Mūsu darbs Austrālijā – ALELDA
Pašaizliedzīga kalpošana
Dr. Jānis Priedkalns, prāvests
Kaut tālu no Latvijas 2. pasaules kaŗa beigās esam devušies trimdā — gandrīz mūsu tēvzemes globālā antipodā, garīgā piederība Latvijai, latviešu kultūrai un mūsu Baznīcai arvien ir noturīga. To vēl papildina no Latvijas nesen atbraukušie tautieši. Mūsu draudzes šeit darbojas jau 70 gadus, un Dievvārdus sludinām latviešu valodā. Draudžu locekļu skaits gan ir krities, līdzīgi kā tas ir austrāliešu draudzēs, un šobrīd latviešu draudzēs Austrālijā un Jaunzēlandē skaitām ap 500 dvēseļu. Jauniešu līdzdalība dievkalpošanā visumā ir maza, toties izcili apmeklēti ir latviešu Vasaras vidusskolas dievkalpojumi un Sestdienas skolu Ģimenes dienas pateicības dievkalpojumi.
Vakars Adelaides Sv. Pēteŗa draudzes dievnamā
Mūsu draudzes darbojas Adelaidē, Brisbanē (Kvīnslandes draudze), Kanberā, Kraistčērčā (Jaunzēlandē), Melburnā, Volongongā. ALELDA draudžu priekšnieki ir Dr. Ivars Ozols Adelaidē, Daina Vanaga Brisbanē, Egons Eversons Kanberā, Sniedze Plesova/Miervaldis Altments Kraistčērčā, Kārlis Kasparsons Melburnā un Dr. Juris Reinfelds Volongongā.
ALELDA Pārvaldē kalpo līdzšinējās amatpersonas: priekšnieks prāvests Dr. Jānis Priedkalns, priekšnieka garīgā vietniece diakone Rota Stone, priekšnieka laicīgais vietnieks juriskonsults Miķelis Strīķis, sekretāre Dr. Ilga Vēvere–Priedkalna, kasieris Pēteris Saulītis. ALELDA apgabalā par vikāriem kalpo mācītājs Ivars Osis, diakone Rota Stone, M.Litt. un diakone Ivonna Danberga, B.Th.–LL.B. Kā viesmācītājs ir kalpojis mācītājs Guntars Baikovs, kuŗš vada divas austrāliešu luteriskās draudzes Tanundā, Dienvidaustrālijā. Baznīcas Virsvaldē no ALELDA kalpo prāvests Dr. Jānis Priedkalns un jurists Miķelis Strīķis. ALELDA revidenti ir Dr. Ivars Ozols, Rūdis Dancis un Valdis Voitkus.
ALELDA Sinodes notiek reizi pa trim gadiem. 2019. gada 23. un 24. novembrī Sinodes mājvieta bija Adelaides draudzes skaistā Sv. Pēteŗa baznīca. Pirmajā dienā notika sapulce, otrajā — dievkalpojums. Draudžu delegāti bija ieradušies no Brisbanes, Volongongas, Melburnas un, protams, Adelaides; rakstiski pārstāvētas bija Kanberas un Kraistčērčas draudzes. No Anglijas viesojās LELBĀL Lielbritānijas apgabala prāvesta dzīvesbiedre Rūta Abakuka. Rakstiskus apsveikumus saņēmām gan no archibīskapes Laumas Zušēvicas, gan no atsevišķām draudzēm un organizācijām. Laikā, kad mūsu draudzes Austrālijā un Jaunzēlandē jau ir atzīmējušas 70 gadu darbību vai šai jubilejai tuvojas, dalībnieku vidū valdīja mērens optimisms, ka pastāvēsim vēl ilgi.
Sinodes dievkalpojumā Adelaides draudzes dievnamā. No kreisās: diak. Dr. I. Ozols, diak. R. Stone, prāv. Dr. Jānis Priedkalns
Draudžu dzīvi raksturo draudzes locekļu pašaizliedzīga kalpošana Baznīcai un latviešu sabiedrībai. Darbu gan apgrūtina novecošanās un materiālas rūpes par draudžu īpašumu saglabāšanu. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, draudzes piedalās palīdzības programmās, kas saistītas ar Misijas fondu, LV Aprūpes centru “Dzīvības ceļš”, rūpēm par bērniem ar invaliditāti un par ārpusģimeņu bērniem; ar kolektēm tiek atbalstīts Okupācijas muzejs, un ik gadu tiek organizēti dāvanu sūtījumi mazturīgiem ļaudīm Latvijā.
Austrālijas Latviešu Vasaras vidusskolā 2020. gada janvārī ALELDA izkārtoja garīgo vērtību un ticības mācības pasniegšanu mācītāja Guntara Baikova vadībā. Iecerēts izkārtojumu turpināt. Liels prieks bija LELBĀL archibīskapes Laumas Zušēvicas ierašanās un viņas vairāku dienu darbs Vasaras vidusskolā. ALELDA atbalsta latvisko izglītību arī Austrālijas Latviešu jaunatnes dienās un Sestdienas skolās.
Raugoties nākotnē, ALELDA cer, ka LELBĀL un LELB atradīs laikmetīgus kopsaucējus, lai atjaunotu sadarbību un kopdarbību, ievērojot, ka abas Baznīcas ir izaugušas no viena celma — kopējās Latvijas luteriskās Baznīcas ar 1928. gadā apstiprinātu Satversmi. ALELDA draudžu nostāja visnotaļ atbalsta šādu kopdarbību, kas ved uz abu Baznīcu apvienošanos, iesākumā gan katrai paturot savu darba kārtību un nostāju doktrinālos jautājumos, kas LELBĀL gadījumā ir sieviešu ordinācija visos Baznīcas amatos.
Draudzīgas sarunas pēc Sinodes dievkalpojuma
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju