Mācītāja Dr. Ida Ņina Rautenšilde
Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. (Mt 6:19–21)
Dzimusi 1926. gada 25. aprīlī, Daugavpilī, Latvijā
Mirusi 2020. gada 12. decembrī, Elmhurst, Ilinoisā, ASV
Mācītājai Ņinai bija liela sirds. Liela dzīve. Augsti standarti. Cēli mērķi. Vieds mūžs. Apbrīnojama gudrība. Un vārda vislabākajā nozīmē — garīgs naivums. Kad bija jāsaliek kopā viņas dzīves gājums, šķita, ka viņas personība ir bijusi tik liela, ka ierakstāmā biogrāfija krietni atpaliek. Tajā paliek daudz domu zīmju un daudzpunktu. Kaut kas nepiefiksējams jeb hronoloģiski netverams. Jo daudzas lietas kaut kur pa ceļam bija zaudējušas nozīmi. Kad runājos ar mācītāju Ņinu, par viņas dzīvi maz ko izdevās uzzināt, viņa tā dziļdomīgi paskatījās, un uzreiz bija skaidrs, ka jāmaina sarunas temats. Izrādās, ka arī Ņinas līdzgaitnieki, cilvēki, ar kuriem kopā viņa strādājusi un kalpojusi, gaužām maz zina par viņas dzīvi ārpus tā,kas notika mūsu acu priekšā. Mantas, ko minējis arī Matejs, veidojās tikai lielāku mērķu sasniegšanas aizņemtībā, un tās daudzās kastes, aiz kurām reizēm pati paklupa, bija sirsnīgu vēstuļu un sarakstu krājumi. Kā izmetīsi nozīmīgu cilvēku veltījumus?…
Ņinas iedzimtās rūpes par līdzcilvēkiem raksturoja visu viņas dzīvi. Kad tika publicēta ziņa par viņas aiziešanu mūžībā, no malu malām visā pasaulē atsaucās cilvēki, kas liecināja, ka viņa ir vai nu bijusi klāt svarīgos dzīves brīžos, vai rūpējusies, vai kristījusi, vai iesvētījusi, vai laulājusi tik daudzus. Sirds cilvēks, kurš, iespējams, savu dzīvi ar tās vajadzībām atlika tālākajā stūrī.
Apbrīnojami daudz Ņina pieminēja Pestītāja Jēzus vārdus savā dzīvē un gaitās, savos ceļos un arī veselības piemeklējumos, tāpat kā izdzīvoja tos. Gara acīm redzu viņu sēžam Ciānas dievnamā iepretim kancelei un sprediķa laikā ar lūpām klusi runājot līdzi gandrīz katru Svēto Rakstu vietu, kas tika lasīta vai citēta. Viņa ļoti izjusti dzīvoja līdzi garīgajai pasaulei! Kristīgā dzīve Ņinai bija kā gaiss, ko elpot, kā asinis dzīslās, kā maize, ko baudīt. Sirsnīga. Izjusta. Patiesa. Tāda bija mācītājas Ņinas bagāti nodzīvotā dzīve 94 gadu svētīgumā. Ne jau bez sāpēm par dzimtenes zaudējumu kara laika varas maiņu spaidos, ne jau bez sāpēm par dzimteni visa mūža garumā. Ne jau bez ilgošanās satikt pazudušo brāli. Ne jau bez dzeloņa dvēselē par izjaukto bērnības dienu idilli kopā ar vecākiem un daudzu mīļu cilvēku izpostītajām dzīvēm. Bet, paldies Dievam, arī ne bez Pestītāja mierinošā iedrošinājuma dziedēt citu sāpes un ciešanas, kalpot Viņam tik daudzos un dažādos veidos — sākumā kā ārstei, tad kā mācītāja sievai un vēlāk pašai kā dvēseļu kopējai, ceļot un uzmundrinot, mierinot un iepriecinot neskaitāmas dzīves Dieva Vārda spēkā un apbrīnojamā ticībā.
Visus, kas tic augšāmceltajam Jēzum Kristum, Kungam, kurš mīlēja Ņinu un kam viņa visu mūžu tik kvēli ticēja, gribas ar pārliecību stiprināt, ka domās un lūgšanās, atvadoties no mācītājas Idas Ņinas Rautenšildes, mēs “iekrājam vēl vienu mantu debesīs”, novēlot un uzticot viņas dvēseli debesu Tēvam. Un, krājot Ņinu kā “mantu debesīs”, mēs apjaušam,ka arī mūsu pašu gars kļūst vairāk vērsts uz debesīm. Nav šaubu, ka Ņina ir dārgums, ko mūsu sirdis cer sastapt vienu dienu atkal mūžībā, savienojoties tur no jauna nebeidzamā priekā, Dieva klātbūtnē.
Mūžīgu mieru, Dievs, dod…
Mācītāja Gundega Puidza
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju