Kristības
Ar kristību jūs kļūstat par locekli Latvijas Evaņģēliski luteriskajā Baznīcā. Kristība ir sakraments, kur parastais ūdens savienojas ar Dieva apsolījumu, “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts,” un Dieva klātbūtne kļūst par svētību. Mārtiņš Luters to izsaka tā: “Kristība nav tikai ūdens vien, bet tāds ūdens, kas ar Dieva pavēli iestādīts un ar Dieva vārdiem savienots.” Kristībā Dievs pieskaras cilvēkam un tam saka: “Jā!” Kristība ir Dieva mīlestības un svētības apsolījums. Ar kristības sakramentu kristītais ir uzņemts draudzes un baznīcas kopībā.
Bērna kristības
Bērna kristības ir vecāku izvēle. Ja vecāki zina par Dieva svētību, ir paši kristieši, tad viņi gribēs, lai arī mazais bērns ir uzņemts draudzes un baznīcas kopībā. Arī mazais bērns kļūst savienots ar Kristu un Viņa baznīcu. Parasti vecāki izvēlas divus krustvecākus. Krustvecākiem ir jābūt kristītiem kristīgā baznīcā, kas var būt arī citas konfesijas baznīca. Vecāku un krustvecāku uzdevums ir bērna vietā apliecināt ticību un, bērnam uzaugot, par to stāstīt. Kristības parasti notiek draudzes dievkalpojumā, bet ir iespējami izņēmumi. Pieaugušais jaunietis vai jauniete vēlāk savu ticību apstiprina iesvētībās.
Pieaugušā kristības
Ja neesat vairs bērns, un ja tā ir jūsu personīgā vēlēšanās kļūt par kristieti, tad pirms kristībām būs ievadīšana kristīgā ticībā. Sarunā ar mācītāju jūs uzzināsiet par mācības vielu, mācību ilgumu, un varēsit pārrunāt arī jūsu jautājumus. Pieaugušo kristības ir apvienotas ar uzņemšanu draudzē. Jūs kļūstat vietējās draudzes pilntiesīgs loceklis. Tuvāku informāciju par kristībām jūs iegūsiet, sazinoties ar draudzes mācītāju.
Iesvēte
Jau no tā laika, kad esat kristīta vai kristīts bērnībā, jūs piederat pie kristīgās Baznīcas. Bet toreiz tie bija jūsu vecāki, kas jūs uzticēja Dieva žēlastībai. Dievs ir teicis uz jums: “Jā,” un tas ir apstiprinājums uz visu mūžu. Bet ir labi, ka pieaugot, jūs varat pati vai pats atbildēt šim Dieva apsolījumam. Tā ir iesvētes nozīme. Pirms iesvētībām būs ievadīšana kristīgā ticībā. Sarunā ar mācītāju jūs uzzināsiet par mācības vielu, mācību ilgumu, un varēsit pārrunāt arī jūsu jautājumus. Ja kādu krista kā pieaugušo, tad kristību mācība ir pielīdzināma iesvētes mācībai. Ja esat iesvētīts, varat saņemt svēto vakarēdienu visās evaņģēliski luteriskās draudzēs, bet arī daudzās citu konfesiju baznīcās. Jūs varat uzņemties krustvecāka pienākumus, jūs varat laulāties mūsu baznīcā un jūs varat aktīvi piedalīties draudzes dzīvē: jums ir balsstiesības, kad jāievēl draudzes padome vai valde, bet arī jūs var ievēlēt draudzes amatos.
Dievkalpojums
Vārds “dievkalpojums” nenozīmē tikai mūsu, cilvēku, kalpošanu Dievam, bet gan arī Dieva nākšanu un kalpošanu mums, cilvēkiem. Dievs dod mums visu, kas vajadzīgs mūsu dzīvei un mūžībai. Dievkalpojums norāda uz to, kam jāīstenojas arī ikdienā – apzinātai dzīvošanai Dieva svētuma klātbūtnē. Dievkalpojumā uzklausām Dieva Vārdu, uzrunājam Viņu lūgšanā, saņemam Dieva klātbūtni svētajā vakarēdienā, tiekam svētīti mūsu ikdienas dzīvei. Lai pilnīgāk piedalītos dievkalpojuma norisē, tajā ir jāiesaistās gan ar prātu, gan ar sirdi. Pieredze, ko gūstam apmeklējot dievkalpojumus, ietekmē visu mūsu dzīvi.
Svētais vakarēdiens
Svētais vakarēdiens ir sakraments, kur dienišķā maize un vīns savienojas ar Dieva apsolījumu un Dieva klātbūtne kļūst par svētību. Svētā vakarēdiena laikā mēs atceramies, ka tieši ar Kristus ciešanām un nāvi Dievs bija izvēlējies glābt šo pasauli. Ēdot maizi, mēs saņemam Kristus miesu un, dzerot vīnu, mēs saņemam Kristus asinis. Svētais vakarēdiens ir arī pateicības mielasts – mēs ēdam un dzeram pateicības garā. Kristus ir augšāmcēlies! Līdz ar to Kristus nav palicis pagātnē, Viņš ir ar mums ik dienas. Viņš ir dzīvais Vārds, kas mūs mudina uzticēties, piedod mūsu grēkus un stiprina sekot Viņam. Tie, kas ir iesvētīti vai kā pieauguši kristīti, ir aicināti lietot Svētā vakarēdiena dāvanu. Viņi ir uzņemti gan kopībā ar trīsvienīgo Dievu, gan arī kopībā ar saviem ticības brāļiem un māsām, kristīgo draudzi. Svētais vakarēdiens vieno daždažādus cilvēkus vienā kopībā un aicina pārvarēt to, kas šķir.
Bēres
Bēres ir atvadīšanās no kāda cilvēka, kas aizgājis mūžībā. Mūsu baznīca atzīst gan apglabāšanu zemē, gan pārpelnošanu. Ja izvēlas pārpelnošanu, tad vēlāk pelnu urna tiek apbedīta kapa vietā, vai novietota kādā kapličā, vai arī pelni tiek izkaisīti. Bēru dievkalpojums parasti notiek baznīcā vai kapsētas vai krematorijas kapličā. Kristīgā izvadīšanā atspoguļojas pārliecība, ka nenoliedzot nāves īstenību, mirušo nodod Dieva rokās, jo Jēzus Kristus nāve un augšāmcelšanās dod cerību mūžīgai dzīvei un ir par iemeslu pateicībai arī nāves priekšā. Šajā ticībā kristieši uztic tos, kas miruši, Dieva bezgalīgai žēlastībai un mīlestībai. Bēres kārtojamas saziņā ar apbedīšanas biroju. Vai nu tieši vai ar apbedīšanas biroja starpniecību jāsazinās ar vietējo mācītāju, kas arī labprāt palīdzēs ar padomu. Mūsu latviešu mācītāji vada bēres gan latviešu, gan angļu valodā, jo bieži vien sērotāji ir no dažādām tautībām.