Vēstules un vēlējumi

Viss, ko jūs darāt, lai notiek mīlestībā. (1Kor 16:14)
Lauma Zušēvica, LELBP archbīskape

Ir vēstules, no kuŗām nespējam šķirties; tās tiek pārlasītas mūža gaišākajos un grūtākajos brīžos. Cilvēks atceras. Lasot sevišķi nozīmīgas vēstules, laiks uz mirkli apstājas. Retas tās vēstules, kuŗas saglabātas gadu simteņiem. Viena tāda ir apustuļa Pāvila pirmā vēstule korintiešiem. To noslēdzot, Pāvils dalās sveicienos, pēdējos novēlējumos un aizrādījumos. Starp tiem ir šī gada lozunga teksts: “Viss, ko jūs darāt, lai notiek mīlestībā.”

Nedaudz vārdos ietērpta dziļa ticības dzīves gudrība, kuŗa, reāli skatoties uz pasauli un tās vēsturi, ir maz novērtēta, kur nu vēl ievērota. Varbūt Pāvila laikā, kad kristieši tikai centās saprast, ko īsti nozīmē dzīvot kristīgi, bija naivi domāt, ka viņi spēs piepildīt cēlo mērķi, lai viss notiktu mīlestībā? Vai bija naivi cerēt, ka viņi spēs pastāvēt Kristus mīlestības spēkā, kad apkārt bija tik daudz ienaidnieku? Varbūt tikpat naivi kā mums tagad to novēlēt?

Arī tagad cilvēki turpina censties saprast, ko nozīmē būt kristietim, piederēt draudzei vai Baznīcai. Šodien vēl pievienojas ārkārtīgi straujās pārmaiņas tehnoloģijās, kuŗu visas sekas nezinām, bet kuŗu ietekme izraisa ētiskus jautājumus, uz kuriem būs jāatbild arī kristiešiem, kuŗu darbalauks jau tagad ir jaunā teritorijā bez ceļa kartes.

Tāda pasaule jau ir klāt. Lūgsim, lai Dievs dāvina mums drosmi neatrauties no atbildības par to, bet Gara spēkā apliecināt to, kas nekad nemainās. Tā ir Dieva uzticamība, Viņa žēlastība, pāŗi visam Viņa mīlestība. Cik patiesi ir Pāvila vārdi 13. nodaļā tajā pašā vēstulē korintiešiem. Tik daudziem pazīstamajā nodaļā viņš raksturo šo Dieva mīlestību. Šī mīlestība panes visu. Arī mūs un mūsu trūkumus! Šī mīlestība cer visu! Arī, ka pasaule var kļūt labāka, kaut katrā solī jāpārbauda piedāvātā ceļa plāns.

Reiz mācītājs Osvalds Gulbis rakstīja: “Šādu sapni cilvēka sirdī ir dēstījis pats Dievs. Neapmierinātība ar esošo, ar tagadni, ilgas pēc labākas nākotnes ir mesiāniskas ilgas. (..) To visu devis Dievs. (..) Bet kā šo labāko nākotni sasniegt, pa kuŗu ceļu? (..) Jāpārbauda visi, bet tikai tas, kas Pestītājam līdzi aizgājis tuksnesī un to ļoti nopietni pārdomājis, drīkst ķerties pie pasaules labošanas.”

Pāvila ticība izturēja tādu kritēriju. Kristus viņu bija aicinājis līdz ar citiem turpināt sludināt Evaņģēliju visai pasaulei! Tos, kuŗus viņš vēstulē sveicināja, viņš arī pazina. Un arī tādēļ ticēja, ka var uzdrīkstēties viņiem rakstīt: “Viss, ko jūs darāt, lai notiek mīlestībā!” Un ir tik skaisti, ka arī tagad mūsu draudzes saņem vēstules, no kuŗām izstaro prieks un pateicība par saņemto mīlestību! Vienu tādu uzrakstījis Kazdangas pamatskolas skolēns Emīls. Kā rakstīts Mineapoles–St. Paulas draudzes izdevumā “Svētrīta zvani”, visi pamatskolas bērni saņēma mugursomas, kuŗās bija tieši katram vajadzīgais, kas radīja lielu prieku. Labā un svētīgā sadarbībā skolotāji sagādāja informāciju. Vienā pasaules pusē, zupu pusdienas baudot, draudzes locekļi ziedoja, lai pasaules otrajā pusē bērniem sagādātu siltas pusdienas visam skolas gadam.

Vai bērnu rakstītās vēstules tiks saglabātas gadu simteņiem? Šaubos. Bet bērniem apliecinātā Dieva mīlestība? Kas lai zina! Varbūt kāds bērniņš sāks vairāk sevi novērtēt un ticēt savām spējām, jo kāds par viņu ir domājis.

Varbūt kāda ģimene, kuŗa savu nupat piedzimušo bērniņu sildīs segā, ko uzšuva Milvokos, no tālienes izjutīs ne tikai citu mīlestību, bet Dieva gādību un iedrošinājumu. (Tāda sega redzama fotogrāfijā aiz manis fonā.)

Paldies Dievam, visā LELBP šādi un līdzīgi darbi tiek darīti mīlestībā! Patiesi: “Jūs esat mūsu vēstule, rakstīta mūsu sirdīs, saprotama un lasāma visiem cilvēkiem.” (2Kor 3:2) Paldies par tādu kalpošanu, kuŗa pamazām spēj pasauli pārmainīt arī tad, ja tas tikai tavs pasaules stūrītis! LELBP Virsvaldes unsavā vārdā novēlu jums katram, mūsu Baznīcai un latvju tautai, Dieva svētītu 2024. gadu! Lai Dievs dod, par ko rakstīt vēstulēs, kuŗas nes svētību un no kuŗām citiem negribas šķirties. Lai Dievs dod tādas arī saņemt!

Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju