Mīlēt un rūpēties

Ingrīda Kariņa–Bērziņa,
Rīgas Evaņģēliskās draudzes valdes locekle un Svētdienas skolas skolotāja

Nesen viesojos savā dzimtajā ASV, kur ievēroju, ka ziņās joprojām nereti piemin Covid–19 pandēmiju un no tā izrietošās sekas. Latvijā, kur dzīvoju jau 19 gadus, šo sērgu šodien piesauc salīdzinoši reti. Kāpēc tā? Man šķiet, ka Latvijā Covid–19 neaktuālu ir padarījis Krievijas 2022. gada februāra pilna mēroga uzbrukums Ukrainai. Šis karš ir ļoti tuvu Latvijai — ar autobusu vienā naktī var aizbraukt no Rīgas līdz Kijivai. Mēs apzināmies, ka Ukrainas liktenis varētu būt Latvijas liktenis.

Lūdzam par to, lai karš ātrāk beigtos. Tomēr īstenību nevaram ignorēt. Ukrainas aizstāvji cīnās par to, lai viņi un viņu bērni varētu dzīvot brīvībā, kas ietver arī iespēju lūgt Dievu pēc saviem ieskatiem. Krievijas īstenotā vardarbība nav vērsta tikai pret Ukrainas militārajiem spēkiem vai mērķiem — Ukrainā tiek sabombardētas bērnu slimnīcas, bērnudārzi, spēļu laukumi, dzīvokļu nami, baznīcas. Ir sagaidāms, ka jau trešo ziemu daļa iedzīvotāju paliks bez apkures un elektrības. Zvērības tiek īstenotas pret jauniem un veciem.

Ukraina sauc palīgā! Kā mums atbildēt? Rīgas Evaņģēliskajā draudzē esam īstenojuši vairākas akcijas Ukrainas atbalstam. Tās ir raisījušas konstruktīvas pārrunas draudzē. Esam daudz diskutējuši par to, kā mūsu kristīgā saime var sniegt savu atbalstu. Vai drīkstam finansiāli atbalstīt bruņotos spēkus? Vai tomēr būtu jāpalīdz tikai civiliedzīvotājiem? Ko Jēzus darītu?

Esam nolēmuši sniegt palīdzīgu roku gan Ukrainas iedzīvotājiem, gan tās aizstāvjiem, sadarbojoties ar dažādām organizācijām un arī paši sūtot palīdzību ar uzticamu cilvēku starpniecību. Piemēram, žurnālists Atis Klimovičs atkārtoti ir braucis uz Ukrainas fronti un mūsu draudzes ziedotās mantas nodevis tieši rokās tiem, kuriem tās noder.

Šīs akcijas ir satuvinājušas mūsu draudzes locekļus un devušas iespēju savas sāpes, sēras un dusmas par notiekošo pārvērst darbībā.

Daži piemēri no mūsu draudzes atbalsta akcijām Ukrainai 2022.–2024. gadā:

• kopā ar Latvijas Skautiem un gaidām konservu bundžās lējām t. s. ierakumu sveces, pinām maskēšanas tīklus;
• atsaucāmies biedrības “Tavi draugi” aicinājumam ziedot pudeļu korķīšus, lai par to nodošanā iegūtajiem līdzekļiem dāvinātu dronus Ukrainai;
• vācām siltas ziemas drēbes (mēteļus, cepures, šalles, cimdus, zābakus, biezas segas) pensionāriem un ciema iedzīvotājiem;
• noorganizējām “Skrīveru saldumu” ziedotas konfektes un galda spēles Bučas liceja audzēkņiem, lai nedaudz īsinātu skolas dienas bumbu patvertnē;
• ziedojām dziju un līdzekļus tās iegādei zeķu adīšanas akcijai;
• ziedojām guļammaisus, galvas lukturīšus, roku sildītājus, taktiskos cimdus aizstāvjiem;
• pieminot mūsu mīļo prāvestu Klāvu Bērziņu, kurš no mums šķīrās 2023. gadā augustā, iegādājāmies busiņu frontes atbalsta vajadzībām. Busiņš tika sagatavots frontes apstākļiem, aizvests uz Ukrainu un nodots konkrētai militārajai vienībai;
• 2024. gadā ar ziedojumiem atbalstījām divu apvidus automobiļu iegādi un nogādāšanu konkrētām Kijivas aizstāvju vienībām, lai ar tiem varētu sniegt medicīnisko palīdzību.

Atbalsts Ukrainai ir izcēlis daudz laba mūsu draudzē: vienotība kopējā mērķa sasniegšanai, vēlme palīdzēt citiem, sadarbība draudzes locekļu starpā, kā arī patriotisms un atvērtība citu vajadzībām. Kristus mīlestība dara arī mūs spējīgus mīlēt citus, rūpējoties par viņu vajadzībām.

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju