Mūsu darbs Vācijā

Dievnams, kurā pulcējas Frankfurtes draudze

Gads mīlestības pavedienā

Elmārs Ernsts Rozītis, prāvests, archibīskaps emeritus

2024. gada lozungs “Viss, ko jūs darāt, lai notiek mīlestībā”, kura nozīmē mūs jauki ievadīja archibīskape Lauma Zušēvica pēdējā gadagrāmatā, ir bijis vadlīnija un kopsaucējs aizvadītā gada notikumiem Vācijā.

Prāvests Klāvs Bērziņš gan vēl spēja piedalīties mūsu gadskārtējā apgabala konferencē Bonnā, Annabergā no 2023. gada 14. līdz 16. maijam, bet drīz pēc tam slimības dēļ viņa spēki tā apsīka, ka viņa garīgajai vietniecei mācītājai Dr. Ilzei Ķezberei–Härle bija jau jāraksta pēdējā gada pārskats un pēc viņa aiziešanas mūžībā 22. augustā pilnībā jāpārņem Vācijas iecirkņa vadība. Mēs visi esam ļoti, ļoti pateicīgi, ka viņa šo uzdevumu veica ar tādu apzinīgumu un iejūtību, kā to varam izjust viņas pārskatā ar tiltu vadmotīvu. Gandrīz viss tur lasāmais un fotogrāfijās attēlotais līdzīgā veidā raksturo arī mūsu draudžu dzīvi iepriekšējā pārskata gadā. Par mūsu ilggadējo prāvestu Klāvu plašāk varat lasīt “In Memoriam” nodaļā — viņu izvadījām Rīgā ar vārdiem: “Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.” (1Jņ 4:16)

Sinodes dalībnieki

Uzturējām spēkā jau sen paredzēto termiņu mūsu Vācijas apgabala XXI sinodei, kura notiek ik pa trim gadiem. Tā risinājās Bonnā, Annabergā, no 2024. gada 30. maija līdz 2. jūnijam. Ir kļuvis jau par tradīciju, ka mūsu gadskārtējos apgabala saietos labprāt orientējamies pēc šī gada lozunga. Īpaši tajā iedziļināties mums palīdzēja mācītājs Tālis Rēdmanis savā Bībeles darbā, izejot no tik dažādiem teksta tulkojumiem. Mācītājs Rolands Eimanis nākamajā dienā, balstoties uz apustuļa Pāvila 1. vēstules korintiešiem 12.–14. nodaļu “Par gara dāvanām draudzei”, uzsvēra, kā Dieva dāvanu galveno mērķi, mīlestībā celt draudzi tajā lielajā daudzveidībā, kurai šī laika komunikācijas iespējas pavērušas jaunus apvāršņus. Viņš pats trīs reizes nedēļā pauž Evaņģēlija vēsti ar vidējo klausītāju skaitu 300, kuri paši var izvēlēties, kurā laikā tikt uzrunāti.

Vācijas apgabala Pārvalde; no kreisās 1. rindā: diakone Lilija Tenhāgena, Pēteris Vīgants, Kaiva Reichmann, 2. rindā: mācītāja Dr. Ilze Ķezbere–Härle, prāvests, archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis, mācītājs Tālis Rēdmanis, mācītājs Rolands Eimanis

Svētbrīdis Sinodē

Īpašs bagātinājums šai sanāksmei bija trīs latviešu amata māsu piedalīšanās kā viešņām. Katra mūs iepazīstināja ar sevi un savu darbu. Pirmajā vakarā prāveste Ieva Puriņa informēja par tēmu “Aktuālā situācija LELBP draudzēs Latvijā. Misijas fonds”. Otrā dienā sekoja prāvestes Zilgmes Eglītes referāts “Aktualitātes Zviedrijā. Sandbija”, turpinājumā arī interneta sazināšanās ar Sandbijas “dvēseli” prāvesti emeritu Ievu Graufeldi. Pēcpusdienā Vācijas Ziemeļu baznīcas Eiropas referente mācītāja Zanda Ohff sniedza priekšstatu par viņas plašo darbalauku ar sevišķu uzsvaru uz Baltijas valstīm. Varam būt lepni par to, zinot, ka mūsu latviešu amata māsas ir arī starptautiski atbildīgos pienākumos. Arī turpmāk esam apņēmušies uz mūsu gadskārtējām sanāksmēm (nākamā paredzēta 2025. gadā no 15. līdz 18. jūnijam Annabergā) aicināt latviešu teoloģes/us Vācijas un Eiropas mērogā, ja arī nav tieši mūsu darbinieki. Dzejas vakarā pie kamīna diakone Lilija Tenhāgena dāvināja iespēju iejusties viņas valdzinošajā pasaulē. Prāvesta pienākumi nākamiem trim gadiem tika uzticēti man. Esmu pateicīgs par dāvāto uzticību un par to, ka visi Pārvaldes un Revīzijas komisijas locekļi piekrita turpināt darboties.

Mācītāji Tālis Rēdmanis un Rolands Eimanis un mācītāja Zilgme Eglīte no Zviedrijas

Jāņu svinībās mācītājs Rolands Eimanis un Helēna Eimane

Līdzīgi kā iepriekšējos gados man uzticēti sakari ar vietējām vācu baznīcām, kuras, neskatoties uz pašu dilstošām iespējām, arī turpmāk mūs solījušas atbalstīt. Tā tas ir visas Vācijas mērogā, kā arī dažās mums īpaši tuvās zemju baznīcās, piemēram Virtembergas un Bādenas baznīcās, kuras mūs regulāri aicina uz savām sinodēm vai konferencēm un vajadzības gadījumā sniedz arī konkrētu palīdzību. Tieši tādēļ no mūsu Sinodes noslēguma dievkalpojuma abi ar manu kundzi Veru steidzāmies uz Vitenbergu 600 kilometru atstatumā, lai piedalītos ardievās Vācu nacionālās komitejas ģenerālsekretāram, mūsu ilggadējam draugam Norbertam Denekem, kā arī viņa pēcteces Astrīdas Kleist amatā ievešanā un darba sēdēs.

Mācītāja Dr. Ilze Ķezbere–Härle

Paldies Dievam, ka Baznīca ir cilvēki, un ir skaisti un svētīgi visiem, ja Dievā dibinātais mīlestības pavediens vada un vieno arī mūs. Ar Baltijas vāciešiem vēl arvien ir  jūtama gadu simtos veidojusies kopība, un laiks kopš Otrā pasaules kara mūs ir sevišķi tuvinājis. Pašreiz viņi mums un arī Latvijai ir vistuvākie sabiedrotie; žēl tikai, ka asimilācija viņus un viņu pēctečus skar vēl vairāk nekā mūs. Kā ik gadu aktīvi piedalījos viņu gada sapulcē Hannoverē 2024. gada 3. un 4. maijā.

Manheimas–Ludvigshāfenas draudze; stāv: Helga Abiks, Oļģerts Dzenis, Baiba Sveimrause, Kristīne Dzene, diakone Rasma Gundega Ieviņa, sēž: Inese Elizabete Brušteina, mācītājs Rolands Eimanis, Emīlija Kristija

Protams, mīlestība arvien sevī nes arī konkrētus izaicinājumus. Esam priecīgi un pateicīgi, ka tā mūs vieno visā pasaulē un dara mūs spējīgus pārvarēt laika un telpas atstatumus. Tomēr tā sāk īstenoties jau visur, kur divi vai trīs pulcējas Dieva Vārdā, Viņa Garā. Tādēļ arī mūsu mazajām draudzēm ir spēkā Dieva apsolījumi, ja mēs priecājamies par ikkatru izaugsmi. Šinī kopsakarā novēlam Dievpalīgu mūsu jaunajām draudzes priekšniecēm Aijai Dūmiņai Berlīnē, Ilzei Timbarei Frankfurtē, Litai Hainovskai Vircburgā un daudz enerģijas arī turpmāk Minhenes draudzes priekšniecei Kaivai Reichmann, kura Pārvaldē uzsākusi kalpot par Pārvaldes priekšnieka laicīgo vietnieci. Lūgsim un cits citam un citai novēlēsim, lai Dievs un Viņa mīlestība darbotos arī tieši caur mums tai piemītošā aptverošā brīnumspēkā un vienlaikus gluži personīgi ar muti, sirdi un roku!

Pēc svētbrīža Šongavā pie Anitas Barons, pēdējās no latviešu draudzes, kapa; no kreisās: Pēteris Vīgants, archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis, Vera Rozītis, vācu mācītājs Jost Herrmann, kapa kopēja Elzbieta Sladewski

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju