Aizputes Autonomās draudzes dievnams

Saskaņā ar pēdējiem pētījumiem un secinājumiem, Aizputes luterāņu baznīca uzcelta 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā. Tā uzcelta senā kuršu pilskalna vietā. Pirmo reizi rakstos Aizputes baznīca minēta 1378. gada 17. martā, kad Kurzemes bīskaps Otto piešķīra Aizputei pilsētas tiesības. Aizputes pilsētas dibināšanas aktā baznīca minēta kā Kurzemes bīskapijas domkapitula sēdeklis. 

No sākotnējās baznīcas palikušas tikai dažas mūra daļas, tā vairākkārt pārbūvēta un remontēta. 1730. gadā baznīcas sānos uzbūvēts mūra tornis. Plašu iekštelpu pārbūvi un remontu baznīca piedzīvoja 1860. gadā. Salīdzinājumā ar citām baznīcām, Aizputes senā dievnama arhitektūra ir samērā vienkārša, tomēr dažu detaļu dēļ visai interesanta un neatkārtojama. Aizputes Sv. Jāņa baznīcas zvans ir īsts senatnes piemineklis — liets 1589. gadā un kopš tā laika līdz pat mūsdienām aicina aizputniekus uz dievkalpojumu. 

2018. gadā tika veikta vecā jumta seguma nomaiņa un jumta konstrukciju remonts. Pelēkais, novecojušais šīferis tika nomainīts uz sarkanīgi oranžiem dakstiņiem. 

Ar pārmērīgu greznību Aizputes Sv. Jāņa baznīca neizceļas, tās iekārtojums ir samērā vienkāršs. Altāris un kancele ir galvenais baznīcas rotājums. Kad un kas taisījis altāri un kanceli, nav zināms. Iespējams, ka tie veidoti 1860. vai 1887. gadā, kad baznīcā veikta iekšējā pārbūve. 

Ilgus gadu desmitus altāri rotāja altārglezna “Kristus debesbraukšana”. Šī altārglezna 1990. gada 14. jūnijā tika nozagta. Tās vietā par altārgleznu vairākus gadus kalpoja F. Valtera glezna “Krustā sistais” (1864. g.). Jaunu altārgleznu, kas arī attēlo Kristus debesbraukšanu, uzgleznoja māksliniece Gunta Ruicēna. Tā atklāta 2008. gada Lieldienu dievkalpojumā. Sakristejas altārī redzama J. L. Eginka glezna “Kristus Ģetzemanes dārzā”. 

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju