Mūsu darbs Vācijā

Tiltu būvēšanas laiks

Dr. Ilze Ķezbere–Härle, mācītāja, Pārvaldes priekšnieka garīgā vietniece

Laiki mainās, situācijas un izaicinājumi arī. Latviešu Baznīcas darbs Vācijā mūsdienās nozīmē tiltu būvēšanu. Tilti nepieciešami ticības un kultūras, dzīves pieredzes un valodas ziņā. Ļaudis, kuriem būvējam tiltus uz Jēzus Kristus Evaņğēliju, ir latvieši, kuri apmetušies uz dzīvi Vācijā vai arī ieradušies šeit uz ierobežotu laiku, lai strādātu un izglītotos. Tilti, kurus būvējam kā Baznīcas garīgie darbinieki, ir dažādi, taču katrā saredzams būvētāja īpašais stils un rokraksts. Par to pastāstīšu šajā pārskatā slimības aizkavētā prāvesta Klāva Bērziņa uzdevumā.

Vieta, kurā mēs pēdējos divos gados esam sanākuši kopā uz Vācijas apgabala sanāksmi, ir Anabergas pils Bonnā. Šajos saietos koordinējam divas nozīmīgas organizācijas: Latviešu Baznīcas Vācijā biedrību, kura ir juridiskais pamats mūsu darbībai kā darba devējam Vācijā, un Latviešu Diakonisko apvienību Vācijā.

Katru gadu garīgo darbinieku sanāksmi iezīmē kāds svinīgs notikums. 2022. gada 12. jūnijā svinējām amata krusta pasniegšanu iepriekšējā gadā ordinētajai diakonei Lilijai Tenhāgenai. Ar gara dāvanām bagātīgi apveltīta viņa būvē tiltus starp latviešu un vācu valodu — svētrunās Minsteres draudzē un dzejā, pašas radītā un tulkotā.

2023. gada Vācijas apgabala sanāksmē no 14. līdz 16. maijam atzīmējām vairākas ievērojamas ordinācijas jubilejas. Divi tiltu būvētāji veido mūsu apgabala darbinieku kodolu pāri gadu desmitu robežām — archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis un prāvests Klāvs Bērziņš. Mūsu prāvests, bieži uzturoties Rīgā, ir liecinieks garīgās dzīves pieredzei un attīstībai Latvijā. Elmārs Ernsts Rozītis veido un svētīgi stiprina sakarus ar Baznīcas iestādēm Vācijā. Sekojot archibīskapes Laumas Zušēvicas aicinājumam, viņš pārstāvēja mūsu Baznīcu Pasaules Baznīcu apvienības asamblejā Karlsrūē (31.08.– 08.09.2022.) un Vācijas luterāņu bīskapu klauzūrkonferencē Lokumas klosterī pie Hanoveras (12.–14.03.2023.). Viesa statusā Elmārs Ernsts Rozītis regulāri piedalās Pasaules luterāņu federācijas (PLF) vācu Nacionālās komitejassēdēs. 2022. gada 8. oktobrī viņš pārstāvēja mūsu Baznīcu PLF dibināšanas 75. gadskārtas svinībās, kas notika vēsturiskajā Vartburgas cietoksnī pie Eizenahas.

Gadskārtējās sapulcēs tradicionāli tiekas mūsu tiltu būvētāju veterāni ar jauniem darba darītājiem. 2023. gadā jauno paaudzi Anabergas sanāksmē pārstāvēja teoloģijas studenti Arta Skuja un Ingmārs Ļakas. Andris Berklavs informēja par aktualitātēm Briseles latviešu draudzē, par kuru atbildīgs prāvests Klāvs Bērziņš un mācītājs Rinalds Gulbis. Prāvestes emeritas Ievas Graufeldes tekstus par Sandbijas vasaras nometnēm Zviedrijā ilustrēja bagātīgs bilžu materiāls. Ar stāstiem par latviešu draudžu vēsturi Vācijā saietu kuplināja mācītāja emerita Gita Puce, diakone emerita Kristīne Amlinga, Anabergas ilggadējais “pilskungs” Andrejs Urdze un diakone Laima Urdze.

Apgabala konferences dalībnieki. No kreisās pirmajā rindā: diakone Rasma Gundega Ieviņa, Arta Skuja, diakone Laima urdze, diakone Lilija Tenhāgena; otrajā rindā: archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis, mācītājs Rolands Eimanis, prāvests Klāvs Bērziņš, mācītāja emerita Gita Putce, Inta Vīgante; trešajā rindā: mācītājs Tālis Rēdmanis, mācītāja Dr. Ilze Ķezbere–Härle, Ingmārs Ļakas, Pēteris Vīgants, Andris Berklavs

Konferences svētbrīdī. No kreisās: mācītājs Rolands Eimanis, archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis, mācītājs Tālis Rēdmanis, mācītāja Gita Putce; aizmugurē — Helēna Eimane

Tiltu no pagātnes uz tagadni bieži veido tiltu būvētāji paši, tā arī Laima Urdze. Par priekiem un bēdām savās draudzēs viņa raksta: “Lai gan Oldenburgas apkārtnes latvieši sabiedriski rosīgi, draudzes dzīve apsīkusi. Turpretī Bīlefeldē, neskatoties uz nelaimi — zaudējot mūsu pašu baznīciņu, draudzes locekļi aktīvi un ar prieku piedalās draudzes dzīves veidošanā jaunā vietā Eckardtsheimā. Hanoverā viss pa vecam, un Lībekā vēl arvien priecājamies par Lienes Orinskas meistarīgo ērģeļspēli un Aivara Kalniņa dziedāšanu.”

Ar daudzu gadu pieredzi kalpošanas darbā Vācijā mūs bagātina un ar savu kompetenci iepriecina mācītājs Tālis Rēdmanis no Berlīnes, kurš uztur sakarus ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem un būvē tiltus jo īpaši digitālajā pasaulē — Baznīcas mājaslapā, regulārās Bībeles stundās tīmeklī un klātienes dievkalpojumos. Par Hamburgas draudzi viņš raksta: “No aizvadītā gada notikumiem īpaši palicis atmiņā skaistais un bagātīgi apmeklētais Ziemsvētku laika dievkalpojums un svinības, ko Hamburgas draudze organizēja kopā ar Latviešu biedrību Hamburgā un Latviešu skoliņu. Pēc garā ierobežojumu laika šī bija ļoti mīļa, brīva un ģimeniski silta kopība gan ap Kristus bērna silīti un Piedzimšanas notikumu, gan ap sirds siltumu, kurā visi bagātīgi dalījās cits ar citu. Šajā notikumā var ieskatīties, apskatot bildes, kas publicētas Latviešu biedrības mājaslapā.”

Ziemsvētki Hamburgas draudzē

Vasarsvētku brīvdabas dievkalpojums Berlīnē, piedaloties dažādu konfesiju vācu draudzēm un latviešu draudzei. Kreisajā pusē — mācītājs Tālis Rēdmanis

Ar savu īpašo rokrakstu tiltu būvēšanā izceļas mācītājs Rolands Eimanis. Par viņa vēsti Pļaujas svētkos Minsterē diakone Lilija raksta: “Mācītāja Rolanda sprediķa kvintesence bija doma, ka katram no mums ik mirkli ir iespēja izšķirties — vai nu būt pateicīgam par to, kas mums ir, vai čīkstēt par to, kā mums trūkst.” Ar sirds degsmi un oriģinālām idejām Rolands piesaista latviešus baznīcas videi. Frankfurtē tas aizvadītajā gadā nozīmēja kopīgu hokeja skatīšanos pēc dievkalpojuma Emmaus draudzes namā, bet Saeimas vēlēšanu dienā Frankfurtes iecirknī — aizlūgšanas un… baranciņas ar klāt piesietu Bībeles teikumu — “glābšanas riņķīti”. Bad–Krocingenas draudzē tā ir sadarbība ar Latviešu skoliņu, uzrunājot latviešu bērnus un jauniešus. Freiburgas Bērzaines draudzē tas nozīmē garīgus impulsus Latviešu centra aktivitātēs, kuras pēdējā laikā jo īpaši saistītas ar tur izmitināto Ukrainas bēgļu garīgo aprūpi.

Minhenes draudzes priekšniece Kaiva Reichmann raksta: “Jaunajās telpās Murnavas Christuskirche esam svētīti ar jauniem draudzes locekļiem un dievkalpojuma dalībniekiem no Minhenes, Freizingas, Dahavas, Augsburgas, Garmiš–Partenkirhes, Murnavas un Memingenas. Esmu pateicīga par kopīgo laiku visiem — gan pavisam sirmajiem, gan mazuļiem mūsmājas dārzā, uz ugunskura vārot kāpostu zupu (janvārī). Ikars, vīrs gados no Latvijas, kļuva tik iedvesmots, ka vēlējās kristīties! Kristības notika Memingenas draudzē. Paldies jums par atsaucību! Mūsu draudzes illggadējais sekretārs Mārtiņš Bērziņš aizgāja mūžībā kovida laikā, atvadīties nepaguvu, bet viņa meita Lija maijā mani uzaicināja apmeklēt dievkalpojumu Vircburgas latviešu draudzē, vēlāk divatā devāmies uz kapiem atvadīties no Mārtiņa.”

Frankfurtes draudzes dārza svētki 30.07.2023.

Pēc Lommeles (Beļģija) latviešu karavīru atceres svētbrīža 17.06.2023. Minsteres draudzes grupa ar mācītāju Rolandu Eimani un diakoni Liliju Tenhāgenu

Baltu vienības diena kopā ar ukraiņu bēgļiem Bērzainē, Freiburgā, 22.09.2022.

Ir lieli un mazi tilti, taču katram sava Dieva dota vieta un vadība. Par Manheimas–Ludvigshāfenasdraudzi mūsu sirsnīgā un darbīgā diakone Rasma Gundega Ieviņa raksta: “Varbūt galvenais ir, ka mēs vispār turamies — kā jau tie trauslie māla trauki. Esam maza draudzīte, par laimi turamies bez jebkādām dramatiskām maiņām. Tas pats par sevi ir labi.”

Apgabala konferencē diakones Rasma Gundega Ieviņa un Lilija Tenhāgena

Hokeja līdzjutēji draudzes namā pēc dievkalpojuma Frankfurtē Emmaus baznīcā

Un tad ik gadu atmirdz kāds liels un dižens tilts kā krāšņa varavīksne pēc lietavām. 2022. gada jūnijā tās bija Latviešu Dziesmu un deju dienas Eslingenā, pieminot pirmos šejienes Dziesmu svētkus pirms 75 gadiem. Noslēguma koncerts vienlaikus bija dievkalpojums galvenajā pilsētas baznīcā St. Dionys. Eslingenas latviešu draudze ar tās uzticamajiem balstiem un iedvesmotājiem Intu un Pēteri Vīgantiem, kā arī Štutgartes latviešu draudzes darbinieki, kas dedzīgi kalpo ar deju un mūziku, ir vienreizēji tiltu būvētāji. Varavīksnes tilts 2023. gadā — Dziesmu un deju svētki Latvijā. Atsauksmes no mīļas un talantīgas tiltu būvētājas Vācijā ir šādas domas: “Jūlijā piedalījos Dziesmu svētkos Rīgā, kur bija iespēja satikt dalībniekus un klausītājus no dažādām ārpus Latvijas draudzēm. Ko es ar to gribu teikt? Lielu paldies par draudžu vienotību! Paldies, ka mums ir bijusi iespēja tikties Draudžu dienās un Sinodēs, iepazīties un atkal sastapties vietā, kura mūs visus saista, Latvijā! Ar prieku gaidu Ziemsvētku dievkalpojumu Eslingenā! Uz tikšanos! Sirsnībā — Kaiva.”

Lai top tilti nākotnei — Dievam par godu un cilvēkiem par svētību!

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju