Mūsu darbs Zviedrijā

Daļa Latvijas Zviedrijā

Zilgme Eglīte, prāveste

… jautāju
kādam zviedru draugam:
kāda ir sajūta
dzīvot paša zemē,
runāt paša valodā.
Man šķita, ja to uzzināšu,
viss mainīsies.
Un es nesapratu,
kā viņš var nesaprast.
Un pēkšņi man sanāca dusmas par to,
ka Zviedrija nav Latvija…

Sāku ar rindām no Jura Kronberga dzejas. Šis ražīgais dzejnieks un tulkotājs, tiltu veidotājs pāri kultūrām, kurš gadiem iepazīstināja zviedrus ar latviešu literatūras dārgumiem un latviešus ar zviedru, tika aizsaukts mūžībā nupat, 2020. gada 6. jūlijā. Viņa zaudējums ir mūsu kopējais — spēja izteikt to nenotveramo, ko jūtam, kas mulsina. Kaut kā, kad tas ir noformulēts vārdos, kļūst vieglāk dzīvot. Es neesmu viens, kas izjutis to pašu.

Līdzīgi ir ar to, ko mēs darām kopā kā Baznīca. Izteikt nepasakāmo, noformulēt jūtas, kuras, esot projām no mājām, kļūst smagas, bet izteiktas vārdos kļūst vieglākas, vēl vieglākas, ieliekot Dieva rokās. Tāpēc mēs turpinām satikties, lai kopā svinētu dievkalpojumus, lai kopā atbalstītu cits citu.

Apkopoju mūsu mācītāju un darbinieku iesūtīto informāciju par pēdējo gadu draudzēs.

Gēteborgas draudze

2019. gada. 4. martā draudze apsveica Liliju Treus 100 gadu dzimšanas dienā, kurai tagad, 2020. gadā, jau ir 101 gads.

Draudze sveic simtgadnieci L. Treus

Pagājušajā gadā regulāri tika svinēti dievkalpojumi. Īpašs bija Ģimenes dienā, kad mācītāja Dr. Normunda Kamergrauža vadīto dievkalpojumu kuplināja Inta Gribonika ar flautes spēli Pētera Wågsjö pavadījumā.

Māc. N. Kamergrauzis un I. Gribonika

Gēteborgas kapsētā ir savs latviešu nodalījums, kas pavasarī tika sakopts, tai skaitā nomazgāts akmens ar uzrakstu “Latviešu kapi”.

Oktobrī Kristīnes baznīcā notika ekumēnisks dievkalpojums kopā ar lietuviešiem un igauņiem. Latviešu draudzes priekšniece Edda Laiviņa lasīja fragmentus no Mozus grāmatas.

17. novembrī tika noturēts svinīgs valsts svētku dievkalpojums Hāgas draudzes telpās. Sekoja svinīgs mielasts. Inta Gribonika pasniedza mācītājam Normundam, Gēteborgas draudzei un Pēteram Wågsjö savu doktora disertāciju “Regulation of gut IgA induction by helper T cells”, kuru viņa gatavojās aizstāvēt 5. decembrī. Draudze bija ļoti sajūsmināta par Intas flautas spēli dievkalpojumosun nolēma Intai palīdzēt ar telpām, lai Inta varētu rīkot vakariņas pēc doktora darba aizstāvēšanas. Elita, Gunārs un Edda palīdzēja noorganizēt šo jauko vakaru. Intas darbs tika atzīts par ļoti labu.

2020. gada 1. martā notika Gavēņa laika dievkalpojums un pēc tam draudzes pilnsapulce. Turpmākie dievkalpojumi 2020. gada pirmajā pusgadā tika atcelti Covid–19 dēļ.

Mūžībā aizgājis Gēteborgas draudzes bijušais priekšnieks Uģis Bērziņš. Viņš bija ar idejām bagāts un enerģisks cilvēks, dodot savu īpašo pienesumu draudzes darbības uzturēšanai un atjaunošanai. Paldies par Uģa Bērziņa mūžu un darbu!

Jauna grāmata

Mācītājs Dr. Normunds Kamergrauzis pabeidzis darbu pie ilgi gaidītas grāmatas — Roberts Akmentiņš. “Rakstnieka Augusta Saulieša pasaules uzskata pamatproblēmu aktualitāte”; sērija “Studia Theologica”, IV. To izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ar Zviedrijas Baznīcas atbalstu. Normunds Kamergrauzis grāmatas pēcvārdā raksta: “Šī grāmata ir sava laika dokuments, kas skaidri norāda, ka intelektuālā ķēde ar ārpasauli ir pārrauta un tiek piemērota pirmskara teoloģiskā domāšana, kas, neskatoties uz tās trūkumiem, bija avots un pamats latviešu teoloģiskās domas uzturēšanai okupētajā Latvijā.”

Grāmata “Roberts Akmentiņš: Rakstnieka Augusta Saulieša pasaules uzskata pamatproblēmu aktualitāte”

Stokholmas draudze

Mācītājs Kārlis Žols stāsta, ka, kā jau visur, Covid–19 laiks arī Stokholmas un Upsalas draudzē ieviesa korekcijas — lika uz laiku apstādināt ierasto darbu. Līdz pandēmijas sākumam Stokholmas draudze kā arvien pulcināja, un mēs ļoti ceram, ka turpinās pulcināt, draudzes locekļus un labvēļus skaistajā somu dievnamā Stokholmas vecpilsētā gan uz ikmēneša dievkalpojumiem, gan uz meditāciju vakariem. Dievkalpojumi un meditāciju vakari arvien tiek brīnišķīgi papildināti ar muzikāliem sniegumiem. Stokholmas draudzes darbinieki, jo īpaši draudzes priekšniece Inta Meiere, uztur un veicina draudzes darbību, aicinot ļaudis uz dievkalpojumiem, sagatavojot visu nepieciešamo dievkalpojumiem. Savukārt Ingrīda Leimane arvien gādā par kafijas galda cienastu.

I. Leimane ar pašceptu kliņģeri

Parasti visvairāk apmeklētais ir Valsts svētku dievkalpojums 18. novembrī. To ikreiz padara pilnīgāku Stokholmas Latviešu kora uzstāšanāsSandras Lejas Bojsten vadībā, kā arī bērnu un jauniešu goda sardze pie valsts karoga.

Svētku dievkalpojumā. No kreisās: E. Musule, K. M. Musulis, S. Musule

Stokholmas draudzes svētīgs un īpašs diakoniskais darbs, kuru veic draudzes priekšniece Inta Meiere un draudzes locekle Kristīne Lagzda Haapanen, ir ikgadējais brauciens uz Latviju ar sveicieniem– palīdzības saiņiem uz vietām, kur palīdzība ir nepieciešama un kur tā ir augstu novērtēta.Tā pagājušajā gadā pārstāvji ciemojās LELBĀL Blomes draudzes kopā, “Zvanniekos” un LELBĀL Ilzu baznīcas draudzes kopā. Paldies ikvienam par šī darba atbalstu!

Palīdzības saiņi dodas uz Latviju. No kreisās: māc. K. Žols, K. Lagzda Haapanen, Blomes draudzes māc. Z. Ziemanis, I. Meiere

Īpaši jauki noritēja Adventa mūzikas dievkalpojums, kad savas mūzikālās prasmes baudījumam sniedza draudzes jaunie talanti.

Diemžēl šajā gadā Covid–19 dēļ neizdevās Stokholmas draudzes paspārnē paredzētais Zviedrijas latviešu draudžu retrīts Sandbijā. Ceram, ka tas notiks nākamajā gadā.

2020. gada 14. jūnijā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītais svētbrīdis Stokholmā notika pavisam savādāk nekā parasti. Katrā deportāciju atceres dienā Jēkaba baznīca kopīgā dievkalpojumā pulcē Stokholmā dzīvojošos latviešus, lietuviešusun igauņus. Šogad dievkalpojumi Stokholmas diecēzē nav atļauti, tomēr ar svētbrīdi tika pieminēta Latvijas vēstures traģiskā lappuse un komunistiskā genocīda izpostītās dzīves. Sakarā ar slēgtajām robežām nevarēja ierasties mācītājs Kārlis Žols no Latvijas, tādēļ viņa tekstu lasīja draudzes priekšniece Inta Meiere. Parasti šis dievkalpojums notiek, piedaloties visām trim Baltijas valstīm, bet šoreiz piedalījās tikai latviešu un igauņu draudze. Svētbrīdi ar savu klatbūtni pagodināja Latvijas vēstnieks Zviedrijā Marģers Krams. Muzikālo noformējumu veidoja Ingrid Ruta Baumgart pie klavierēm un ērģelēm, bet flautu spēlēja Inta Heimdal.

No kreisās: G. Vītola, I. Heimdal, J. K. Vītols, A. Atte, E. Musule, K. Rudzītis Lindholm, māc. K. Žols

Pēc dievkalpojuma 14. jūnijā. No kreisās: I. Heimdal, I. Meiere, I. R. Baumgart, M. Krams

Upsalas draudze

Sirsnīga pateicība Upsalas latviešu draudzes priekšniekam Jānim Alsiņam, kurš arvien aicina Upsalas un tās apkārtnes latviešus uz draudzes dievkalpojumiem. Tie līdz šim Upsalā ir notikuši aptuveni reizi pāris mēnešos. Lai gan Upsalas draudze ir neliela, ceram, ka tā turpinās darbību savu iespēju robežās arī pēc pandēmijas.

Norčēpingas draudze

Norčēpingas draudze 2019. gada 8. septembrī svinēja 70 gadu darbības jubileju.

Norčēpingas draudzes jubilejā uzstājas “Kristera ansamblis”

Dievkalpojumā piedalījās viesi no visas Zviedrijas, mācītājsDr. Normunds Kamergrauzis, kurš draudzē kalpo jau kopš 1994. gada, svētrunu teica prāveste Zilgme Eglīte, pie ērģelēm bija Ulf Tellin, savukārt ar dziesmām sveica “Kristera ansamblis” no Stokholmas. No Stokholmas bijas atceļojis arī Ingrīdas Leimanes ceptais kliņģeris, un draudzes priekšniece Silvija Johansson bija sarūpējusi svētku mielastu.

Hedvigas baznīca, kur dievkalpojumos pulcējas latviešu draudze

Eskilstūnas draudze

Apvienotā Eskilstūnas–Vesterosas draudze turpina regulāri tikties uz dievkalpojumiem un sarunām pie klāta galda, par kuru čakli rūpējas Santa un Vineta no Dāmu komitejas.

Pēc Valsts svētku dievkalpojuma St. Andreas baznīcā. Vidū: prāv. Z. Eglīte, Dāmu kom. pārstāves S. Dzērve un V. Prokners, ērģeln. H. Månsson, draudzes sekr. A. Ozoliņš

Avesta

Zviedrijā latvieši dzīvo daudzās vietās, kur latviešu draudzes nav, tāpēc ik pa laikam cenšamies uzrunāt atbraucējus arī citās pilsētās. Avestā, kur zviedru baznīcā strādā prāveste Zilgme, ir notikuši vairāki dievkalpojumi un pasākumi latviešu valodā, un viens no jaukākajiem bija Ziemsvētku sarīkojums, uz kuru ieradās vairākas ģimenes ar bērniem.

Ziemsvētku svinības Avestā

Ziemsvētku svinības Avestā

Sandbija

Mūsu kopīgajā Sandbijas īpašumā 2019. gads bija aktīvs, taču 2020. gada vasara sakarā ar Covid–19 ierobežojumiem bija klusāka. 2019. gada vasarā ieradās bērnu grupa no Lubānas Meirānu Kalpaka pamatskolas.

Meirānu Kalpaka pamatskola

Skolas direktore Lana raksta: “Ko darījām? Lietas, kas piedienas īstam vasaras brīvlaikam. Mācījāmies sakārtot savu istabu, palīdzējām virtuves darbos, šķirojām atkritumus, uzkopām Sandbijas muižasteritoriju. Spēlējām dažādas spēles, no kurām pirmajā vietā bija futbols kopā ar kaimiņu bērniem. Likām galvā ķiveres, sēdāmies uz velosipēdiem un devāmies baudīt sauli, vēju un jūru, cik nu kuru reizi tālu paši bijām iedomājuši.

Bērniem, kas dzīvo 230 km attālumā no jūras, šis bija īpašs piedzīvojums. Daudzi atzina, ka pie jūras Latvijā bijuši tikai pāris reižu. Bet te — katru dienu jūra. Vislabāk salu varēja izpētīt, uzkāpjot teju 150 pakāpienus “Garā Jāņa” tornī — bākā Ēlandes dienvidos. Iepazināmies ar Zviedrijas vēsturi no dzelzs laikmeta līdz viduslaikiem. Neaizmirstams piedzīvojums bija Kalmāras pilī veicamie uzdevumi kopā ar mūsu asprātīgo gidu Jāni Čīmu, piemēram, cīņa ar žurkām, pūķi un Melno bruņinieku. Kad uzdevumi veikti, notika svinīga ceremonija, kurā, atbilstošos tērpos ģērbti, bērni tika iecelti augstdzimušo kārtā, kļūstot par bruņiniekiem, prinčiem un princesēm. Savukārt par mušu, skudru, spīļastu un citu kukaiņu dzīvi sarunājāmies ar vācu dabas pētniekiem.

Pie vietējiem amatniekiem Gordbijā iemācījāmies izlocīt svečturus, bet pašu organizētajās meistarklasēs apgleznojām akmeņus, gatavojām karodziņus jubilāru virtenēm, zīmējām jocīgus zvērus un daudz ko citu. Visvairāk smējāmies un draiskojāmies pidžamu ballītē par godu mūsu gaviļniekiem. Mācījāmies lielo dzīves mākslu — saprasties ar līdzcilvēkiem, cenšoties neaizvainot un neaizskart. Raimonds, puisis, kurš katru vasaru pavada Sandbijā, lieliski iejutās gida lomā, jo īpaši pastāstot par blakus esošo baznīcu, kurā katru vakaru pulksten sešos automātiski ieskanējās zvana skaņas un kurā pēdējā svētdienā pulcējāmies svētbrīdī, ko vadīja divas sirsnīgas Zviedrijas latvietes — Daina Fītiņa un Edda Laiviņa.

Sniedzām koncertu veco ļaužu pansionātā un Atvērto durvju dienā, kad sanāca mūsu atbalstītāji, dāvājot prieku par latviešu dziesmām un dejām, latvju rakstu izrakstītām grāmatzīmēm. Lieliski, ka šajā braucienā satikām ne vienu vien fantastisku cilvēku.”

Meirānu Kalpaka pamatskolas bērni Sandbijā

Studenti 15.–25. augustā

Pirms Latvijas Universitātes (LU) rudens mācību pusgada sākuma seši Teoloģijas fakultātes (TF) studenti kopā ar profesori Laimu Geikinu un mācītāju Rinaldu Gulbi piedalījās praktiskā teoloģijas seminārā. Kopā ar prāvesti emeritu Ievu Graufeldi tika realizēta bagātīga programma. Šogad, iespējams, pateicoties paralēli veiktajam pētījumam, studenti koncentrējās uz personiskās izaugsmes un transformācijas aspektiem. Ļoti iepriecina atziņas, ka autentiskums un laika palēnināšana noved pie citādā pieņemšanas un ekumēnisma.

2019. gada vasarā TF studentu semināri Sandijā notika 30. reizi.

LU TF prof. L. Geikina ar studentiem

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju