Labais manā draudzē

Uģis Grīnbergs, 
LELBP kasieris, Latviešu apvienotās draudzes Kalamazū loceklis

Esmu pārliecināts, ka visās mūsu Baznīcas draudzēs, valdes vai padomes sēdēs, gada sapulcēs un citos sarīkojumos vairāk vai mazāk notiek pārrunas par to, kas ir pozitīvs (labs) un, droši vien biežāk, kas ir negatīvs draudzes dzīvē. Visi zinām, ka viens no draudzes vadības mērķiemir piestrādāt, lai samazinātu negatīvos cēloņus. Bet ir labi arī atzīt, apstiprināt un pat uzsvērt labo mūsu draudzēs.

Dažādu iemeslu dēļ arvien pieaug draudžu skaits, kas klātienes dievkalpojumus notur tikai katru otro svētdienu vai pat vienu reizi mēnesī. Kā jau saka — jādara, kas jādara, bet katrā ziņā labais manā draudzē ir, ka mēs noturam klātienes dievkalpojumu katru svētdienu (ar pāris izņēmumiem gada laikā). Bez šaubām vasaras mēnešos dalībnieku skaits ir diezgan mazs, bet tiem, kas vēlas, Dieva Vārds ir pieejams klātienē.

Tie laiki, kad draudzes amata pienākumiem netrūka kandidātu, ir pagājuši. Bet viens no manas draudzes labumiem ir tas, ka mūsu draudzes valdei nav bijis kandidātu trūkums un valdes sastāvs ir līdzsvarots starp vīriešiem un sievietēm, gados vecākiem un jaunākiem cilvēkiem, maizes darba pieredzēs, kā arī baznīcas un draudzes prioritātes uzskatos. Tomēr īstais labums ir tas, ka pēc atklātām diskusijām valde spēj veiksmīgi vienoties par draudzes darbību.

Mūsu Baznīcas, LELBP, vadlīnijas, tradīcijas un ieteikumi ir jāievēro, bet, ja gribam saglabāt un iesaistīt šīlaika ļaudis, nekas netiek pārkāpts, ja dievkalpojumos ievieto arī dažus netradicionālus pasākumus. Ir labi, ka manā draudzē iesaistām lajus kā Svēto Rakstu lasītājus un pat reizēm kā visa dievkalpojuma vadītājus. Reizēm dievkalpojums tiek kuplināts ar mūziku vai ar mazām izmaiņām liturģijas kārtībā.

Realitāte ir tāda, ka, dzīvojot Amerikā, arvien pieaug laulību skaits, kurās tikai viens ir latvietis. Būtu labi, ja tā sauktās jauktās laulības (gribētu labāku nosaukumu) jaunajai ģimenei nebūtu pēdējā piedalīšanās reize mūsu draudzē. Mēs nevaram gaidīt, ka visi, kas nesaprot latviešu valodu, to steigsies iemācīties vai būs ar mieru nākt uz dievkalpojumu, kur neko nesaprot. Uzskatu par labu, ka mana draudze vienu svētdienu mēnesī novada dievkalpojumu angļu valodā, ko visi labi saprot un kurā pat savā starpā bieži sarunājamies.

Pēdējais un katrā ziņā neapšaubāmi vissvarīgākais labais manā draudzē ir mūsu mācītāja Aija! Mācītāja ne tikai izpilda amata pienākumus, labi sadarbojoties ar valdi, bet sniedz daudz vairāk — draudze var gan dzirdēt Dieva Vārdu, gan to arī izjust. Draudzei ieguvums ir regulārās un vērtīgās Bībeles stundas, “akas” sanāksmes dziļākai Bībeles izpratnei, divējādās meditācijas sanāksmes, “vīri un vīns” pārrunas (mācītāja gan nepiedalās). Vecie, slimie, vājie un vientuļie draudzes locekļi tiek sirsnīgi apmeklēti.

Paldies Dievam, ka daudz kas labs manā draudzē ir pieejams visiem, kas vēlas Dieva Vārdu saņemt!

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju