Mūsu darbs Zviedrijā

Laiks, kad meklējam sirds gudrību

Zilgme Eglīte, prāveste

Pandēmijas laiks ir ieviesis lielas pārmaiņas mūsu draudžu dzīvē un katra ikdienā, jo bijām spiesti pārkārtot ierastos darbus, lai, ievērojot valdības noteiktās prasības, ieturētu atstatumus un nesatiktos klātienē. Tas licis mums gan nogaidīt un būt pacietīgiem kā nekad iepriekš, gan arī iedrošinājis meklēt jaunus ceļus, kā uzturēt kontaktus, sarunas un ticību.

Zviedrijas apgabalā darbojas piecas draudzes un tiek uzturēts Sandbijas īpašums ar ikvasaras darbiem un aktivitātēm. Priecīgākais notikums, kas skar ne vien Stokholmas draudzi, bet visu mūsu latviešu Baznīcu, ir tas, kadraudzes priekšniece Inta Meiere nokārtoja pārbaudījumu diakones tiesību iegūšanai un viņas ordinācija plānota Pļaujas svētkos 2021. gada 10. oktobrī.

Stokholmas draudzes priekšniece Inta Meiere

Par aizvadīto gadu Inta raksta: “Augustā pulcējāmies kapu svētkos Stokholmas Meža kapos. Prieks bija tikties, arī mācītājs savā uzrunā rakstīja: “Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.” Vispirms jāatceras, ka esam pulcējušies, lai lūgtu Dievu par mūžībā aizgājušiem mums tuviem cilvēkiem, lai viņus atcerētos un pieminētu.

Rudens periodu uzsākām ar archibīskapesvēstules izplatīšanu par Baznīcas nosaukuma maiņu, kas turpmāk būs Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē, un draudzes Padomes digitālo sēdi. 1. septebrī draudze sveica Stokholmas latviešu skolas 2020. gada absolventus.

Bībeles latviešu skolas absolventiem

4. oktobrī Pļaujas svētku dievkalpojumu noturējām klātienē Somu baznīcā. To vadīja mācītājs Dr. Normunds Kamergrauzis. 31. oktobrī atzīmējām Mirušo piemiņas dienu Somu baznīcā, kuru vadīja prāveste emerita Ieva Graufelde.

Valsts svētku dievkalpojuma situācija bija neparasta. Ja vienmēr uz šo dievkalpojumu Stokholmā pulcējās vairāk nekā 200 cilvēku, tad pagājušajā gadā, ievērojot Zviedrijas valdības nosacījumus, piedalījās atļautais maksimums — 50 klātesošo. Savlaicīgi tika izziņota pieteikšanās uz dievkalpojumu ar nosacījumu, ka, nesaņemot apstiprinājumu, ierasties nedrīkstēs. Interesenti pieteicās, sākot no pirmās dienas. Lai tomēr pēc iespējas vairāk cilvēku varētu piedalīties, kaut neesot klāt, nolēmām pirmo reizi rīkot dievkalpojuma translāciju. Lai dievkalpojums būtu skatāms YouTube kanālā katram piemērotā laikā, tika izveidota pastāvīga adrese “Latviešu Evanģēliski luteriskā baznīca Zviedrijā”. Tajā tagad var skatīt arī citus digitālos dievkalpojumus. Valsts svētku dievkalpojumā bija klāt Latvijas vēstnieks Zviedrijas karalistē Marģers Krams ar dzīvesbiedri. Tieši pirms Ziemsvētku laika spēkā bija Zviedrijas valsts nosacījums, ka vienuviet drīkst pulcēties ne vairāk par astoņām personām, tādēļ darbojāmies ar digitālajām tehnoloģijām. Lai varētu izjust arī mācītāja Kārļa Žola klatbūtni šajā īpašajā laikā, dievkalpojums tika filmēts dažādās vietās — Kārlis savu sacīto un daļu muzikālā priekšnesuma ierakstīja Latvijā, Kristera ansambļa sniegumuun Svēto Rakstu lasījumu ierakstījām Zviedrijā. Agnese Blaubārde veidoja salikumu, kuru var redzēt mūsu YouTube kanālā.

2020. gada nogalē rīkojām Ziemsvētku labdarības akciju. Ar īpašu prieku gribu ziņot, ka ziedojums maznodrošinātajiem Ilzu draudzes locekļiem un Kapseļu ielas bērnunamam Latvijā guvis jau lielākus apgriezienus. Tā kā nebija iespēja doties uz Latviju ar dāvanām, tad organizējām finansiālu līdzekļu vākšanu. Tika ziedotas 24 650 kronas! Līdzekļu sadale notika starp Ilzu draudzi un Kapseļu ielas bērnunamu, un dāvināšanas prieks tika uzticēts mācītājam Kārlim Žolam Latvijā.”

Kristera ansamblis, vēstnieks Marģers Krams un prāveste emerita Ieva Graufelde

Upsalas draudzē ar pateicību tika nosvinēti draudzes priekšnieka Jāņa Alsiņa 30 gadi šajā amatā. Alsiņa kungs ir ieguvums latviešu sabiedrībai. Viņš ir cilvēks, kas ar lielu rūpību un mīlestību bagātina Zviedrijas latviešuorganizāciju dzīvi, tai skaitā mūsu Baznīcu. Jānis Alsiņš raksta: “Atskatoties uz vairāk nekā 30 gadien Upsalas draudzes priekšnieka amatā, kuru pārņēmu no Arvīda Ūdra, jāuzsver, ka 2020. gads Covid–19 pandēmijas dēļ ļoti atšķīrās no iepriekšējiem. Upsalā notika trīs dievkalpojumi klātienē un 12. februārī draudzes pilnsapulce mācītāja Kārļa Žola vadībā. Pēc tam tika noteikti Covid ierobežojumi. Rudenī Zviedrijā bija iespējams noturēt dievkalpojumus, bet draudzes mācītājs karantīnas noteikumu dēļ nevarēja ierasties no Latvijas. Tātad Pļaujassvētku dievkalpojums notika prāvestes Zilgmes Eglītes vadībā un Mirušo piemiņas dievkalpojums — prāvestes emeritas Ievas Graufeldes vadībā. Ziemsvētku dievkalpojumam varējām sekot internetā Kārļa Žola vadībā. Visticamāk, ka dievkalpojumi klātienē atsāksies 2021. gada rudenī.”

Jānis Alsiņš, topošā diakone Inta Meiere un prāveste Zilgme Eglīte pēc Pļaujas svētku dievkalpojuma Vindhem baznīcā

Draudzes mācītājs Kārlis Žols raksta: “Lai gan kopš pandēmijas sākuma neesmu bijis draudzē fiziski klātesošs, tomēr saikne ar draudzi nav pārtrūkusi. Katru nedēļu Zviedrijas draudžu sociālo tīklu vietnēs un mājaslapā ievietojugan rakstiskas pārdomas, gan video svētbrīžus. Šķiet, ka vismaz daļēji tas arī būs turpmākais veids draudžu uzrunāšanai, ja tiešā klātbūtne būs apgrūtināta.”

Mācītājs Kārlis Žols izmanto dažādas uzrunāšanas iespējas

Gēteborgas draudzes dievkalpojumi 2020. otrajā pusgadā tika atcelti Covid–19 izplatības dēļ, stāsta draudzes priekšniece Edda Laiviņa. Ekumēniskais dievkalpojums kopā ar citām ieceļotāju draudzēm notika digitālā veidā Vācu Kristīnes baznīcā. Tāpat draudzes pilnsapulce notika attālināti. Koronavīrusa dēļ tika atcelti gan pavasara dievkalpojumi, gan sadraudzības tikšanās. Mācītājs Dr. Normunds Kamergrauzis uzsvēra, ka draudžu Pārvaldes gan Gēteborgā, gan Norčēpingā turpināja darbu, apzinot draudzes locekļu nepieciešamības. Tā to darīja arī Baznīcas Pārvalde. Liels stiprinājums bija latviešu valodā pieejamie dievkalpojumi un svētbrīži no visas pasaules.

Tikmēr abu draudžu mācītājs Dr. Normunds Kamergrauzis turpināja teoloģisko darbu kā redaktors. Latvietis, lai kur viņš būtu dzīvē nonācis, vienmēr ir cīnījies ap lielo dzīves mīklu. 1936. gadā Rīgā iznāca ievērojamā profesoraun vēlākā trimdas Baznīcas archibīskapa Kārļa Kundziņa eseju grāmata “Ap lielo dzīves mīklu”. Tā piedzīvoja vairākus izdevumus Latvijā un vienu Zviedrijā, kur to 1955. gadā izdeva latviešu izdevniecība “Auseklis”. Varbūt palūkojieties savā grāmatu plauktā un tur to vēl atrodat! Bet pat tad, ja vairs neatrodat Kārļa Kundziņa grāmatu, cīņa ap lielo dzīves mīklu tik un tā turpinās. To Normunds Kamergrauzis apzinājies arī kā neatņemamu daļu no sava darba. Pavasarī tipogrāfijā “Livonija” Rīgā otrreiz tika nodrukāta Stokholmā izdotā grāmata “Tradition, rättvisa och döden: essäer om det begripliga”. Tā ir apjomīga filosofiska un teoloģiska antoloģija par tradīciju, taisnīgumu un nāvi. Bet kas kopīgs šiem tik šķietami atšķirīgajiem jēdzieniem?

Antoloģija par tradīciju, taisnīgumu un nāvi

Normunds Kamergrauzis raksta: “Vai nav tā, ka katrs no mums dzīvo vienā vai vairākās tradīcijās? Tradīcijas veido mūs, un mēs veidojam tradīcijas. Mēs katrs nākam no kaut kurienes ar savām vērtībām un principiem. Tas, ko mēs uzskatām par vērtīgu un kā mēs dzīvojam, atklāj to, no kurienes mēs nākam, kas mēs esam un uz kurieni ejam. Jēzus to izgaismo vienā teikumā: “Noviņu augļiem jums būs tos pazīt.” (Mt 7:16–20) Tas, ko atsevišķas tradīcijas uzskata par vērtīgu un labu, ļoti atšķiras. Tāpat atsevišķās tradīcijās ir dažādas sapratnes par to, kas ir taisnīgums. Taisnīgums ir viens no ētikas lielajiem jautājumiem. Kā saprast taisnīgu varas, labklājības un ierobežoto zemes resursu sadali? Vai vispār ir kāda universāla patiesība, ko varam atklāt un par ko vienoties? Mūsu dzīve ir ierobežota laikā, un kādu dienu tā neatgriezeniski beidzas. Dažādās tradīcijās ir arī dažādi uzskati par nāvi. Vai mūsu attieksme pret nāvi ietekmē mūsu izpratni par taisnīgumu un attieksmi pret dzīvi? Pirms cenšamies rast atbildes uz savas dzīves eksistenciālajiem jautājumiem, ir svarīgi saprast, kā varam par tiem domāt. Tas arī ir šīs apjomīgās antoloģijas lielais izaicinājums. Septiņpadsmit esejās ievērojami filosofi un teologi sniedz savu redzējumu kopīgajā cīņā ap lielo dzīves mīklu. Bet pēdējā analīze jāuzmin katram pašam.”

Mācītājs Dr Normunds Kamergrauzis tika ievēlēts Zviedrijas Kristīgajā padomē kā minoritāšu luterisko Baznīcu pārstāvis. Vēlam viņam veiksmi šajā atbildīgajā darbā!

Eskilstūnas–Vesterosas apvienotā draudze ir turpinājusi darboties, kad tas bija iespējams, un ieturējusi pauzi, kad darboties nevarēja. Pēc rudens un ziemas mēnešiem ilgas satikties bija tikstipras, ka, nesaņēmuši atļauju noturēt dievkalpojumu Eskilstūnā, devāmies uz Kungsör, kur ikdienā strādā draudzes ērģēļniece Viola Rosenquist. Viņas baznīcā noturējām dievkalpojumu latviešu valodā, kā tas bija atļauts — astoņi dievlūdzēji un personāls. Šī viesošanās radīja ideju, ka arī turpmāk ik pa laikam varētu noturēt dievkalpojumus dažādās Zviedrijas vietās, jo latvieši dzīvo it visur.

Dievkalpojuma dalībnieki, vidū prāveste Zilgme Eglīte, ērģeļniece Viola Rosenquist pirmā no labās augšējā rindā

Pandēmija ir ieviesusi pārmaiņas mūsu domāšanā. Šis laiks uzdevis daudz jautājumu par to, vai uzticamieszinātnei vai arī paši meklējam atbildes patiesības un puspatiesības bangojošajā jūrā. Stokholmas un Upsalas draudzes garīgais vadītājs Kārlis Žols kādās savās iknedēļas meditatīvajās pārdomās raksta: “Notiek iekšēja pārmaiņa mūsos pašos. Ir labi, ka mēs uzdodam jautājumus, akli neuzticamies tam, ko pauž skaļākās balsis. Mēs sākam vairāk domāt un vērtēt. Bet šis ir arī laiks, kas skaidrāk kā iepriekš uzsver to, cik esam atšķirīgi savos viedokļos un to izpausmēs, izjūtās par notiekošo. Vai spēsim to pieņemt?

Šis noteikti ir laiks, kas atgādina, cik ļoti mums nepieciešama kāda iekšēja sirds gudrība, lai saprastu, sajustu, kam uzticēties, uz kuru pusi iet. Lai saklausītu, sajustu vispirmām kārtām paši sevi, to, kas notiek mūsos. Sadzirdēt, saskatīt, sajust to, tā ir Gudrība, sirds Gudrība.”

Sandbijas īpašumā pasākumu ziņā iestājies mierīgāks laiks, toties aktīvāk norit remontdarbi. Par tur notikušo stāsta prāveste emerita Ieva Graufelde: “Lettiska Hjälpinsamlingens un Sandbijas mācītājmuižas sapulce 2020. gada 25. aprīlī pandēmijas dēļ notika rakstiski. Tā bija jauna pieredze, taču labs risinājums daudzām organizācijām. Tika atcelta Latvijas bērnu nometne, kas bija iecerēta no 13. jūlija līdz 2. augustam bērniem no Viesītes. Vasarā tika veikti mācītājmuižas remontdarbi, tika iztīrīts mežs un sakopts dārzs.

Mācītājmuiža pēc remontdarbiem un pārkrāsošanas

2020. gada latviešu bērnu nometne Ēlandē bija īpaša, jo daudzām ģimenēm šī bija vienīgā reize vasarā un vieta, kur kultivēt, uzturēt un vairot latvietību saviem bērniem, kā arī sev, pieaugušajiem. Nometnes tēma — “Latviešu raksti un zīmes”. Izzinājām zīmju un rakstu nozīmi latviešu vēsturē un kultūrā. Taisījām zīmes no koka un apgleznojām T–kreklus. Bija gan nakts, gan dienas pārgājiens modernā gaisotnē — dziedājām dziesmas un iestudējām uzvedumu Eirovīzijas noskaņās.

Laimīgie nometnes dalībnieki

Prieks par bērniem, ka viņi aug latviskā vidē, runā latviešu valodā un vēlas apgūt latviskas lietas. Mums ir tradīcija pēc pusdienām vai vakariņām dziedāt latviešu dziesmas. Tad var redzēt, cik izbrīnīti ir bērni, kas nometnē ir pirmo reizi, ka ar tāduprieku var dziedāt.

Visiem patīk jaunie latviskie T–krekli

Mums bija liels gods saņemt apsveikumu un vēlējumu nometnes dalībniekiem un rīkotājiem no Latvijas prezidenta Egila Levita. Bija ļoti aizkustinoši klausīties viņa vēlējumā pirms Latvijas karoga pacelšanas un Latvijas himnas dziedāšanas nometnes atklāšanā! Liels paldies Stokholmas draudzei par lielo palīdzību Ēlandes nometnei.

Teoloģijas studentu seminārs pandēmijas dēļ tika atcelts.

Rudens sapulce notika brīvā dabā 12. septembrī. Sandbijas remonta un labiekārtošanas darbi turpinājās 2021. gadā.

Pandēmija ēna turpinājās 2021. gada pavasarī, un Latvijas bērnu nometni atkal bija jāatceļ. Muiža tomēr nestāvēja tukša. Brauca talcinieki, ģimenes un viesi, kuri strādāja, atpūtās un ziedoja nākamo vasaru bērnu nometņu budžetam. Ziedojumi no zviedru draudzēm pandēmijas laikā samazinājušies, jo draudzēs nenotika klātienes dievkalpojumi. Lettiska Hjälpinsamlingen pavasara gada sapulcē ievēlēja jaunu priekšsēdi — Zani Zaļkalnu Carlshamru. Sandbijas ciemā nometnes ir daļa no ciema dzīves, un kaimiņi palīdz kā vien spēj un laiks atļauj. Mēs pateicamies iepriekšējai priekšsēdei Liliannai Stannestam par ieguldījumu pēdējos gados. Tas ir bijis patiess mīlestības darbs.

Arī šogad sabrauca Ēlandes bērnu nometnes dalībnieki. Kā jau katru gadu, ir gājis ļoti labi, kaut arī bijām nedaudz mazākā skaitā. Bijām kā viena liela ģimene. Nometnes tēma — keramika un olimpiskās spēles, kā arī neizpalika nakts pārgājiens un daudz citu aktivitāšu.

Šīgada augustā tika rīkots Latvijas Universitātes Teoloģījas fakultātes seminārs. Par to rakstīsim nākamgad.”

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju