Mūsu darbs Zviedrijā

Turpināt darboties

Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt Valstību! (Lk 12:32)

Zilgme Eglīte, prāveste

Pagājušais gads mūsu latviešu draudzēs Zviedrijā ir bijis visai raibs: divām draudzēm ir nomainījušies mācītāji, vienai draudzei — draudzes priekšnieks, un viena draudze ir nolēmusi pārtraukt darbību. Pašreiz esošās draudzes apkalpo trīs mācītāji, prāveste Zilgme Eskilstūnā, prāveste emerita Ieva Upsalā un mācītājs Normunds Stokholmāun Gēteborgā. Par Stokholmas mācītāju Normunds tikai ievēlēts 2022. gada nogalē pēc tam, kad prāvestam emeritus Kārlim Žolam vairs nebija iespējams turpināt ceļošanu pie mums. 1. un 2. oktobrī Kārlis noturēja skaistus Pļaujas svētku dievkalpojumus Upsalā un Stokholmā, sirsnīgi atvadoties no šīm draudzēm.

Prāvests emeritus Kārlis Žols Pļaujas svētku dievkalpojumā

Gēteborgas draudze turpina darboties, cita starpā piedaloties ekumēniskajā dievkalpojumā 2022. rudenī, noturot svinīgu Kristus piedzimšanas svētku dievkalpojumu un pēc tam svētku mielastu draudzes telpās, gadskārtējo draudzes sapulci šī gada sākumā un dievkalpojumus. Draudzes pilnsapulci vadīja Ilze Šakare, kura aktīvi darbojas Zviedrijas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Viņas darbs nupat saņēma novērtējumu — Atzinības krustu no Latvijas Republikas Ordeņu kapitula; ar ziediem viņu apsveica arī draudze. Jau daudzus gadus draudzi uzticīgi vada draudzes priekšniece Edda Laiviņš, un izrādās, ka Eddai ir vairāki talanti, jo 4. jūnija dievkalpojumā viņa pati sēdās pie mūzikas intrumenta, lai spēlētu pavadījumu korāļiem.

Ilze Šakare

Edda Laiviņš

Līdzīgi kā Gēteborgas draudzei arī Stokholmā svarīgi ir ne vien latviešu, bet arī ekumeniskie dievkalpojumi, un te īpašs gada notikums ir Aizvesto piemiņas diena. Stokholmā uz dievkalpojumu kopā sanāk igauņi, latvieši un lietuvieši, un šogad dievkalpojums notika latviešu, lietuviešu, igauņu, angļu, ukraiņu un zviedru valodā. Par tradīciju kļuvušasvēstnieku vai vēstniecības pārstāvju uzrunas klātesošajiem angļu valodā. Šogad īpaša viese bija Ukrainas vēstniecības Zviedrijā padomniece Natalia Bielkina, kura dalījās ar vēsturiskiem faktiem un mūsdienu traģiskajiem kara notikumiem Ukrainā.

Stokholmas draudze atšķiras no citām ar to, ka tai ir sava diakone — Inta Meiere. Par savu darbu viņa raksta: “Jāņa evaņģēlijā teikts: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas iesākumā bija pie Dieva.” Šis Dieva Vārds ir tik svarīgs ikdienā. Un nav svarīgi, vai esi kādas draudzes loceklis vai nē. Galvenais ir, kā Dieva Vārdu ar Svētā Gara palīdzību padarīt dzirdamu citiem. Vairāki draudzes locekļi, kuri ieradušies Zviedrijā pirms daudziem gadu desmitiem, ir jau sasnieguši īpaši cienījmu vecumu. Ja vecums ir ap 90 unpat 100+, tad sarunās ar viņiem Vārds iegūst īpašu nozīmi. Šie “mūžības liecinieki” ir tik pateicīgi, ka ierodos viņus apmeklēt un varam sarunāties latviešu valodā. Mēs dodamies kopīgās pastaigās, lasu priekšā Bībeli vai LELBP apkārtrakstu. Bieži vien sarunasir arī telefoniski. Daudzi zvana, lai dalītos kādā dzīves situācijā, rastu mierinājumu vai vienkārši vēlas, lai kāds uzklausa. Ir brīži, kad sirds ir smaga, bet sarunas tēma nav piemērota sarunai ar bērniem…Un ir arī tā, ka esmu kā tilts starp paaudzēm — tas gan vairāk attiecas uz situācijām pirms un pēc aiziešanas mūžībā.”

Pēc dievkalpojuma Stokholmā. No kreisās: Stokholmas draudzes mācītājs Dr. Normunds Kamergrauzis, dāmai sarkanā tērpā vārds nav zināms, Timurs Vasilišins, ukrainas vēstniecības Zviedrijā padomniece Natalia Bielkina, Lietuvas vēstnieks Zviedrijā Donatas Butkus, Latvijas vēstniece Zviedrijā Dr. Ilze Rūse, kultūras atašejs Igaunijas vēstniecībā Zviedrijā Illimar Lepik von Wirén, diakone Inta Meiere

Eskilstūnas draudzēturpinām pulcēties, lai svinētu dievkalpojumus un satiktos siltās sarunās.

Norčēpinga ir tā mūsu draudze, kura nolēma savu darbību izbeigt. Tās mācītājs Dr. Normunds Kamergrauzis raksta: “Savu mācītāja darbu Zviedrijā uzsāku Norčēpingas latviešu draudzē un Adventā tur noturēju draudzes pēdējo dievkalpojumu. Šajos 30 gados mūžībā aizgājušas trimdas latviešu paaudzes, un draudzes pastāvēšanai nav vairs pietiekoši daudz intereses un atdeves. Draudzes priekšniece Silvija Johanssons daudz darījusi, lai draudzi uzturētu, bet katram uzdevumam ir savs sākums un savas beigas. Pēdējā dievkalpojumā visi bijām vienisprātis, ka savu uzdevumu esam izpildījuši un ar prieku par paveikto draudzes darbību izbeidzam.” Apgabala Pārvaldes vārdā izsaku sirsnīgu pateicību draudzes priekšniecei Silvijai par uzticīgi veikto darbu daudzu gadu garumā.

Diakone Inta Meiere un archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis

Pusdienas Eskilstūnas draudzē. Pirmā no kreisās — draudzes priekšniece Ieva Baltruka–Bērziņa

1. un 2. aprīlī noturējām apgabala Sinodi. Mūsu īpašā viese bija Latvijas vēstniece Zviedrijā Dr. Ilze Rūse. Savā pārdomātajā priekšlasījumā Ilze savija kopā gan savu, gan visas mūsu tautas dzīvi, vēsturi, likteņu līkločus un ticību. Dr. Jānis Krēsliņš aicināja draudžu locekļus domāt par to, kā apzināt, saglabāt, sistematizēt tās laikmeta liecības, kas paliek, draudžu locekļiem aizejot mūžībā vai draudzēm izbeidzot darbību. Tika ierosināts izveidot darba grupu, kas strādās pie tā, lai mūsu kultūras mantojums tiktu saglabāts un būtu pieejams nākotnē.

Sinodes dalībnieki

Mūsu īpašumā Sandbijā vasarās turpinās rosība. Pateicoties “Lettiska Hjälpinsamlingen” nesavtīgajam darbam, tiekoties ikmēnešu sēdēs, 24 Cēsu novada bērni varēja ierasties un baudīt trīs nedēļas muižā. Šī nometne domāta bērniem no daudzbērnu vai audžuģimenēm, mazturīgām vai nelabvēlīgām ģimenēm. Liels paldies draudzēm par ziedojumiem. Nometnē bērni mācījās patstāvību, sadarbību un izbaudīja piedzīvojumus.

“Tas bija kā brauciens pie vecmāmiņas laukos Zviedrijā,” tāds nometnes vērtējums. Organizatoriskos jautājumus koordinēja, sirsnīgi sagaidīja unuzņēma prāveste emerita Ieva Graufelde. Ar bērniem kopā bija un radoši darbojās lieliska komanda: Jolanta Kataja–Paegle, Kristīne Zaksa un Karlīna Zaksa. Par visām ikdienas maltītēm rūpējās ilggadējā saimniece Laila Ķeire.

Prāveste Zilgme Eglīte un Latvijas vēstniece Zviedrijā Dr. Ilze Rūse

Nometnē bija bērni no deviņu līdz 15 gadu vecumam. “Labi bērni, kuriem tikai nedaudz trūkst līdz īpašiem un kuriem parasti neviens nepievērš lielu uzmanību, tomēr viņi ir pelnījuši būt ieraudzīti,” bilst koordinatore un uzsver, ka, atgriežoties mājās, dalībnieki stāsta, ka nometne ļoti patikusi. Bija jāmācās sadzīvot un risinātsavstarpējās attiecības.

Arī Latvijas Universitātes (LU) Teologijas fakultātes (TF) pieci studenti pulcējās uz semināru “Sandbija 2022” — divi no bakalauraun trīs no maģistra studiju programmas. Šī gada semināra programma tika organizēta, ņemot vērā gan iepriekšējo gadu pētījumu, gan reālās situācijas izpētes rezultātus. Studentu atziņas pēc semināra:

• Man jāmācās mīlēt;
• Lēnprātība ir atslēga uz dialogu;
• Draudze ir vajadzīga. Tikai jāatrod sirsnīga draudze.

To arī viņiem novēlam!

“Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt Valstību!” saka Jēzus. Mūsu paliek arvien mazāk. Draudzes sarūk, draudžu skaits sarūk. Bieži iznāk piedalīties sarunās, kurās izskan skumjas par tiem daudzajiem, kas neatnāk uz mūsu dievkalpojumiem. Protams, ir daudz pacilājošāk pulcēties ļaužu pilnā dievnamā. Bet uz to varētu skatīties arī tieši otrādi – priecāties par tiem, kas nāk. Jēzus tik daudzkārt uzsver, ka Viņš ir klāt pat tur, kur ir tikai divi vai trīs. Cik ķēniņu nāca apciemot jaundzimušo Jēzu? Tikai trīs (un nevis trīsdesmit). Cik Jēzum bija mācekļu? Tikai divpadsmit. Cik no viņiem palika kopā ar Jēzu līdz pēdējam Ģetzemanes dārzā? Nobijās pat tie nedaudzie.

Studenti ar semināra pasniedzējiem prāvesti emeritu Ievu Graufeldi,
LU TF profesori Laimu Geikinu un mācītāju Rinaldu Gulbi

Es priecājos un gribu priecāties par šiem, ne pārāk daudzajiem, taču nenogurdināmajiem, kuri turpina darboties savās draudzēs, kuri palīdz visos iespējamos veidos un dara to, lai mūsu tikšanās dievkalpojumos un pie kafijas galda dotu visiem tik tiešām gan garīgu, gan fizisku stiprinājumu. Visā Zviedrijā šādu cilvēku nemaz nav tik maz. Katrā mūsu draudzē tādi ir, un tāpēc mēs dzīvojam.

Sandbijas bērnu nometnes dalībnieki

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju