Baznīcas gadagrāmata 2022

Ieejot 2022. gadā, centīsimies kalpot arvien līdzīgāk Kristum — iedrošinot katru doties pie Jēzus un uzdrīkstēties ticēt, ka netiks aizdzīts vai atšķirts. Līdzjūtībā uzlūkojot un aprūpējot tos, kas cieš. Piedodot pat tiem, kas mums darījuši pāri, tā īstenojot Evaņģēliju. Sludinot Viņa patiesību un taisnību, nevis katrs savējo. Tā savā darbā un dzīvē arvien tuvāk atspoguļosim Jēzu, kas žēlsirdībā teicis: “Nevienu, kas pie Manis nāk, Es nekad nedzīšu prom.” Ne citus, ne mūs, kā Mārtiņš Luters mācīja, jo esam vienlaicīgi atpestīti, vienlaicīgi grēcinieki.

LELBA Rietumu apgabals

Par visu — paldies

Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. (1Jņ 3:2a)

Dr. Daira Cilne, prāveste

LELBA Rietumu apgabals

2021. gadā mēs visi, Dieva mīļotie bērni, dzīvojām virtuālajā pasaulē. Mazliet novēloti tajā arī satikāmies apgabala konferencē. Bijām iecerējuši to noturēt Rietumkrasta Izglītības centrā, pārrunāt draudžu dzīvi omulīgajā baļķu mājā pie kamīna, pulcēties uz rīta un vakara lūgšanām jaukajā meža dievnamiņā, dziedāt un teikt to Kungu. Bet! Cilvēks domā, Dievs dara, un iznāca citāda tikšanās.

Konferences dienā 20. martā Baznīcas gadagrāmatā bija interesanti dienas lozungi. No Soģu grāmatas 6:13: “Gideons saka Dieva eņģelim: “Ja Kungs ir ar mums, kāpēc tad mūs visas šīs nelaimes ir piemeklējušas?”” Un otrs no Marka evaņģēlija 4:38: “Jēzus gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?””

Mācītājs Mārtiņš Rubenis kādreiz par šo stāstu bija teicis, ka viņu nepārsteidz, ka Jēzus varēja vēju un vētru apsaukt, bet viņš nevar saprast, kā Jēzus varēja vētras vidū tik saldi gulēt? Konferenci iesākot, mēs varējām mazliet padomāt, cik pilnīgi Jēzus uzticējās Dievam, savam (un mūsu) Tēvam. Un, tāpat kā toreiz, laiva vētrā nenogrima, bet turpināja ceļu, kamēr sasniedza otru krastu — tā arī mēs ar Jēzu nonāksim tur, kur mums ir jābūt. Ticībā — uzticoties.

Pēc īsas lūgšanas iepazināmies ar mācītāju Lienu Apšukrapši. Mācītāja Liena ir dzimusi un augusi Latvijā, bet teoloģisko izglītību ieguvusi ASV un ordinēta amerikāņu Baznīcā; jau vairākus gadus viņa strādā par kapelāni kādā Denveras slimnīcā. Kopš mācītāja Helēne Godiņa atgriezusies Latvijā, Liena kopā ar amerikāņu mācītāju Larry Bowe apkalpo Denveras draudzi un pagājušajā gadā tika ievelēta par draudzes ganu.

Denveras draudzes priekšnieks mācītājs Mārtiņš Rubenis ziņoja, ka, ievērojot distancēšanās norādījumus, dievkalpojumi ar dievgaldu notiek katru svētdienu. Dievkalpojumi notiek gan klātienē, gan tiek pārraidīti tiešsaistē.

Diemžēl citās apgabala draudzēs tas nav bijis iespējams. Vankūveras draudzes priekšnieks Kārlis Stūrmanis stāstīja, ka dievnams, ko draudze īrēja, ir slēgts kopš pandēmijas laika sākuma. Slēgta ir arī Kanādas robeža ar ASV, līdz ar to nav bijis iespējams aizbraukt noturēt dievkalpojumus.

Oregonas draudzes priekšniece Dr. Rita Sēja rakstiski ziņoja, ka rudenī pāris dievkalpojumus varēja noturēt baznīcas dārzā, bet pēc tam tie bija jāpārtrauc. Draudzei ik nedēļu tika izsūtīti Sietlas draudzes dievkalpojumu video. Tāpat arī Vankūveras draudzei.

Kalifornijas draudzes — Sandjego (SD), Dienvidkalifornijas (DK), Ziemeļkalifornijas (ZK) — un arī Sakramento kopa saņem videoierakstus, ko izgatavo diakone Guna Reina kopā ar vīru Dāvi Reinu. Guna un Dāvis kādreiz filmē Losandželosā, kādreiz Sanfrancisko, kādreiz Sandjego, un svētbrīžos piedalās mūziķi un Svēto Rakstu lasītāji no visām draudzēm. Tiešām svētīgs darbs, par ko sirsnīgi pateicās draudzes priekšnieki — no ZK Kārlis Veilands, no DK Tamāra Rūse un no SD Jānis Legzdiņš.

Sietlā, kā ziņoja draudzes priekšnieks Jānis Šulcs, arī nedrīkst notikt klātienes dievkalpojumi, toties katru nedēļu tiek ierakstīti video svētbrīži. Tas prasa daudz darba, bet ir arī daudz darītāju, kuri kalpo ar prieku! Un par to pateicība Dievam!

Kopā ar LELBP archibīskapi Laumu Zušēvicu un LELBA Pārvaldes priekšnieku prāvestu Gunāru Lazdiņu vēl pārrunājām šā laika izaicinājumus un arī pārsteidzošas svētības. Prāvests Gunārs atgādināja, ka aprīlī notiks Sinode, kurai par mudi ir izvēlēti vārdi no 2. vēstules korintiešiem: “Tev pietiek ar manu žēlastību, jo mans spēks top pilnīgs nespēkā.” Ar šiem cerības spēka vārdiem un archibīskapes Laumas svētību nobeidzām konferenci.

Rietumu apgabalā esam trīs garīdznieki, kuri apkalpojam septiņas draudzes un vienu kopu:

  • mācītāja Liena Apšukrapša — Denverā,
  • diakone Guna Reina — Sandjego, Dienvidkalifornijā, Ziemeļkalifornijā/Sakramento,
  • prāveste Dr. Daira Cilne — Sietlā, Vankūverā (Kanādā) un Portlendā.

Apgabala amatpersonas: garīgā vadītāja, prāveste Dr. Daira Cilne, Dāmu komitejas referente Zinta Kūlīte, kasieris un sekretārs Andrejs Zāmelis, kasiera vietnieks Kārlis Zommers.

Baznīcas Virsvaldē no Rietumu apgabala kalpo Tamāra Rūse (DK draudze). Tamāra ir arī Rītdienas fonda (RF) priekšniece, un Virsvalde nesen apstiprināja diakoni Gunu Reinu par RF sektretāri. LELBA Sinodē par Pārvaldes locekli tika ievēlēts Kārlis Veilands (ZK draudze).

Kopš apgabala konferences pandēmijas ierobežojumi ir mīkstināti, un daudzi ir saņēmuši vakcīnu — pamazām varam atkal tikties klātienē. Vai mūsu virtuālā kalpošana vēl turpināsies? Tā ir nesusi svētību. Kāda ir un kāda būs Dieva griba?

“Vēl nav atklājies, kas mēs būsim!” Bet, paļaujoties uz mūsu Debestēva žēlastību un vadību, mēs, Dieva mīļotie bērni, jau tagad varam teikt ar Dāga Hamaršilda vārdiem: “Par visu, kas bijis, — PALDIES! Un par visu, kas vēl būs, — JĀ!”

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju