Viss būs labi
Zilgme Eglīte, prāveste, Eskilstūnas–Vesterosas draudzes mācītāja
Šajās pārdomās vēlos dalīties ar tevi, garīgais vadītāj! Parasti domājam, ka garīgais vadītājs ir mācītājs vai diakons, kas vada draudzi, prāvests vai bīskaps, kas vada draudzes un visu Baznīcu. Bet! — mēs katrs esam savas dzīves garīgais vadītājs.
Būt par garīgo vadītāju nav vienkārši un pašsaprotami. Kā būt labam garīgajam vadītājam? Kur smelties zināšanas, spēku, pacietību, izturību, kas nepieciešami, lai labi vadītu ilgtermiņā?
Ja tev būtu jāiedomājas attēls, kas tev simbolizē garīgo vadītāju un vadīšanu, ko tu izvēlētos? Kā tu vizualizētu šo amatu vai nodarbošanos? Man tādi ir divi attēli — zirneklītis dabā un Jēzus vētrā.
Pirmajā attēlā redzams smalki uzvīts zirnekļa tīkls tuvplānā. Šis mirklis dabā, saulainā rītā, fonā redzams vasaras zaļums, un zirnekļa tīklā vēl saglabājušās rasas lāsītes. Pa vienai lāsītei uz katra tīkla mezgliņa. Tāda varētu būt garīgā vadīšana — būt kā zirneklītim smalkā tīklā, kas vij un savieno cilvēkus nebeidzamos attiecību mezgliņos, un katrs megliņš tur rasas lāsīti — attiecības, kas veldzē. Garīgi vadīt ir turpināt pīt tīklu ar tādu uzmanību, kas neļauj attiecībām nobrukt lejā, un tā, ka rodas arvien jauni mezgliņi, kuros veldzējošajām lāsītēm aizķerties.
Otrs attēls ir glezna, viena no daudzajām gleznām, kas attēlo notikumu no mācekļu dzīves. Jēzus ir iemidzis laivā. Laiva jūrā. Jūrā vētra. Jēzus draugi ir satraukti, nobijušies, neizpratnē. Vai modināt Jēzu, lai Viņu glābtu? Vai modināt Jēzu, lai Viņš glābtu mūs? Citās gleznās mēdz attēlot to brīdi,kad Viņš pamodies vētru apklusina, bet šajā Viņš vēl guļ. Jo Viņš zina, ka briesmu nav, viss būs labi.
Pirmais attēls attaino, kā es sajūtu vadītāja izaicinājumus. Būt prasmīgam, čaklam, uzmanīgam. Tevi vēro, vērtē tavu darbu, rezultātu. No tevis sagaida palīdzību un atbalstu. Otrais attēls ir atgādinājums tam, kas ir būtisks un kur atrodams spēka un miera avots, kamēr apkārt ir stress, prasības, uzdevumu saraksts, nepieciešamība izvēlēties prioritātes, neizdošanās un nepietiekamības sajūta, kad viss nav paspēts, kad līdz rezultātam vēl tālu. Šajā vētrā Jēzus, mans vadītājs, guļ. Jo briesmu nav, viss būs labi.
Starp šiem diviem attēliem ir zināma spriedze, kas atspoguļojas arī mūsdienu literatūrā par garīgo vadību. No vienas puses, augstās prasības pret mācītājiem prasa ļoti lielu kompetences līmeni, un to paaugstināt piedāvā visdažādākās tālākizglītības iespējas. No otras puses, līderības pētnieki nonāk atkal un atkal pie tā, par ko jau Luters lika aizdomāties, kad, par saviem dienas plāniem vēstot, rakstīja, ka viņam ir tik ārkārtīgi daudz darāmā, ka pirmajās trīs stundās viņš lūgs Dievu. Tā, piemēram, amerikāņu autori Rodžers Heizers (Roger Heuser) un Normans Ševčuks (Norman Shawchuk) grāmatā “Leading the Congregation: Caring for yourself while serving the people” (Draudzes vadīšana: rūpējieties par sevi, kalpojot cilvēkiem, 2010) aicina attīstīt savu līderību, vispirms koncentrējoties uz attiecībām ar Dievu, praktizējot regulāru lūgšanu dzīvi un veltot laiku pārdomām. Tas, kas palīdz augt kā kristietim, palīdz arī augt kā līderim. Mūsdienu vadītāju problēma, pēc autoru domām, ir tā, ka augsto prasību dēļ pret sevi un savas nedrošības dēļ cilvēki baidās būt paši un patiesi. Paši un patiesi mēs kļūstam tad, kad veltām laiku attiecībām ar Dievu un augam šajās attiecībās. Garīgā vadītāja garīgums slēpjas īstumā un autentiskumā.
Šo domu izvērsis zviedru teologs Magnuss Malms (Magnus Malm) grāmatā “Fri att tjäna” (Brīvs kalpot, 2018). Viņš iezīmē trīs garīgās vadības tradīcijas: tradicionālo līderību, dāvanās pamatotu līderību un līderību, kuras pamats ir attiecības (ar Dievu). Tradicionālās līderības stūrakmeņi ir izglītība, ordinācija un ieņemamais amats. Dāvanās balstītā līderība ir populārāka harismātiskajās kustībās, kad vadītāja īpašās dāvanas ir izšķirošas. Abušo līderības tradīciju problēma ir tā, ka mācītājs jūtas pārāks vai vismaz savādāks nekā citi, tas savukārt uzliek lielu pienākumu nastu, kas viegli var radīt sabrukumu, depresiju un vilšanos. Tāpēc Malms atzīst attiecībās balstīto līderību — tu zini, ka Dievs ir tuvu, ka Dievs ir ar tevi. No šīs apziņas, no šīs pārliecības plūst attiecību turpinājums un sadarbība. Mūsu akadēmiskie grādi, ordinācija vai apdāvinātība nav noteicošie. Attiecībās balstītā garīgā vadība attīsta vienlīdzību, draudzību, ir iekļaujoša, dod brīvību un lojalitāti.
Dieva klātesamība. Izjust, ka Dievs tevi mīl, ka esi Dieva mīļotā meita vai dēls. Esi, dzīvo Dieva klēpī. Viss, ko darām, mācāmies, pat tas, ka pārdomājam Dieva Vārdu un lūdzam, ir tikai aktivitātes ārpusē, bet ne pats kodols. Līderības kodols ir drošība, ka esi Dieva mīlēts/mīlēta, tāds, kāds esi, ar savu pagātni, savu pieredzi, savām sāpēm un ilgām. Kad šis kodols tev ir, tad arī tu vari iesnausties, vētrai sākoties, jo, esot Dievā, īstu briesmu nav, viss būs labi.
Attēli no interneta
Atpakaļ uz Gadagrāmatas satura rādītāju