Beigas — bet atkal arī sākums

Esam nonākuši pie pēdējā raksta 2023. gada Baznīcas gadagrāmatā. Šī grāmata ir pavadījusi mūs visu gadu ar dievārdiem katrai dienai un ar daudz informācijas par mūsu Baznīcas darbu visā pasaulē. Minēti Baznīcas darbinieki, garīdznieku jubilejas, svētki, kuri svinēti visos kontinentos, kā arī mīļie cilvēki, kuri iepriekšējā gadā aizsaukti mūžībā. Tomēr tagad viena grāmata jāaizver un jāņem rokā gadagrāmata nākamajam gadam, jo, kad viens gads ir beidzies, tad sākas jauns gads ar jaunām cerībām, sapņiem un uzdevumiem.

Tagad varbūt ir laiks pārdomāt, kas šinī gadā noticis un vai plāni un ieceres piepildījās. Vai Covid–19 pandēmija atkal izjauca tik daudz sarīkojumu kā iepriekšējā gadā, vai varējām atsākt ierasto sabiedrisko dzīvi? Vai negaidītais karš tepat Eiropā daudzām zemēm nesīs vēl vairāk posta un tirdzniecības sarežģījumu? Vai bēgļu skaits arvien palielināsies? Bībelē gan teikts: “Neraizējies par rītdienu, jo tā pati par sevi parūpēsies.” (Mt 6:4) Bet vai mēs esam tik stipri ticībā, ka varam dzīvot paļāvībā uz Dievu bez raizēm?

Pārdomājot bijušo, mēs varam arī ieskatīties nākamajā gadā un pārdomāt, vai bijušas kļūdas, no kurām turpmāk varam izvairīties, vai ir lietas, kuras varam mainīt un uzlabot. Tā vecais gads savijas ar jauno gadu un rada izdevību bagātināt dzīvi un uzlabot saites ar Dievu un līdzcilvēkiem. Mums ir jāturpina lūgt Dievu, lai Viņš mūs vada, lai Viņš visām pasaules valstīm dod gudrus cilvēkus valdībā, kuri darbojas ne tikai savā labā, bet redz arī sadarbību ar kaimiņiem un citām zemēm, kurām klājas grūtāk. Man iemācīts, ka visas lūgšanas jābeidz ar vārdiem: “Ne mans, bet Tavs prāts lai notiek, āmen”, lai būtu skaidrs, ka mēs paļaujamies uz Dievu visās lietās.

Pēteris Vīgants, Baznīcas Virsvaldes loceklis Vācijā

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju