Mūsu darbs Amerikā — LELBA

Ar skaidru redzi un Dievpalīgu

Kaut es varētu redzēt! (Mk 10:46–52)

Anita Vārsberga–Pāža, prāveste, LELBA Pārvaldes priekšniece

Ja iepriekšējā gadā mēs priecīgi nometām pandēmijas smagos, ierobežojošos apmetņus un steidzāmies plānot atkaltikšanās, klātienes dievkalpojumus un apgabala konferences, tad šogad, cenšoties atgriezties vecajās sliedzēs, aptvērām, ka vēl bijām akli. Lai gan pandēmijas laikā atkārtoti sevi brīdinājām, ka “nebūs, kā bija”, realitāte tomēr pārsteidza. Dievlūdzēju skaits krietni samazinājās gandrīz vai katrā mūsu draudzē.
Vēl grūtāk nekā iepriekš bija atrast kandidātus draudzes amatiem. Un viss prasīja vairāk laika, vairāk enerģijas nekā iepriekš. Nav pārspīlēti teikt, ka daudzi — gan garīdznieki, gan draudžu vadītāji — piedzīvoja vilšanos, depresiju, nespēku — varbūt pat bezcerību. Mēs bijām pielēkuši kājās, bet ceļš nebija pazīstamais, mēs pa to klūpam un pēkšņi nezinām, kurp tas ved.

Tad atskan pazīstama balss: “Ko tu gribi, lai es tev daru?”

Jēzus jautājums ir tiešs un neļauj mums palikt tur, kur esam. Mēs taču Jēzum neatbildēsim ar vecām frāzēm. Viņš jau zina, ka esam akli… Viņš pazīst mūsu bēdas un sēras, viņam zināma ir mūsu pagātne, viņš saprot vilšanos. “Ko tu gribi, lai es tev daru?”

“Rabuni, kaut es varētu redzēt!” Jēzum atbild aklais Bartimejs.

Šķiet, ir pienācis laiks katrai mūsu draudzei, kā arī mūsu Baznīcai – LELBA — lūgt kopā ar Bartimeju pēc atjaunotas redzes. Gribot negribot pandēmija un pēcpandēmijas sekas liek mums pavisam skaidri redzēt mūsu pašreizējos apstākļus. Mēs nedrīkstam vairs redzēt tikai to, ko gribam. Ir jānotiek nopietnām sarunām, kuras apliecina mūsu ticību, lai dziedināti un redzīgi mēs reālistiski aptvertu, ko šodien nozīmē uzticīgi sekot Jēzum. Ko nozīmē būt labiem namturiem draudzēs, kad finansiāli līdzekļi izsīkst? Kāda loma mūsu draudzēm un Baznīcai latviešu sabiedrībā, kas arī strauji mainās? Vai pašreizējā LELBA struktūra ir efektīva, vai tā ir uzturama? Rabuni, palīdzi mums redzēt!

“Esiet droši, celieties, viņš jūs sauc!” LELBA Pārvalde ir dzirdējusi jūsu rūpes, turpina būt vienota ar jums lūgšanās un gatava kopā noturēt sarunas un redzēt — kā tālāk būt uzticīgiem tam, kurš mūs pagātnē nekad nav atstājis un kurš jau nākotnē darbojas!

Kas pagājušā gadā ir noticis un darīts, par ko priecājušies, par ko sērojuši, kas savedis kopā, liecinājis par Dieva klātieni un apsolījumiem, kas stiprinājis un devis cerību — ir aprakstīts LELBA apgabalu atsevišķos pārskatos.

Par kopā padarīto, kā arī par vēl plānoto — paldies Pārvaldei, nozaru vadītājiem, apgabala garīgajiem vadītājiem, archibīskapei Laumai, kā arī visiem LELBA garīdzniekiem, draudžu vadītājiem un locekļiem.

Ar skaidru redzi un Dievpalīgu kopā sekojam Jēzum cēļā!

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju