Mūsu darbs Zviedrijā

Dievnams, kurā pulcējas Gēteborgas draudze

Saknes debesīs

Tavu roku darbs ir debesis. (Ps 102:26)

Zilgme Eglīte, prāveste

Ir apritējis gads arī latviešu draudzēs Zviedrijā. Mēs turpinām darboties, kur un kā varam, paļāvībā uz to, kura roku darbs ir debesis, un ne tikai.

Gēteborgas draudzes priekšniece Edda Laiviņa dalās atmiņās par pagājušo gadu: “2023. gada rudenī notika par tradīciju kļuvušais ekumēniskais dievkalpojums Kristīnes baznīcā, kur draudzes priekšniece piedalījās ar Svēto Rakstu lasījumu.

19. novembrī mācītājs Dr. Normunds Kamergrauzis noturēja Latvijas valsts svētku dievkalpojumu, pēc kura sekoja sadraudzība draudzes namā ar svētku mielastu. Tas arī bija mācītāja pēdējais dievkalpojums Gēteborgas draudzē, jo Ziemsvētku dievkalpojums nenotika gan ērģelnieka Pēter Wågsjö slimības dēļ, gan arī atceltā Stokholma–Gēteborga vilciena dēļ. 2024. gada sākumā notikušajā draudzes pilnsapulcē tika pieņemts mācītāja Dr. Normunda Kamergrauža atlūgums.

16. un 17. martā Gēteborgā notika Zviedrijas apgabala Sinode. Jau piektdienas pēcpusdienā sapulcējās Revīzijas komisija. Sestdienā sākās ar garšīgām pusdienām, kuras bija sagatavojusi Dace Miķelsone.

Sinodes dalībnieki; pirmajā rindā vidū Normunds Zariņš

Normunds Zariņš noturēja interesantu priekšlasījumu par mūsu attiecībām citam ar citu un spēju klausīties, pēc kura raisījās sarunas un pārdomas.

Gēteborgas draudze pateicās Dr. Normundam Kamergrauzim par veikto darbu, un kā atvadu dāvanu priekšniece pasniedza Normundam apzeltītu krustu. Šim krustam ir īpaša vēsture, to Edda ir saglabājusi no sava tēva mācītāja Oļģerta Laiviņa. Eddas tēva brālis mācītājs Pēters Laiviņš to Vācijā saņēma no archibīskapa Teodora Grīnberga. Pēters aizbrauca uz Austrāliju un kalpoja draudzē Sidnejā. Kad Pēters nomira, viņa sieva Mildiņa to atsūtīja Oļģertam Laiviņam. Nu tas tika nodots tālāk!

Edda Laiviņa un mācītājs Dr. Normunds Kamergrauzis

Sinodes dalībniekiem bija iespēja apmeklēt gleznu izstādi Gēteborgas Mākslas muzejā, un noslēgumā notika Gavēņa laika dievkalpojums Hāgas baznīcā. Mūsu prāveste Zilgme Eglīte vadīja dievkalpojumu, Pēters Wågsjö spēlēja ērģeles un Dace Bukša kuplināja ar vijoles spēli.”

Dievkalpojums Hāgas baznīcā; prāveste Zilgme Eglīte un diakone Inta Meiere

Upsalas draudzi aprūpē prāveste emerita Ieva Graufelde. 2024. gada maijā Upsalas latviešiem notika īpašs pasākums — pastaiga Zentai Mauriņai pa pēdām. Draudzes priekšnieks Jānis Alsiņš pastāstīja par ekskursiju: “Interese bija liela, satikāmies pie Upsalas Doma. Bijām ap 20 dalībnieku — gan no Upsalas, gan Stokholmas. Vecākie klātesošie vēl atcerējās tikšanos ar Zentu Mauriņu.

Prāveste emerita Ieva Graufelde

Ekskursiju Zentai Mauriņai pa pēdām vada Ilze Jundze–Lundegran

Piemiņas plāksne Zentai Mauriņai

Pastaigu vadīja Upsalas draudzes priekšnieka vietniece Ilze Jundze–Lundegran, kura ir interesējusies par Zentas Mauriņas rakstniecību un vēsturi.

Ekskursija turpinājās pa pavasarīgo Upsalu gar bibliotēku universitātes virzienā. Noslēgumā dalībnieki saņēma zīmītes ar dažādiem Mauriņas grāmatu citātiem, arī Mauriņas desmit baušļus. Pēdējā pietura bija pie piemiņas plāksnes pie ēkas, kurā Zenta Mauriņa dzīvoja. Tas nav tālu no Vindhem baznīcas, kur notiek Upsalas latviešu dievkalpojumi.”

Stokholmas draudze turpina darbību līdzšinējā apmērā, pulcējoties somu dievnamā, draudzes mācītāja Dr. Normunda Kamergrauža aprūpē. Mācītājs pastāstīja, ka apmeklētāju skaits nav sarucis, bet, tāpat ka citās latviešu organizācijās, ne vienmēr ir viegli atrast jaunus darbiniekus. Diakone Inta Meiere ir nosvinējusi 70. dzimšanas dienu un pārtraukusi savu darbību kā draudzes priekšnieces vietas izpildītāja. Pašreiz draudzei nav priekšnieka, taču, lai darbs veiksmīgi turpinātos, katrs valdes loceklis uzņēmies īpašu atbildību. Gandrīz katru dievkalpojumu kuplina draudzes mūziķi.

Eskilstūnas draudze turpina darboties, un katrreiz iepriecina viesi, kas ierodas no tālienes.

Prāveste Zilgme Eglīte Eskilstūnas baznīcā

Sandbija turpina uzņemt bērnus no maznodrošinātām ģimenēm Latvijā, par ko jāpateicas prāvestes emeritas Ievas Graufeldes enerģijai. Īpašums prasa daudz darba un ieguldījumus, bet, pateicoties daudziem entuziastiem, tas turpina dzīvot un sagādāt neaizmirstamas vasaras bērniem no Latvijas.

Draudzes locekļu darbība sniedzas pāri gan draudžu, gan Zviedrijas robežām. To parādīja pasākums, kuru organizēja Haralda Biezā fonds (Zviedrija) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku Rīgā. Tā bija teologa, reliģiju vēstures, folkloras un mitoloģijas pētnieka un publicista profesora Dr. theol., Dr. phil. Haralda Biezā jubilejai veltīta konference “Savas vagas dzinējs”. Konferenci vadīja kultūrvēsturnieks un apgabala pārstāvis Baznīcas Virsvaldē Dr. Jānis Krēsliņš. Atmiņās dalījās vairāki Zviedrijas latvieši, kas Biezo sastapuši, — Ieva Graufelde, Māris Slokenbergs. Pasākumā muzicēja bijušais Stokholmas un Upsalas draudzes mācītājs Kārlis Žols.

“Tavu roku darbs ir debesis,” dziedāja psalma autors. “Manas saknes ir debesīs,” rakstīja Zenta Mauriņa. Mēs turpinām meklēt savas saknes, savu spēku, caur visu, ko darām un varam piedzīvot.

Dr. Haraldam Biezajam veltītā konference

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju