Izturība pandēmijas laikā 

Ruta Ore, Filadelfijas Sv. Jāņa draudzes priekšniece

Mēs nedomājām, ka ar pirmajām ziņām par Covid–19 dzīve mainīsies uz tik ilgu laiku un ierastās diena gaitas būs ar ierobežojumiem un daudz pārmaiņām. Mēs nedomājām, ka dzīve tik pēkšņi apstāsies. Mēs nedomājām, ka lēnām sāks pārņemt nedrošības sajūta vai bailes no nezināmā.

Katru dienu mēs dzirdējām ziņas no visas pasaules, cik cilvēku saslimuši, cik nomiruši un kā Covid–19 vīruss apdraud mūsu veselības stāvokli. Protams, radās jautājums, kā sevi un savu ğimeni pasargāt, kā parūpēties par neaizsargātajiem un kā atrast mieru šinī nedrošajā laikā.

Katrs cilvēks atrod veidu, kā sevi nomierināt. Tas, kas darbojas vienai personai, var būt pavisam atšķirīgs citam, jo mēs esam indivīdi, katrs ar savām unikālām jūtām, garīgo veselību, interesēm, īpašībām. Varbūt kādam palīdzēja lēnām ieelpot un izelpot, lai sevi nomierinātu. Varbūt cits varēja izmantot meditāciju, lai novirzītu nezināmās šaubas un bailes. Varbūt citi klausījās mūziku un sadzirdēja skaņas, ko iepriekš nemanīja. Varbūt cits atrada mieru, ejot pastaigā, esot Dieva radītajā dabā.

Mūsu ticība, cerība un paļāvība Dievam iekšēji uzrunā, vada un dod mieru. Sirds un dvēseles izjūtas, kas ir saistītas ar mūsu ticību, pavada cauri ne tikai grūtiem dzīves brīžiem, bet ir klāt ikdienā. Pandēmijas laikā, kad mūs pārņēma nedrošība un bailes, paļāvība uz Dievu un uz Jēzu Kristu mums dāvāja cerību. Cerība, kas var būt saskatāma kā mīlestības uguntiņa, spīd kā mazs lukturītis, ja mēs vēlamies to sameklēt.

Pandēmijas laikā tika pārbaudīta mūsu izturība. Katras dienas notikumi mums lika pārdomāt, kā rīkoties darbā vai skolā, vai mājās. Mēs rūpējāmies par saviem tuviniekiem un draudzes locekļiem. Telefons un internets bija tie, kas ļāva kontaktēties, kad nedrīkstējām satikties. Paļāvība tehnoloğijām pieauga, lai arī visiem tās nebija pieejamas, it sevišķi vecākiem ļaudīm un mazāk pārtikušiem. Piedzīvojām žēlastības labdarbības laiku citam pret citu un vienojāmies domās un lūgšanās. Vai tad mūsu uzdevums nav šo žēlastības garu turpināt?

Gadu tūkstošiem pirms mums un līdz pat šai dienai cilvēce var paļauties uz Dieva mīlestību, ja atveram sirdis uz Viņu. Izturība ir paļāvība uz Dievu, jo Viņš par mums gādā, ir mūsu gaisma gan labos, gan nedrošības un krīzes laikos.

Dzīvosim ar cerību, ko Dievs mums ir dāvājis caur Viņa mīlestības spēku. Nešaubīsimies un nebaidīsimies, kā liecina dziesma “Dieva mīlestības spēkā”: “Dieva mīlestības spēkā / Viss labi būs! / Priekus, bēdas sirdī nesot, / Viss labi būs! / Tici Tēvam paļāvībā, / Seko Dēlam uzticībā, / Staigā Gara pavadībā: / Viss labi būs!” (Dziesmu gr. Nr. 489, tulk. Ivars Gaide).

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju