Egils Grīslis, mācītājs, profesors Dr.
ES ESMU vīnakoks, jūs esat zari. Kas manī paliek un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs neko nespējat darīt. (Jņ 15:5)
Dzimis 1928. gada 19. februārī Jelgavā, Latvijā
Miris 2020. gada 21. aprīlī Vinipegā, Manitobā, Kanādā
Apglabāts 27. aprīlī Brookside Cemetery kapos, Vinipegā, Manitobā, Kanādā
1976. gadā profesors Dr. Egils Grīslis publicēja lūgšanu grāmatu Prayers for Latvian Wayfarers (Lūgsnas latvju ceļotājiem). Tas it kā nav īpaši nozīmīgs notikums tāda cilvēka kā profesors Grīslis dzīvē, kas savā akadēmiskajā un mācītāja karjerā publicējis vairāk nekā 70 rakstus akadēmiskos žurnālos, 27 grāmatas latviešu valodā un piecas akadēmiskas grāmatas angļu valodā. Šajā mazajā lūgšanu grāmatā izcili nozīmīgi bija divi aspekti, kuri raksturo Egila Grīšļa devumu mūsu latviešu luterāņu Baznīcai un mūsu tautai, — viņa ekumenisms un viņa ietekme uz jauno mācītāju paaudzi.
Pirmais nozīmīgais fakts bija, ka lūgšanas grāmatā bija rakstītas angļu UN latviešu valodā. Tajā laikā svešvalodas lietošana mūsu Baznīcā trimdā bija karsti debatējams temats un vairums Baznīcas vadības un draudzes locekļu bija stingri pret šādu asimilācijas soli. Tomēr Egils Grīslis redzēja mūsu dzīves apstākļu realitātes daudzveidīgo bagātību un publicēja lūgšanu grāmatu angļu un latviešu valodā.
Egils Grīslis bija absolūts latviešu patriots. Lūgšanu grāmatā, tāpat kā visās viņa grāmatās latviešu valodā un dažos akadēmiskajos rakstos, izejas punkts bija latviešu tautas un Baznīcas vēstures perspektīva, kas piedāvāja ekumeniskajai Baznīcai mūsu Baznīcas un tautas unikālo pieredzi un apliecināja, ka mazām Baznīcām un tautām ir daudz vērtīga, ko teikt un mācīt visai kristīgajai Baznīcai.
Tāda perspektīva raksturoja Egila Grīšļa ekumeniski bagātīgi plašo akadēmisko karjeru. Tā sākās Heidelbergas Universitātē Vācijā, tad turpinājās luterāņu Gettysburg College ASV, Gettysburg luterāņu seminārā un Yale University Divinity School (nedenomināciju iestāde) ar doktora grāda iegūšanu ar disertāciju par 16. gs. anglikāņu teologu Richard Hooker. Profesors Dr. Grīslis mācīja Duke University Divinity School (metodistu izcelsmes skola), Fordham Universitātē (katoļu jezuītu ordeņa dibināta un vadīta), Hartford Seminary (nedenomināciju iestāde), University of Manitoba Department of Religion (valsts universitāte), St. John’s College University of Manitoba (anglikāņu skola) un Fellow at the Graduate Theological Foundation at Notre Dame (katoļu akadēmiska iestāde).
Egila Grīšļa teoloģija bija ļoti humāna un veidojās no dzīves realitātes, pieredzes, kultūras un vēstures. Tā bija dibināta viņa latviskajā apziņā, bet vienmēr vērsta uz plašo Baznīcu un mūsu dzīvi kā daļu no Kristus ķermeņa pasaulē.
Egila Grīšļa ekumenisms un izpratne par latviešu luterāņu Baznīcu bija skaidri manāma lūgšanu grāmatas veltījumā: mācītājiem Brigitai Anderbergai Zviedrijā, Elmāram Ernstam Rozītim Vācijā, Jurim Jurģim Anglijā, Jurim Cālītim un Ivaram Gaidem Kanādā un Vilim Vārsbergam ASV, teoloģijas studentiem Gunāram Abakukam Anglijā, Alfrēdam Lappuķem Francijā, Jānim Ķinēnam ASV, Fritz Kristbergam ASV, Laumai Lagzdiņai (vēlāk Zušēvica) ASV un Visvaldim Rumpēterim ASV. Šie jaunie teologi mācījās vairāku denomināciju un sekulārās universitātēs un semināros — Yale, Harvard, Princeton, Oxford, Tuebingen, Strasburg, Lund u. c. Egils Grīslis saprata, ka viņi pienesīs mūsu latviešu Baznīcai bagātīgu un plašu ekumenisku perspektīvu, kā arī viņu mītnes zemes kulturālo un sociālo skatījumu. Viņš zināja arī to, ka viņi būs latviešu mācītāji un savā dvēselē nesīs latviešu garu — vienalga, kur un kurā Baznīcā Dievs viņus vedīs kalpot.
Egils Grīslis šos mācītājus un studentus bija dziļi ietekmējis, un viņi savā kalpošanā viņu uzskatīja par priekšzīmi un mentoru. Zīmīgi, ka no grāmatas veltījumā minētajiem cilvēkiem vēlāk divi kļuva par mūsu Baznīcas archibīskapu, divi bija LELBA Pārvaldes priekšnieki un astoņi savā laikā prāvesti. No šiem 12 mācītājiem un studentiem seši arī kādu laiku kalpoja citās Baznīcās.
Egils Grīslis izaudzināja latviešu garīdznieku vairākas paaudzes, darbojoties LELB Teoloģijas kursos un seminārā, kurā viņa lekcijas bija saistošas un atklājošas. Bet pēc lekcijām viņa draudzība un personīgā iesaiste bija sevišķa svētība. Egils Grīslis vairākas reizes piedalījās LELBA Draudžu dienās, būdams iecienīts lektors un mācītājs. Kad Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte atsāka darbību, tad viņš savas zināšanas un enerģiju veltīja jauno mācītāju izglītībai Latvijā.
Visvērtīgāk gan nobriedušiem mācītājiem, gan jauniem teoloģijas studentiem bija Egila Grīšļa draudzība un cilvēcība, kas palīdzēja izprast, pārdzīvot un arī izturēt šī amata izaicinājumus, priekus, kā arī garīgās un personīgās grūtības. Egils Grīslis saprata, ka Dieva aicinājums vedīs cilvēku pa neparedzamiem, jauniem un reizēm ļoti grūtiem ceļiem. Viņš nekad neuzspieda savas domas, bet tās vienmēr bija durvis, caur kurām mēs redzējām Svētā Gara darbību un izjutām Gara spēku. Pat Egila Grīšļa stingrākos vārdos vienmēr skaidri caurskanēja Kristus mīlestība.
Pieminot Egilu Grīsli, mēs, viņa audzēkņi un studenti, atceramies izcilu akadēmiķi, iejūtīgu un pastorālu mācītāju, personīgās dzīves dievbijības priekšzīmi un labu draugu.
Mūžīgu mieru, Dievs, dod…
Prāvests emeritus Dr. Fritz Traugott Kristbergs
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju