Vārds tapa miesa, un katrs top par šī mīlestības piedzimšanas brīnuma līdzdalībnieku līdz šai dienai!
Kad Vārds tapa miesa Marijā, tad grūtniecības pašās beigās ceļš uz Betlēmi tika mērots ēzelīša mugurā, kā tik bieži mākslā attēlots. Ēzelītis nesa pašu Dieva Dēlu — To, kurš pasaulei atjaunoja cerību un apziņu, ka Dievs mūs nav aizmirsis!
Kad orkānā Helēna cietušos nespēja sasniegt nekādi vismodernākie transporta līdzekļi, tad “Cajun Navy 2016” komanda brīvprātīgi devās ceļā ar ēzeļiem!
Tie izmisušajiem nesa saziedoto ūdeni, pārtiku, medikamentus, segas, bet pāri visam — cerību! Mīlestības apliecinājumu, ka cietēji nebija aizmirsti!
Kristus piedzimšanas svētki apliecina, ka Dievs nebija aizmirsis savus apsolījumus mīlestībā mums atjaunot cerību un dāvināt pestīšanu, atbrīvošanu no grēka un nāves varas, — kā arī mieru. Kā vēstulē Ebrejiem lasām: Dievs senlaikos daudzkārt un dažādi caur praviešiem runāju uz tēviem, bet šajās pēdējās dienās viņš ir runājis uz mums caur Dēlu. (Ebr 1:1)
Un šis Dēls, patiess Dievs un patiess cilvēks, tapa miesa Jēzū, mājoja cilvēku vidū un auga, gandrīz vai neievērots, aizmirsts, kamēr Viņš Pats devās pasaulei vēstīt evaņģēliju, katru aicināt un mācīt, katram apliecināt: Manas avis klausās manā balsī, es tās pazīstu, un tās man seko. Es tām dodu mūžīgo dzīvību, viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas…”Es un Tēvs, mēs esam viens!…Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis! Palieciet manā mīlestībā!” (Jņ 10:27-28;30; 15:9)) Šajos neziņas un baiļu, naida, kaŗa pilnos laikos, kaut mēs arī liecinātu: neviens un nekas mūs neizraus no Viņa rokām!
Un no Viņa miera! Viņa miers pārspēj cilvēku saprašanu! Vai tas un Viņa iedrošinājums iedvesmo doties palīgā pilnīgiem svešiniekiem Ziemeļkarolīnā, Floridā, Vācijas plūdu cietējiem, kara apdraudētiem Ukrainā, nepazītiem kaimiņiem? Tādos brīžos noder katrs ziedojums un palīgs, ēzelīši, kuŗi aiz sevis velk vezumu, bēgļu ģimenes līdz ar viņu piederumiem un cerībām atrast mieru. Vai līdzīgi Gazas ģimenēm ceļoja svētā ģimene, bēgot no ļaunā despota Hēroda?
Būs tie, kuŗi secinās, ka tās ir leģendas, mākslinieku minējumi par to, kā Marija un Jāzeps ceļoja uz Betlēmi, vai kā Kristus Bērnu glābjot, Jāzeps un Marija devās uz Ēģipti. Bet, pat tad lūdzu, kaut bērnu spēja ticēt brīnumiem mūsos piedzimtu un iedvesmotu gudri pārdomāt, kādēļ tā un ne citādāk attēlot šo Ziemsvētku brīnumu stāstu! Ne ar varu, ne ar spēku, bet ar mieru un pazemībā pasaulē nāk Jēzus, Dievs mūsu vidū, kuŗš pats vēlāk izmeklēs ēzeļa kumeļu, kuŗa mugurā iejāt Jeruzālemē, pretim ciešanām un nāvei.
Ēzelis nesa Mariju un Jēzu tuvāk Viņa piedzimšanai, Kristus mūs nes tuvāk un tuvāk savam Tēvam – mīlestībā, kas panes visu, piedod visu, cieš visu un spēj cilvēkus pārveidot par varoņiem un bērnus par gudrības nesējiem! Nezinu autoru, bet ar šiem vārdiem no sirds novēlu jums katram gaišus, miera un mīlestības, prieka apmirdzētus Kristus piedzimšanas Svētkus!
Ja brīnumam tic, tas piepildās;
Ja brīnumu gaidi, tas atnāk;
Ja brīnumā dalās, tas sagādā prieku!
Kristus mīlestībā lūdzu, lai Dievs dāvina savu svētību un ar brīnumiem bagātu 2025. gadu!
+ Lauma
Foto: DYKT Mohigan
