Noslēguma vārdi: Esiet Kristus draugi!
No laika gala šo pasauli ir piemeklējušas slimības un sērgas. Tās nāk un iet. Atliek vien cerēt, ka tās cilvēcei iemācīs būt atbildīgākai un žēlsirdīgākai. Bet varbūt tā ir utopija! Šis laiks īpaši atgādina par vēl kādu slimību jeb drīzāk dvēseles izjūtu, kas ir tikpat sena kā vīrusi un kataklizmas. Un tā ir vientulība.
Cik gan svarīgi to ir dzīvē pārvarēt? Vientulība mēdz būt dažāda. Garīga, intelektuāla, fiziska. Vientulība pašam ar sevi un vientulība trokšņainā kompānijā. Dažreiz gadās, ka tā sauktais ekstraverts savā dvēselē ir gaužām vientuļš. Viss, ko viņš var darīt, lai slēptu savu patieso dvēseles izjūtu, ir izlikties, ka viss ir kārtībā un ka viņš visu laiku ir citu redzeslokā. Bet patiesībā viņa īstais “es” paliek slēgts, un viss, ko viņš dara, ir pielāgošanās apkārtējiem apstākļiem. Viņš cenšas tuvoties cilvēkiem, izmantojot jokus un liekulību, piesaistot citu uzmanību, un izliekas, ka viņu interesē citu teiktais. Bet galu galā paliek bezgalīga vientulība. Tā nav uzvarēta.
Taču viss, kas jums nepieciešams, ir pārtraukt izlikties būt par to, kas jūs neesat. Un dzīvot — vienkārši dzīvot Dieva un sava tuvākā priekšā.
Saredzēt draudzību ne tikai kā ieguvumu, bet arī kā Dieva dāvanu. Nemēģināt spēlēt svešas lomas. Protams, nekad jau nav tā, ka visi ir draugi. Tomēr draugiem ir jābūt. Tā ir liela laime, ja tuvumā ir cilvēki, kuriem nevajag neko sīkāk skaidrot vai pierādīt. Viņi ir vienkārši līdzās, viņi visu saprot, jo pazīst un mīl tevi tādu, kāds esi patiesībā. No draugiem saņemam atbalstu, mierinājumu, motivāciju, bez kuras pilnasinīga dzīve nav iedomājama. Arī ģimenē laulāto un paaudžu starpā mums jābūt un jāpaliek par labiem draugiem šī vārda visaugstākajā nozīmē. Tāpēc, mīļie lasītāji, izkopiet un vairojiet patiesas un nesamākslotas savstarpējās attiecības. Jo tikai tā Kristus mūs varēs saukt par saviem draugiem. Kristus patiesā un vienojošā draudzība ir zāles pret vientulību. “Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.” (Jņ.15:14)
Mācītājs Igors Safins
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju