Mūsu darbs Vācijā
Plašs misijas lauks un ceļš
Klāvs Bērziņš, prāvests
Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi. (Jes 55:8)
Vācijas apgabala pārskatā cenšos atspoguļot mūsu Baznīcas darbību no viena gada konferences līdz nākamajai. Tā arī šoreiz — par laiku no apgabala sanāksmes Freiburgā 2019. gada maijā līdz 2020. gada jūlijam.
Pravieša Jesajas grāmatas 55. nodalas 8. panta vārdi šogad Baznīcas Vācijādzīvē piepildījās, mums pašiem lāga nemanot. Viss šķita normāli, kā parasti — saskaņoti termiņi, sarunātas telpas gan rudens pārrunām, gan gadskārtējai apgabala konferencei, gan diakones ordinācijai. Ceļš acu priekšā vairāk vai mazāk skaidrs. Pievērsām domas darāmajam.
Dievkalpojumi notika ierastā veidā vietās un skaitā — kā katru gadu. Tāpat arī kristības, izvadīšanas. Draudžu skaits nav mainījies, arī garīdzniekunē. Diemžēl Lilijas Tenhāgenas iecerētā ordinācija diakones amantā un ievešana Minsteres draudzē tika atlikta uz nākamo gadu.
Jaunumus ieviesa mūsu jaunais brālis mācītājs Rolands Eimanis, iekarojot tīmekli gan Facebook, gan Youtube, tā nejauši iezvanot nākotnes neklātienes laiku. Viņa programmā “Garīgās izdzīvošanas skola” — pārdomas par Bībeles darbiem un pat garīgi un fiziski treniņi. Un piekritēju daudz.
Šoreiz kārtējā rudens sanāksmē tikāmies astronomiskajā vasarā augusta beigās Vācijas apgabala galvaspilsētā Eslingenā, Dienvidu baznīcā. Sanāksme bija paredzēta garīdzniekiem, līdz ar to dalībnieku skaits bija mazs. Pārrunājām visas aktualitātes, plānojām un veidojām mūsu nākotnes ceļu, neaizmirstot jau nostaigāto un šī ceļa vadītājus. Tā arī sanāksmes laikā svētbrīdī pabijām pie archibīskapa Teodora Grīnberga kapa klusālūgšanā. Sanāksmi noslēdzām ar dievkalpojumu Štugartes Rīdenbergas (Stuttgart–Riedenberg) vācu Emmaus baznīcā, kuru vadīja mācītāja Dr. Ilze Ķezbere–Härle, un pēc tam ar kopējām pusdienām pie ķīnieša.
2020. gada pirmie trīs mēneši noritēja ierastajā kārtībā un kalpošanā. Bet, sākoties t. s. Covid–19 krīzei, pēc īsām un lietišķām pārdomām sākām lietot moderno saziņas technoloģiju, proti, tīmekļa iespēju plašo spektru, ieklausoties ne tikai mūsu apgabala garīdznieku ierakstos vai tiešraidēs, bet arī citu apgabalu mācītājos (protams, arī sieviešu). Tikāmies sarunās un sēdēs Zoom platformā vai risinājām jautājumus ar Skype palīdzību. Un, apskatot dalībnieku, klausītāju un skatītāju skaitu, šķiet, ka esam sasnieguši daudz cilvēku ārpus mūsu draudžu locekļu vai mūsu draugu loka.
Par spīti visam noklusinātajam un attālinātajam, šķita, ka cilvēki alkst Dievvārda, un tā Vācijas dienvidos mazā spa pilsētiņā
Bad Krocingenā varbūtējā jaunajā draudzē dievkalpojumos pulcējās diasporieši un trimdīši. Jaunās draudzes aprūpi veiks mācītājs Rolands Eimanis, un viņam palīdzēs kādreizējā Minsteres draudzes locekle Ingrīda Balode.
Savukārt trimdas sendibinājumā Annabergā, Baltiešu Kristīgās apvienības īpašumā “Annabergas pils”, kur kalpo gan mācītājs Rolands Eimanis, gan mācītāja emerita Gita Putce, turpmāk kapelā dievlūdzējiem būs ērtāka un siltāka sēdēšana, jo mācītāja pati izgatavojusi koka soliem piemērotus apsegus — spilventiņus.
Tā lielāki, nozīmīgāki un mazāki, ērtāki notikumi mūsu diasporas ikdienu padara krāšņāku un priecīgāku.
Cik ilgi jādzīvo attālināti, to redzēzim. Iesim uzsākto ceļu, paļaujoties Dieva vadībai, arī tad — ja Viņa ceļi nav mūsu ceļi, mēs būsim Viņa sargāti. Viņa mīlestībā un žēlastībā mums atvērās plašs, līdz šim maz ievērots jauns misijas lauks un ceļš.
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju