Baznīcas gadagrāmata 2022

Ieejot 2022. gadā, centīsimies kalpot arvien līdzīgāk Kristum — iedrošinot katru doties pie Jēzus un uzdrīkstēties ticēt, ka netiks aizdzīts vai atšķirts. Līdzjūtībā uzlūkojot un aprūpējot tos, kas cieš. Piedodot pat tiem, kas mums darījuši pāri, tā īstenojot Evaņģēliju. Sludinot Viņa patiesību un taisnību, nevis katrs savējo. Tā savā darbā un dzīvē arvien tuvāk atspoguļosim Jēzu, kas žēlsirdībā teicis: “Nevienu, kas pie Manis nāk, Es nekad nedzīšu prom.” Ne citus, ne mūs, kā Mārtiņš Luters mācīja, jo esam vienlaicīgi atpestīti, vienlaicīgi grēcinieki.

Diakone Aina Avotiņa

Jēzus teica saviem mācekļiem: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt 28:18–20)

Dzimusi 1926. gada 27. jūnijā Saldū, Latvijā
Mirusi 2021 gada 1. janvārī Otavā, Kanādā

Reti mūsu Baznīcas garīdznieku rindās tiekam svētīti ar Dieva Vārda kalpu, kuram bijis tik plašs, bagātīgs un daudzveidīgs kalpošanas lauks kā diakonei Ainai Avotiņai.

Ainas Avotiņas dzīves gaitas sākās Saldū, arī pamatskolas un ģimnāzijas gadi vadīti turpat. Un tad jau trimdas sākuma gadi Vācijā. Pēc dažiem gadiem DP nometnē radās iespēja emigrēt uz Angliju, kur Aina iesāka studijas un ieguva medicīnas māsas izglītību. Pēc tam viņa papildināja studijas, lai kļūtu par vecmāti (midwife), kā arī specializējās pāragri dzimušo zīdaiņu kopšanā.

Ainas Avotiņas izglītība turpinājās ar studijām anglikāņu Mount Hermon Theological College Londonā, un 1956. gadā viņa studijas nobeidza ar uzslavu. Viņa apguva tropisko slimību ārstēšanu, jo juta aicinājumu kalpot Dievam ārmisijā.

No 1957. līdz 1965. gadam Aina Avotiņa strādāja Tanzānijā, Āfrikas austrumu daļā internacionālajā starpkonfesionālajā misijas biedrībā African Inland Mission. Vienu gadu viņa vadīja pirmās palīdzības medicīnas staciju pie Viktorijas ezera, pēc tam galveno misijas slimnīcu un arī izveidoja bērnu veselības klīnikas, kā arī rūpējās par lielo (ap 1000 cilvēkiem) spitālīgo koloniju. Līdztekus šim lielajam darbam Aina arī apmācīja vietējo personālu un sniedza garīgo aprūpi, jo bija iemācījusies vietējo valodu — kiswahili. Dzīves un darba apstākļi Tanzānijā bija primitīvi, bet Ainai bija prieks palīdzēt līdzcilvēkiem.

1965. gada beigās Aina ieceļoja Toronto un iesāka jaunu studiju posmu, nobeidzot slimnīcas administrācijas kursus Toronto Universitātē. Tad sekoja 24 gadu darbs Toronto Wellesley slimnīcā par direktori/vadītāju visās nozarēs (Director Evening/Night Hospital Services).

Blakus maizes darbam piecus gadus Aina Avotiņa apmeklēja LELBA Teoloģijas kursus un tika ordinēta par evaņģēlisti/diakoni 1985. gada 8. novembrī Sv. Jāņa draudzē Toronto.

Ainas Avotiņas darbs Sv. Jāņa draudzē bija plašs, enerģisks un nesa lielu svētību draudzes locekļiem un mācītājam. Aina vadīja draudzes aprūpes darbu, palīdzēja mācītājam dievkalpojumos un citos amata darbos, bija aktīva draudzes Padomē un Dāmu komitejā, sarunāja un izkārtoja Bībeles lasītājus un dievgalda palīgus draudzes dievkalpojumos un izpildīja daudzus citus draudzes vadības darbus.

Aina Avotiņa bija aktīva arī visas Baznīcas darbā. Sešus gadus viņa bija LELBA Kanādas apgabala Dāmu komitejas referente un organizēja gadskārtējās apgabala Dāmu komitejas konferences. Ekumeniskajā darbā Aina bija vietējās sadarbības grupas Churches on–the–Hill sieviešu World Day of Prayer Rīcības komitejas locekle.

Varbūt Ainas lielākais darbs Sv. Jāņa draudzē bija koordinēt sadarbību ar sešām māsu draudzēm Latvijā, proti, Skrundā, Tērvetē, Lipaiķos, Rūjienā, Mazsalacā un Umurgā. Aina pārskatīja humanitāros un Baznīcas palīdzības sūtījumus uz māsu draudzēm, uzturēja aktīvu komunikācijuar visām šīm draudzēm un vairākas reizes tās apmeklēja, tā vēl svētīgāk veicinot Baznīcas un latvisko kopību.

Līdztekus šim lielajam darbam Sv. Jāņa draudzē diakone Aina Avotiņa arī uzņēmās garīgi aprūpēt divas mazākas latviešu draudzes Ontārio — Londonas Trīsvienības un Sv. Katrīnas draudzi, kurās Aina desmit gadus bija garīgās dzīves vadītāja.

Diakone Aina Avotiņa ir arī publicējusi vairākus rakstus LELBĀL garīgajā izdevumā “Ceļa Biedrs”, kā arī “Latvija Amerikā”, viņa lasīja referātus par reliģiskiem un literāriem tematiem latviešu sabiedrībā un vadīja svētbrīžus gan skolās, gan vietējo latviešu organizāciju sarīkojumos. Kā LELBA Kanādas apgabala vikāre diakone Aina Avotiņa arī vadīja dievkalpojumus apgabala citās draudzēs, atvietojot mācītājus.

2015. gadā Aina Avotiņa izbeidza savu lielo darbu Sv. Jāņa draudzē un pārcelās uz Otavu, lai dzīvotu tuvāk ģimenei un draugiem.

2021. gada Jaungada dienā Ainas Avotiņas mīlestības pilnā sirds klusēja. Ainas izvadīšana notika 2021. gada 9. janvārī, piedaloties garīdzniekiem, kuri bijuši Ainas līdzgaitnieki darbā Kanādā. Aina tika apglabāta York kapsētā Toronto, kur guldīta māte Anna un māsa Vija. Par Ainu sēro brālis Ojārs un ģimene Anglijā, draugi Latvijā un plašajā pasaulē, kā arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē amata māsu un brāļu saime.

Jēzus teicis saviem mācekļiem: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt. 28:18–20) Jēzus apsolījuma spēkā Aina Avotiņa, latviete no Saldus, neskatoties uz cilvēka ādas krāsu, rasi, ticību vai neticību, tautas piederību, nesa Evaņģēlija mīlestību cilvēkiem Anglijā, Tanzānijā, vietējiem un tautiešiem Kanādā. Ainas Avotiņas dzīve patiesi bija tāda, kādu Jēzus bija cerējis saviem mācekļiem.

Mūžīgu mieru, Dievs, dod…

Prāvests emeritus Dr. Fritz T. Kristbergs

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju