2024. gada augustā projekts “Priecīgas pēdas 2” atbalstīja 407 cilvēkus, no tiem 342 bija bērni 20 vietās Latvijā ar jauniem un kvalitatīviem apaviem. Tai skaitā 60 bija ukraiņu bēgļi, kas ir atraduši patvērumu Latvijā. Atbalstā ietilpst 387 apavu pāri (skriešanas, futbola, ikdienas, izejamie, lietus zābaki) no veikala “Sportland”, grāmatnīcas Zvaigzne ABC dāvanu kartes 25 EUR apmērā un Laimas “Vāverītes” šokolādes konfektes. Mēs arī izdalījām 20 veikala “Sportland” dāvanu kartes. Sadarbojāmies ar Latvijas draudzēm, sociālajiem dienestiem un organizācijām, lai uzzinātu, kuriem atbalsts būtu nepieciešams visvairāk. Ziedojumi šim labdarības projektam nāca no LELBA draudzēm un indivīdiem Ziemeļamerikā. Galvenie sponsori: Daugavas Vanagi Kanādā un Sv. Andreja draudzes Toronto Palīdzība Latvijai komiteja. ASV ziedojumos ienāca $21,000 USD un no Kanādas $24,500 CAD. Caurmēra apavu cena bija 44 EUR. Mums bija brīnišķīga sadarbība ar veikalu “Sportland”, kas mums deva lielas atlaides līdz pat 40% kvalitatīviem zīmolu apaviem kā Nike, New Balance un Sketchers. “Sportland” arī mums palīdzēja ar loģistiku un apavu sadalīšanu pa izdales vietām. Naudiņa arī palika pāri kā sēklas nauda nākamam projektam.
Jauniešu komanda no Ziemeļamerikas un Latvijas personīgi izdalīja šo atbalstu starp 18. un 24. augustu Latvijā, apbraukājot 20 vietas. Izdales komandā piedalījās projekta vadītājs mācītājs Dāgs Demandts (Toronto, Kanāda), Katrīna Tauriņa (Toronto, Kanāda), Laura Legzdiņa (Hamiltona, Kanāda), Lidija Rasa (Toronto, Kanāda), Elīna Jaunbērziņa (Milvoki, ASV), Emīlija Jaunbērziņa (Milvoki, ASV), Andris Carr (Milvoki, ASV), Silvija Birmane (Mineapole, ASV), Krišjānis Zaķis (Liepāja, Latvija). Mūsu izdales maratona maršruts bija: Rīga–Vaiņode–Durbe–Liepāja–Cīrava–Zemīte–Bērzupe–Jelgava–Ilze–Laši–Ilūkste–Līvāni–Varakļāni–Tilža–Jaunanna–Smiltene–Diķeri–Rīga. Izdales vietās mēs pavadījām kādas 2 stundas, iepazināmies ar tiem, kuri saņems atbalstu, tika noturēts svētbrīdis un spēlētas rotaļas. Un, protams, izdalījām apavus, nodrošinot, ka katram tie der. Līdzi vedām papildus apavus un dāvanu kartes gadījumā, ja mums nebija pieejams vajadzīgais izmērs. Jauniešu komanda kļuva par apavu ekspertiem.
Pirmā projekta dienā svinīgi un svētīgi sākām projektu anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā, kur dievkalpojumu vadīja LELBA prāveste Anita Vārsberga Pāža, dievkalpojumā lasīja projekta dalībniece Laura Legzdiņa. Tad devāmies ceļā izdalīt atbalstu, vispirms Vaiņodē pie ukraiņu bērniem sadarbībā ar organizāciju “Tabitas sirds”. Sekoja izdale Durbes draudzē, kur māc. Dāgs un māc. Atis Fripics novadīja vakara svētbrīdi. Durbē atbalstījām vietējos bērnus un pieaugušos.
Otrā izdales diena bija pilna ar svētībām un 3 pieturām! Sākām Liepājas Krusta draudzē, kur pavadījām jaukas stundas, iepazīstoties ar bērniem un ejot rotaļās. Tad pēcpusdienā izdale Liepājas ukraiņu izmetināšanas vietā, kur ar tulku palīdzību iepazināmies un atbalstījām prieka pilnus bērnus ar jauniem apaviem. Organizācija “Tabitas sirds”, ar ko sadarbojāmies, lai atbalstītu ukraiņu bērnus, raksta: “LELBA — Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā, Jaunatnes nozare, labdarības projekta 2024 Priecīgas pēdas 2 ietvaros, šajās dienās apciemoja Liepājas valsts pilsētas pašvaldības un Dienvidkurzemes pašvaldības izmitināšanas vietas ukraiņiem, lai iepriecinātu tur dzīvojošos bērnus un jauniešus ar jauniem sporta apaviem, zeķēm un atbalsta dāvanu kartēm skolas lietu iegādei! Paldies mācītājam Dāgam Demandtam un visiem jauniešiem par sirsnību, dāsnumu un mīlestību, kuru sniedzāt, iepriecinot ukraiņu bērnus un viņu vecākus!” Vēlā pēcpusdienā atbalstījām bērnus no Cīravas draudzes svētdienas skolas, tur draudze bija mums sarūpējusi cienastu. Tur arī satikām bērnus, kurus atbalstījām, kad viņi bija zīdaiņi 2016. gada projektā “Mīlestība mammām”.
Trešo izdales dienu sākām ar izdali Zemītes baznīcā, kur mūs sagaidīja ar mežraga spēli pie baznīcas ieejas. Draudze bija sarīkojusi interesantu veidu, kā iepazīties. Bērni pienāca pie mūsu izdales komandas ar Ādažu čipšiem, un kopā tos ēdām un iepazināmies. Pēc tam izdalījām apavus Bērzupes speciālā internātpamatskolā Dobeles novada bērniem. Šajā dienā pēdējā izdalē atbalstījām Jelgavas bērnus sadarbībā ar labdarības organizācijas biedrību “Tuvu”. Izdale notika “Zemnieka cienasta” atpūtas bāzē, kur cienājām atbalstītās ģimenes un arī kopīgi pavadījām laiku Līču atrakciju parkā. Ģimenes tik ļoti novērtēja to, ka viņi saņēma apavus, un teica, ka šī ir pirmā reize, kad viņiem kaut kas tiek dāvināts, šī arī bija pirmā reize ģimenēm atrakciju parkā. Baiba no biedrības “Tuvu” raksta: “Vakar kopā ar draugiem no LELBA — Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes Amerikā piedzīvojām brīnišķīgas emocijas, dāvinot bērniem un viņu ģimenēm jaunus apavus, par kādiem viņi līdz šim varēja atļauties vien sapņot! Paldies par šo skaisto piedzīvojumu un fantastisko vakaru! “Tu zini, par ko man prieks? Šiem bērniem šis viss ir pirmo reizi. Viņi nezina, kas ir līdzsvara taka, vai ka svešs cilvēks vēlas kopā izvizināties atrakcijās, te ir jauka atmosfēra. Paldies! Šādu ziņu saņēmām no pasākuma vietas. Paldies, ka Latvija un tās cilvēki ir Jūsu sirdīs, mēs to jūtam, novērtējam un sakām lielu, lielu paldies!”
Ceturtā izdales dienā devāmies uz Sēliju, kur sākām Ilzu baznīcā, kur atbalstījām ukraiņu bēgļus, ieskaitot pensionārus. Tur apskatījām vēsturisko Ilzes muižas baznīcu un uzkāpām baznīcas tornī. Ilzu baznīcā darbojas atjaunotā Sofijas draudze, ko vada LELBP māc. Kārlis Žols. Tur mūs arī cienāja ar ukraiņu zupu un medus torti. Nākamā pietura bija Lašu draudzes mācītājmuiža, kur atbalstījām 15 bērnus. Šeit mums pastāstīja par Sēlijas novadu un karogu. Šajā dienā pēdējā pieturā atbalstījām 15 Augšdaugavas novada bērnus Ilūkstē sadarbība ar novada sociālo dienestu. Pavadījām vakaru atpūtas vietā “Avotiņš” Daugavas krastā.
Piektā izdales dienā atbalstījām Līvānu novada bērnus. Tikšanās notika jauniešu centrā “Kvartāls”, kur tika noturēta pirmā projekta “Priecīgas pēdas 2” futbola spēle. Vairāki bērni arī saņēma Nike futbola apavus. Līvānos mūs cienāja ar vietējo gardo picu un komandai uzdāvināja Līvānu stikla putniņus kā pateicību. Tad devāmies uz Varakļāniem, kur luteriskā baznīcā kopā ar sociālo dienestu atbalstījām vietējos bērnus. Vakaru pavadījām Lubānas ezera krastos “Zvejnieku ciemā”, kur mūs cienāja ar ezera zivju veltēm.
Sestā izdales dienā devāmies uz Tilžu, kur luterāņu draudzē atbalstījām 15 bērnus. Tur mūs sagaidīja mācītājs ar bērnu muzikāliem priekšnesumiem. Mums visi apavi bija iegādāti no veikala “Sportland” Latvijā, izņemot vienu īpašu skriešanas kurpju pāri oranžā krāsā, ko noziedoja “Kids4Kids” nometnes vadītājs Scott Graham no Kanādas. Šos īpašos apavus Tilžā saņēma laimīgais Eduards, kurš ar lielāko prieku ar jaunajiem apaviem skrēja apkārt mācītājmuižai. Nākamā izdale bija Vidzemē, Jaunannā, kur atbalstījām 3 pagastu bērnus: Jaunannas, Annas un Malienas, kā arī Gulbenes SOS bērnu ciemata bērnus. Pēdējo projekta vakaru pavadījām Alūksnē.
Pēdējā septītā izdales dienā devāmies uz Smilteni, kur vispirms atbalstījām 20 bērnus un tad 21 ukraiņu bērnus. Izdale tieši sakrita ar Ukrainas neatkarības dienas svētkiem. Satiekot ukraiņu bērnus un vecākus, mums bija izdevība arī dzirdēt viņu dzīvesstāstus un kara bēgļu gaitas. Tad devāmies uz ziemeļiem uz Diķeru muižu ārpus Rūjienas. Diķeros Rīgas bērnu atbalsta centrs “Roku rokā” rīkoja savu gadskārtējo nometni, kur mēs atbalstījām 44 bērnus. Tur spēlējām futbolu un mūs cienāja ar mūsu projekta pēdējām vakariņām — karbonādi ar kartupeļiem.
No atbalsta centra “Roku rokā” Sandis Spandegs raksta: “Šis gads bija īpašs ar to, ka mūs apciemoja mūsu sensenais draugs Dāgs Demandts kopā ar Kanādas un Amerikas latviešu jauniešu komandu. Viņi projekta “Priecīgas pēdas 2” ietvaros bija atveduši mīlestības un rūpju sveicienu Roku rokā bērniem no mūsu Amerikas un Kanādas tautiešiem — veikala “Sportland” sporta apavus un grāmatnīcas ZvaigzneABC dāvanu kartes. Taču tas vēl nebūt nebija viss — Dāgs ar mums dalījās Bībeles notikumā, kas māca došanu — par zēnu, kurš bija gatavs Jēzum uzticēt savus piecus maizes klaipus un divas zivis, ar kuriem tad Jēzus, veicot brīnumu, varēja paēdināt 5000 cilvēku.
Jaunieši bija sagatavojuši arī interesantu stāstījumu par latviešiem, kuri kļuvuši slaveni visā pasaulē ar saviem darbiem. Taču vislielākais prieks mūsu bērniem bija kopā ar viesiem iemēģināt jaunos apavus kopīgā draudzības futbola spēlē.
Patiesi bijām pārsteigti, cik labā latviešu valodā runāja mūsu viesi, pierādot, ka ar lielu dzimtenes mīlestību, ir iespējams saglabāt savu valodu arī vairākās paaudzēs, esot tālu no dzimtās vietas.
Paldies Jums, mīļie tautieši, par Jūsu mīlestību, par sirsnīgajiem un priecīgajiem brīžiem kopā, ka neesat aizmirsuši Latviju un vēlaties ko labu izdarīt šeit dzīvojošajiem tautiešiem. Ļoti gaidīsim Jūs satikt atkal!”
Tad ceļš atpakaļ uz Rīgu un projekta noslēgums.
Mums katram dzīvē pienāk brīži, kad mums ir izvēle — novilkt vai nenovilkt savu kurpi un dot to otram. Dievs mūs aicināja un turpina aicināt šo kurpi novilkt un dot otram. Šis arī ir mūsu projekta Bībeles pants Rutes 4:7 “Viens novilka savu kurpi un deva to otram”. To darījām, nobraucot 1538 km 5 Latvijas novados, atbalstot 407 cilvēkus! Sagādājām tik daudz prieka tik daudziem cilvēkiem un arī saņēmām tik ļoti daudz atpakaļ. Pateicos Dievam, mūsu superīgai izdales komandai un visiem ziedotājiem un atbalstītājiem!
LELBA Jaunatnes nozares vadītājs mācītājs Dāgs Demandts
Seko jauniešu iespaidi/atmiņas no projekta.
Katrīna Tauriņa, projekta vadītāja palīdze, Toronto, Kanāda
Mūsu Instagram lapā @priecigaspedas bija rakstīts: Priecīgas pēdas un smaidīgas sejas! Katrā no mūsu apceļotajām pilsētiņām un novadiem, tas tieši tā bija. Kā pašu nosauktā “aukstās zupas komanda” ar mūsu rozā krekliem, mēs jau no paša sākuma bijām smaidīgi un gatavi sastrādāt kopā šim projekta mērķim: atbalstīt 360+ latviešu bērnus, kā arī ukraiņu bēgļus, ar kvalitatīviem apaviem. Visu nedēļu, braucot no vienas izdales vietas uz otru, mums izdevās redzēt daudz no Latvijas laukiem, mežiem un vispārīgo skaisto dabu, un arī apciemojām skaistas lauku baznīcas. Apavu izdales laikā, kad satikāmies ar bērniem un ģimenēm, tā bija vislabākā daļa! Tur bija tik daudz jauku bērnu un viņi visi bija tik pateicīgi un iepriecināti ar jaunām Nike un citām kurpēm! No sākuma bērni bija mazliet kautrīgi, klusi un rezervēti, bet kad iepazināmies un gājām rotaļās, tad jau viņi sāka atvērties un bija daudz vairāk pretimnākoši ar mums. Visas mūsu 18 izdales bija iepriecinošas, un sirds priecājas ar bērnu smaidiem un līksmi. Ja man būtu jāizvēlas vismīļākās izdales, tas būtu Zemītes un Rites pagastā. Zemītē mūs iepriecināja ar mežraga un saksofona spēlēšanu, un bērni bija tik mīļi un jauki. Viņi bija vienīgie, kas no paša sākuma nekautrējās no mums un stāstīja par savām dzīvēm un vasaru Zemītē, un kā viņi gatavojas nākamajam skolas gadam. Rites pagastā mūs sagaidīja ukraiņu pensionāri, kas arī rūpējas par citiem ukraiņu bēgļiem, kas strādā muižā netālu. Mums bija jauka iespēja daudz ko mācīties par Ilzu baznīcu un tās atjaunošanas remontiem. Uz ilgu laiku baznīca bija pavisam tukša, bet jauna draudze viņai tagad ir devusi otro elpu, un ceļu uz nākotni. Pensionāri, kas mūs sagaidīja, bija ļoti pateicīgi par mūsu ciemošanos. Viņu turpināta darbība latviešu baznīcā un pozitīvais skats bija ļoti ietekmējošs. Visās Latvijas malās bija skaistas ģimenes, ar jaukiem un smaidīgiem bērniem. Redzot viņu smaidīgas sejas ar jauniem apaviem un jaunām zeķēm, tiešām sildīja manu sirdi. Bērni bija tik priecīgi un tūlīt gribēja mums parādīt, ko viņi tagad spēs ar jaunām kurpēm. Droši, ka tagad var skriet ātrāk un lekt augstāk! Viņiem arī ir ko lepoties, ieejot jaunā skolas gadā. Ceru, ka viņi atcerēsies šo pasākumu, kā tas ir viņus ietekmējis, un paši veiks kādus citus labdarības projektus nākotnē.
Elīna Jaunbērziņa, Milvoki, ASV
Sākumā es nezināju, ko sagaidīt no Priecīgām pēdām, jo bija grūti iedomāties kaut ko, ko es neesmu nekad darījusi. Manā prātā bija daudz jautājumi, piemēram: Kāda būs mūsu komanda? Kādi būs tie bērni, kuriem mēs izdalām apavus? Un kā vispār izskatīsies apavu izdale? Nu es varu teikt, ka Priecīgas pēdas bija viss, ko es biju iedomājusies un vairāk. Šis projekts ir iemācījis man daudz ko, un veidojis brīnišķīgas atmiņas. Ceļošana pa katru Latvijas novadu atļāva man daudz ko uzzināt, ne tikai par bērniem, kuriem mēs izdalījām apavus, bet arī par Latvijas dabu, vēsturi un baznīcām. Es iemācījos vairāk empatizēt ar citiem, un es ieguvu vairāk apzinību par pasauli, kā arī par vadību.
Man bija daudz labu atmiņu no šī projekta, ieskaitot: jaunas draudzības, garšīgais ēdiens, apavu izdale, pirts un peldēšanās Daugavā, kā arī redzēt Latviju no katra stūra. Bet cik vien labas šīs atmiņas bija, mana vismīļākā atmiņa bija, kad mēs spēlējām futbolu un rotaļājāmies ar bērniem. Šīs nodarbības atļāva mums veidot lielāku savienojumu ar bērniem un deva sajūtu, ka šis projekts ir lielāks nekā tikai apavu izdale. Kad mēs bijām Līvānos pie jauniešu centra “Kvartāls”, man bija tik liels prieks spēlēties ar bērniem, ka es pat aizmirsu, priekš kam mēs te esam atbraukuši. Es esmu ļoti laimīga, ka izvēlējos piedalīties šajā projektā, jo tas ir atvēris manu redzesloku par Latviju un stiprinājis manu latvietību. Paldies, mācītāj Dāg, par organizēšanu, lai šis projekts notiktos un paldies visiem, kuri piedalījās: man bija ļoti jautrs laiks ar jums, un es nekad neaizmirsīšu mūsu lieliskās atmiņas!
Andris Carr, Milvoki, ASV
Mani sauc Andris un es dzīvoju Milvokos, ASV. Zināju, ka piedalīties “Priecīgas pēdas 2” izdalē būtu labs piedzīvojums un tomēr nesagaidīju, ka būtu viena no vislabākām nedēļām manā mūžā. Bija ļoti iespaidīgi redzēt cilvēku reakcijas, kad bija saņēmuši jaunos apavus. Īpaši bērni parasti bija sajūsmināti, vairākas reizes mazie paskrēja ar jaunajiem apaviem kājās. Lai gan dažreiz bija problēmas, jo daži apavu pāri vairs nebija tieši pareizā izmērā, mēs varējām vēl palīdzēt. Tajās reizēs, viņiem vēl bija iespēja dabūt papildu apavus no mums vai samainīt pie apavu veikala, ja papildus apavi nederēja. Mūsu komanda piestrādāja, lai sniegtu pozitīvu enerģiju un laipnību visiem tiem, kurus satikām. Šis ieskaitīja tos, kuriem neizdalījām apavus. Spilgti atceros, ka ar vienu viesu mājas īpašnieci ar lielu prieku dziedājām tautas dziesmas līdz vēlam vakaram. Es pateicos manai draudzei un ģimenei par atbalstu.
Silvija Birmanis, Mineapole, ASV
Man bija lieliska sajūta ceļot pa Latviju un palīdzēt Priecīgās pēdās II. Bija prieks palīdzēt citiem un it sevišķi sildīja manu dvēseli redzēt milzīgos smaidus, kad bērni saņēma savus jaunos apavus. Mana mīļākā atmiņa no šī pasākuma ir, kad mēs apciemojām Zemīti, kur man bija lielāka iespēja runāties ar bērniem un tuvāk sadraudzēties. Šī bija īpaša un nozīmīga iespēja palīdzēt Latvijā, un esmu ļoti pateicīga Dievam, māc. Dāgam, kā arī visiem ziedotājiem, kas atbalstīja šo projektu, lai tas varētu īstenoties.
Krišjānis Zaķis, Liepāja, Latvija
Es pats izbaudīju šo labdarības akciju. Man bija prieks redzēt bērnus un pensionārus, kuri bija ļoti priecīgi saņemt jaunās kurpes un vienalga cik grūta ir viņu ikdiena, bet toties viņi izbauda kopā būšanu ar draugiem, iet rotaļās un spēlē futbolu kopā. Kā arī bija interesanti parunāt un vairāk izprast viņus. Es pats dzīvoju Latvijā un daudz kur esmu bijis, bet visa braukšana pa Kurzemi, Latgali, Zemgali, Sēliju un Vidzemi man likās, ka nekur neesmu bijis, jo tomēr visas pilsētas un ciemi bija unikāli katrs ar savu lietu, kā ēdieni, cilvēki, nodarbes un baznīcas. Es tiešām šo visu izbaudīju. Paldies tiem, kas šo visu organizēja un, protams, arī tiem, kas bija līdzās. Paldies!