Stokholmā notika mūsu iecirkņa gadskārtējā Sinode. Kā viese ar priekšlasījumu piedalījās bīskape emerita Lielbritānijas Luterāņu baznīcā Jāna Jēruma–Grīnberga, aicinot mūs domāt par to, kas ir patiesība un kā tā ir slēpta un kropļota pagātnē un, iespējams, arī mūsdienās.

Sinodes dalībnieki. No kreisās pirmajā rindā: K. Johansson, I. Meiere, V. Valtere, E. Veide, K. Bergholca, prāv. Z. Eglīte, bīsk. emer. J. Jēruma–Grīnberga; otrajā rindā: māc. K. Žols, Dr. S. Slokenberga, J. Bergholcs, L. Taube, L. Veigure, Upsalas dr. priekšn. J. Alsiņš, G. Veide, māc. Dr. N. Kamergrauzis, Norčēpingas dr. priekšn. S. Johansson, J. Iršs, Gēteborgas dr. priekšn. E. Laiviņa, prāv. emer. I. Graufelde; trešajā rindā: I. Gredzena, I. Heimdal, I. Baltruka–Bērziņa, Dr. J. Krēsliņš

Baznīcas Pārvaldes vēlēšanās pilnvaras uz diviem gadiem tika pagarinātas gan pārvaldes priekšniecei Kristīnei Bergholcai, gan prāvestei Zilgmei Eglītei, valdes locekļiem Elitai Veidei, Santai Slokenbergai, Katrīnai Johansson, Dr. Normundam Kamergrauzim, kā arī Līgai Taubei (aizstājējai). Pārvēlēja arī Revīzijas komisijas locekļus Ligitu Veiguri, Inesi Gredzenu, Jāni Alsiņu un LELBĀL Virsvaldes laicīgo locekli Dr. Jāni Krēsliņu. Juriste Dr. Santa Slokenberga stāstīja par darbu pie jaunās LELBĀL Zviedrijas apgabala instrukcijas, kura ir gandrīz gatava.

Mūsu uzdevums — būt līdzās un apliecināt Dieva mīlestību —, līdzīgi kā latviešu Baznīcai visā pasaulē, nav vienkāršs, jo jāpārvar lieli attālumi, jārisina arī juridiskas un ekonomiskas grūtības, un nav drošības par tālāku nākotni. Tomēr, pateicoties entuziastiem, cilvēkiem, kuri ar rūpību dod savu ieguldījumu, lai katra tikšanās reize izdotos, mēs turpinām un ar ticību un cerību liekam mūsu darbu Dieva rokās.

Dievkalpojuma vadītāji kopā ar Stokholmas latviešu kori pēc Sinodes dievkalpojuma Somu baznīcā Stokholmā. Pirmajā rindā vidū: māc. Dr. N. Kamergrauzis, prāv. Z. Eglīte, bīskape emer. J. Jēruma– Grīnberga, māc. un LELBĀL Latvijā prāv. K. Žols, kora diriģ. S. Leja Bojsten

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju