Kanādas apgabals
Uzmanībā cits pret citu
Dāvis Kaņeps, prāvests
Būsim uzmanīgi cits pret citu, rosināsim uz mīlestību un labiem darbiem. Nepametīsim savas kopīgās sapulces, kā tas pie dažiem parasts, bet pamudināsim cits citu, vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. (Ebr 10:24–25)
No visiem mudinājumiem, ko ticīgajiem varētu izcelt no Rakstiem un kam ir ciešs sakars ar mūsu dienu ievērojamākiem izaicinājumiem, nekas cits nevarētu būt sakritīgāks par vēstules Ebrejiem autora rakstīto: “Būsim uzmanīgi cits pret citu!” Vai mums pienākas dzirdēt šādus pamācošus vārdus? Vai tad tie mums jau nebūtu skaidri saprotami? Visur, itin visur priekšā rēgojas brīdinājumi: uzmanieties — jūsu kafija ir karsta! Ievērojiet — mazgājiet rokas, pirms atgriezieties pie darba pienākumiem! Uzmanību, ikviens, kas pieskarsies šim vadam, var saņemt elektrošoka triecienu! Utt.
Un tomēr! Neviens no mums nav pilnībā pasargāts no sadzīviskām sadursmēm un citu cilvēku neuzmanības. Gan reāli, gan garīgā jomā. Piemēram, sāls ir labs, bet dažs to ieberž otram brūcēs vai pieber ēdienam pārmērīgi daudz —tādējādi izjaucot labu saticību vai vakariņas. Tātad šiem Rakstu vārdiem ir vieta mūsu dzīvēs, jo nespējam vienmēr savaldīties un ieturēt cieņpilnu attieksmi pret visiem.
Jēzus nosauc savus sekotājus par zemes sāli. Ja to lieto uzmanīgi un piesardzīgi, iznākums ir svētība šīs dzīves gaitām, uzlabojot garšu attiecībās un pienesot pasaules procesiem jaunu gardumu. Kā konservants sāls pagarina derīgumu jebkuram produktam — to varam ilgāk saglabāt un izmantot praktiskāk.
Draudzes Kanādā arvien cenšas izprast savu sūtību jaunos veidos, saglabājot patieso un mūžīgo, kamēr tās uzmanīgi ieklausās pasaules un apkārtnes norišu balsīs. Covid–19 izplatīšanās iespaidā valsts un provinču veselības ministrijas stingri ierobežojušas iespēju draudzes ļaudīm sapulcēties klātienē, taču, izsalkuma dzīti, tie meklē gardo kumosu. Katra apgabala draudze par to atbildīga pati.
Kā piemēru var minēt 2020. gada vasarā mācītājas Dr. Anitas Gaides rīkoto vebināru Toronto Austrumu un kanādiešu Sv. Barnaba draudzes paspārnē. Tajā pārrunāja Baznīcas pašreizējos izaicinājumus un risinājuma veidus. Tiem, kas pieslēdzās šai virtuālajai sarunai, bija iespēja uzdot jautājumus. Labā atsaucība pierādīja virtuālās telpas noderīgumu jautājumu risināšanā. Dalībnieki dalījās ar ideju resursiem, kas ļauj arī citām draudzēm pilnveidot pieejas, kā rīkoties un sasniegt ļaudis Covid–19 apstākļos. Paldies Anitai par to!
Daudzu vērtīgu grāmatu autors un lektors, mācītājs un profesors Dr. Egils Grīslis iedvesmoja vairāku paaudžu jaunos teologus un garīgi baroja neskaitāmus LELBA draudžu locekļus. Domāju, ka daudzās mājvietās ir kāda viņa grāmata. Viņa mūžsnoslēdzās 2020. gada 21. aprīlī Vinipegā, Manitobā. Kopīgas atvadas vēl nav notikušas ceļošanas ierobežojumu dēļ. Mūsu līdzjūtība sievai Indrai un pārējai ģimenei!
Pēdējā gada laikā Toronto Sv. Andreja draudzes ilggadējā un iemīļotā garīgā vadītāja prāveste emerita Ilze Kuplēna–Ewart paziņojusi, ka ar 2020. gada 31. decembri dosies pensijā. Prieku rada tas, ka viņa turpinās piedalīties Baznīcas darbā, veidojot izglītības seminārus laju un ordinēto teologu zinību un pieredzes stiprināšanai. Mēs pateicamies Ilzei par nostrādātajiem gadiem, vadot draudzi un apgabalu, nereti vadot ticīgo saimi jaunās pļavās. Tam viens no labākajiem piemēriem ir palīdzība
Sv. Andreja draudzei pārorientēties pēc dievnama pārdošanas. Tas nebija viegls solis, bet Sv. Jāņa draudzes dievnamā abas draudzes tagad vada lielpilsētas latviešu garīgo dzīvi.
Kristus Dārza iemītnieki pārdzīvoja pandēmiju, bet ne bez zaudējumiem. Aprūpes centros visā Ontario provincē plosījās niknais vīruss, un, lai gan Kristus Dārza darbinieki dubultoja savu darba slodzi, lai pasargātu darbiniekus un iemītniekus, tomēr zināms skaits saslima. Toronto garīdznieki darīja visu iespējamo, lai stiprinātu ticību pārvarēt šīs grūtības.
Ir veidojusies laba partnerība, sadarbojoties dažādām organizācijām, piemēram, Kanādas latviešu centram Toronto un apkārtnes draudzēm. Centra pārvalde izkārtoja pārtikas sainīšus latviskā gaumē, ko izdalīt pensionāriem. Vairāki brīvprātīgie pieteicās izvadāt sainīšus pa plašo Lieltoronto un Hamiltonu. Tas bija svētīgs darbs, jo laikā, kad daudziem bija liegts atstāt savas mājvietas, šī akcija deva iespēju satikties (no pieļautā attāluma!).
Galvaspilsētas Otavas Miera draudze 8. martā nosvinēja 70 gadu pastāvēšanas gadadienu. Šajā jaukajā rītā prāvais baznīcēnu pulks atskatījās uz savu bagāto vēsturi. Vairāki apsveicēji, ieskaitot Latvijas vēstnieku Kanādā Kārli Eihenbaumu, apliecināja, cik nozīmīgs ir bijis liktenīgais brīdis, kad draudze iegādājās pašreizējo dievnamu. Tas izveidoja Otavas latviešu de facto centru, kurā pulcēties un rīkot garīgus un kulturālus pasākumus.
Diemžēl Otavas Miera draudze drīz būs bez sava mācītāja. Uzticīgi draudzē kalpojis piecus gadus, mācītājs Ilmārs Zvirgzds sekos jauniem izaicinājumiem. Kanādas apgabala vārdā vēlam viņam un ģimenei Dieva svētību katrā labā darbā! Lai sokas!
Toronto Sv. Jāņa draudzes darbā mācītājs Ģirts Grietiņš un laju vadītāji turpina paplašināt interešu sfēru ar dažādu tematu semināriem, kuri paredzēti atšķirīgu dinamiku grupiņām. Izbraukumiem un refleksijām viņi izmantojuši draudzes lauku īpašumu “Saulaine”. Ģirts ir centies sasniegt vairākus cilvēkus ārpus baznīcēnu aprindām ar online pārdomu sniegumiem, kuros aplūkota ticības dinamika.
Hamiltonas draudzē dzīve rit uz priekšu, bet var izcelt rudens laikā iesvētāmo līdzdalību Treaties Recognition Week — nedēļa novembra sākumā, kura domāta Kanādas sabiedrībai. Iezemiešu organizācijas aicina kanādiešus izglītoties par vēsturiskiem līgumiem starp Kanādas valdību un pirmajām valstīm. Kad piedalījāmies “Segu nodarbībā”, mēs uzzinājām, cik skarbi valdība sagrāva iezemiešu dzīvi, neievērojot un atceļot līgumus. Mēs uzzinājām, cik lielu postu Eiropas ieceļotāji tieši un netieši nodarījuši iezemiešiem. Šodien palikusi tikai maza daļa no reiz lielā iezemiešu skaita. Taču citā pasākumā atklājām, cik lielu darbu dara mūsu kaimiņu draudzes, popularizējot iezemiešu jauniešu dzīves caur mūziku! Osheweken kultūras centrā iepazināmies ar vairākiem muzikāli apdāvinātiem jauniešiem, kuri caur dziesmu un instrumentu skaņām piemin savas saknes — savu vēsturi. Caur to viņi izjūt Gara darbību, svētot zemi, dzīvniekus un sevi.
Lūk, tas viss atgādina, lai esam uzmanīgi cits pret citu. Mēs ieklausāmies otrā. Mēs otru atbalstām lūgšanās. Mēs uzmanīgi saklausām Dieva balsi norisēs un klusumā un ņemam to vērā. Tāpēc mēs rīkojamies ar sātu
un prātu, lai pienesam, nevis atņemam! Jo mēs negribam pamest savas sapulces, bet vēlamies tajās atgriezties stiprināti un pārveidoti.
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju