Kanādas apgabals
Uzticīgi darīt galveno
Teic, mana dvēsele, Kungu, viss, kas manī, — viņa svēto vārdu! Teic, mana dvēsele, Kungu un neaizmirsti balvas, ko viņš tev devis. (Ps 103:1–2)
Dāvis Kaņeps, prāvests
Rakstot atskatu par aizvadīto gadu, domāju par balvām, kuras Kungs Dievs mums devis. Ir vērts padomāt, par ko arī ikkatrs no mums varētu sacerēt kādu psalmu, atskatoties uz saņemto un pašu rokām padarīto. Tik daudz laba esam piedzīvojuši! Vai to visu kāds spētu pierakstīt?
Brīdī, kad rakstu šīs rindkopas, atskatos uz pavasari un braucienu uz samērā tuvo Bufalo. Draudze, kurā ziedu laikos piederējuši nezin cik — simts vai vairāk — locekļu un kurā 2023. gada sākumā vairs palikuši kopai cienījams skaits — ap 15, juta, ka pienācis laiks beigt darbību un atrast veidus un vietas tās locekļiem saņemt garīgu stiprinājumu. Dievkalpojums bija skanīgs un sirsnīgs. Michael un Inga (Malējs) Yanoski gādāja par muzikālo pavadījumu.
Radās sajūta, ka šī bija atgriešanās mājās pēc ilgas klaiņošanas. Kamēr plosījās pandēmija, robeža starp Kanādu un Ameriku bija slēgta “nonessential” satiksmei. Līdz ar to trīs gadus nav notikuši klātienes dievkalpojumi. Bet paldies Dievam, ka beidzot varējām atzīmēt noslēgumu vienam vēstures posmam. Vismaz varam cerēt, ka garīgās saites tiks uzturētas un ļaudis pulcēsies svinēt kādus īpašus svētkus. Paldies šiem jaukajiem cilvēkiem par gadiem ilgo liecību Dieva varenajiem darbiem — mācītājiem Vējiņam, Dūmiņam un Gaidem, draudzes ilggadējam priekšniekam Vidim Malējam, kurš glabājis draudzes mantas, un citiem, kuru vārdus rakstot pietrūktu vietas šajās slejās.
Tātad apgabals par vienu draudzi trūcīgāks.
Savukārt Otavas Miera draudze strādājusi, lai aicinātu jaunu mācītāju. Šis process vainagojās ar vienošanos ar mācītāju Indru Skuju–Grīsli, kura ar šo rudeni uzņemsies draudzes aprūpi. Tas ir svētīgs solis uz priekšu, un vēlam mācītājai Indrai un otaviešiem ražīgu sadarbību un izaugsmi dzīvē un darbā!
Jāatceras, ka šajā gadā esam lēnām nokratījuši kovida pandēmijas ietekmi uz kopīgo darbību un pulcēšanās iespējām. Gandrīz visi procesi prasījuši vairāklaika un piepūles, lai sagādātu ļaudīm garīgo maizi un uzturētu draudzēs un kopās labu kārtību.
Šis pārskata gads tomēr nes sevī laimīgākas vēstis par aktivitātēm mūsu draudzēs. Toronto Sv. Andreja draudze turpina dāsni izmantot lauku īpašuma “Sidrabene” telpas dievkalpojumiem, svētbrīžiem gan tad, kad vasaras bērnu nometne darbojas, gan arī citos gadalaikos. Kopā ar Hamiltonas Kristus draudzi “Sidrabenē” notikuši trīs dievkalpojumi. Marta dievkalpojumā telpa bija pilna ar ļaudīm no sienas līdz sienai! Sadraudzība un sadarbība nes svētību.
Dievs turpina darīt brīnumus, un mums tikai jāatver acis tos ieraudzīt. Kad izmēģinām kaut ko jaunu vai tad, kad uzdrīkstamies darīt lietas mazliet citādāk, viss notiek! Un tad, kad uzticīgi darām galveno, kā mums pavēlēts, — kristīt, darīt par mācekļiem ļaudis (arī no savas tautas!) un pulcēties ap Vārdu un Sakramentu savos dievnamos, mēs varam atskatīties un dziedāt Dievam pateicības dziesmas — neaizmirst balvas, ko Viņš mums devis.
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju