Sveiki, mani sauc Ringolds Bagvasi, un man bija tas gods būt LELBP jauniešu pārstāvim Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) pirms–asamblejas sanāksmē Polijā no 4. līdz 11 septembrim. “REshape–REform” jauniešu sanāksmes mērķis bija iepazīt citas luterāņu baznīcas pasaulē un pārrunāt, kā tās risina mūsdienu aktuālos jautājumus.
Pirmajā dienā ielidoju Vroclavā (Wrocław) vēlu, tādēļ man bija jāsteidzas, lai paspētu uz autobusu, kas aizveda uz viesnīcu tieši pirms vakariņām. Pēc ilgi gaidītajām vakariņām bija iepazīšanās (t.s. Icebreakers), lai uzzinātu vairāk vienam par otru. Mūsu grupā bija cilvēki no dažādām pasaules malām — Vācijas, Botsvanas, Čehijas, Ungārijas, Dienvidāfrikas un Slovākijas. Grupa bija mazliet mazāka nekā sagaidīju, 27 cilvēki, bet man šķita, ka tā bija labāk, jo varējām tuvāk iepazīties viens ar otru. Pēc iepazīšanās devāmies nakts pastaigā pa Vroclavas centru un nedaudz apskatījām pilsētu. Vroclava ir ļoti skaista, un man žēl, ka tikai vienu dienu varēju pavadīt šajā pilsētā.
Jauniešu grupa
Otrdien cēlos ļoti agri, lai būtu laiks pirms brokastīm pastaigāties pa Vroclavu, pirms sākas mūsu pirmās dienas rīta cēliens. Pēc brokastīm vēl paspēju aiziet līdz Vroclavas tirgum un pafotogrāfēt ēkas. Pirmajā dienas daļā mēs devāmies uz Savstarpējās cieņas rajonu. Savstarpējās cieņas rajons ir vieta, kur četras denominācijas piekrīt cienīt un saprast viens otru. Vispirms aizstaigājam uz sinagogu, kur uzzinājām daudz par tās vēsturi un ietekmi Otrā Pasaules kara laikā. Pēc tam devāmies uz pareizticīgo baznīcu, kur mums tika pastāstīts par šīs ticības vēsturi un pamatuzskatiem. Šis apmeklējums man sniedza bagātīgu ieskatu pareizticīgo baznīcas ticības pamatnostādnēs. Laika ierobežojuma dēļ mēs netikām uz katoļu baznīcu. Pusdienas ēdām viesnīcā un sagatavojāmies turpmākajiem notikumiem. Pēc tam devāmies uz nākamo apmeklējuma vietu — luterāņu baznīcu. Katra no šīm baznīcām izstaroja savu unikālo vēsturisko un kultūras mantojumu Polijā, un es iemācījos ļoti daudz.
Pareizticīgo baznīca
Savstarpējo cieņas rajonu apņem mīlestības aura un parāda, ka mums arī jāpieņem un jāciena tos, kas domā savādāk nekā mēs. Pēc luterāņu baznīcas apmeklējuma mums bija jāsakravā mantas, lai tiktu uz autobusu, kas devās uz Krzižovu (Krzyżówa), kur plānojām uzturēties vairākas dienas. Autobusā es pārrunāju dažādas tēmas ar maniem jaunajiem draugiem, piemēram, par jauniešu iesaistīšanos un piedalīšanos draudzes darbā un misijā. Pirms vakariņām mēs baudījām pastaigu dārzos, kur valdīja miers un klusums. Nākamajā rītā mūs gaidīja brauciens uz Gross–Rosen koncentrācijas nometni un muzeju.
Trešdien sākām ar rīta lūgšanām, pēc tam sekoja garšīgas poļu brokastis. Pēc brokastīm mums bija īsas pārrunas par to, ko mēs redzēsim un piedzīvosim koncentrācijas nometnes apmeklējumā. Pēc sarunām devāmies ceļā uz Gross–Rosen. Diena bija pilna ar intensīviem emociju līkločiem, staigājot apkārt un dziļāk iepazīstot šīs drūmās vēstures liecības. Gross–Rosen bija darba nometne, un tas nozīmēja, ka tie, kas tur tika izmitināti, vergoja katru dienu granīta karjerā. Apstākļi bija tik šausmīgi, ka cilvēka paredzamais dzīves ilgums no tā brīža, kad viņš tika atvests uz Gross–Rosen, bija piecas nedēļas.
Man sirds sāp par šiem cilvēkiem! Kā cilvēks var izraisīt tik šausmīgas ciešanas otram? Ir grūti aptvert, ka kaut kas tāds varēja notikt. Braucot mājup mēs vēlreiz kopā apspriedām šo ļoti svarīgo apmeklējumu un to, kā tas ietekmēja mūs ikvienu personīgi. Man pašam bija grūti klausīties gidā, kā koncentrācijas nometnē cilvēki ir cietuši. Vēlāk muzejā bija arī grūti lasīt un redzēt fotogrāfijās, kāda bija cilvēku dzīve šajā koncentrācijas nometnē. Pusdienas un vakariņas mums atkal deva iespēju dalīties savos iespaidos un pārrunāt notikumus, kas bija izraisījuši dziļas emocijas un domas. Vakara noslēgumā mēs pavadijām laiku dabā, ļaujot apkārtējai videi mums sniegt kaut nelielu mierinošu komfortu un iespēju atgūties no šīs dienas ekskursijas.
Gross–Rosen koncentrācijas nometne
Ceturtdien es pamodos agrāk, lai varētu pastaigāties pa meža takām pirms rīta lūgšanām un apdomāt visu, ko piedzīvoju iepriekšējā dienā. Pēc brokastīm klausijāmies pirmo prezentāciju no Vroclavas Luterāņu teoloģijas skolas profesora Piotra Loreka par “fluīdo modernitāti” (liquid modernity), un kā mēs varam pielietot šo konceptu mūsu dzīvēs. Mēs apspriedām, kā baznīcai ar laiku jāpielāgojas mūsdienu pasaulei, jo daudz ir mainījies, un kā baznīca var piedalīties reformatīvos procesos. Diskusijas bija dziļas un noveda pie dziļāka izpratnes par aplūkojamo tēmu. Man šīs diskusijas bija ļoti svarīgas, jo, manuprāt, ir svarīgi zināt citu valstu un kultūru dalībnieku viedokļus. Nākamā prezentācija skāra tēmu par robežām mūsu dzīvē. To vadīja Grzegorz Czakaj. Par šo tēmu nebija lielu diskusiju, bet bija par ko padomāt. Prezentētājs izcēla nepieciešamību apzināties “neredzamās” robežas kas mums ir visapkārt, piemēram saistībā ar rasismu, seksismu, antisemītismu. Pēc pusdienām mums bija prezentācija par to, kā ir būt LGBTQ+ cilvēkam Polijā. Tehnisku problēmu dēļ mēs nevarējām to pabeigt noklausīties, un šī prezentācija tika pārcelta uz svētdienu. Pēc ļoti garas dienas mēs visi satikāmies pie ugunskura un dziedājām garīgas himnas.
Ugunskurs un garīgas himnas
Piektdien mums bija aizraujošs seminārs par izturību, ko vadīja psiholoģe Alina Lorek. Mēs dziļāk iepazināmies ar to, kā izturība izpaužas un kā to varam trenēt mūsos pašos ikdienas dzīvē. Pasākuma laikā mēs veidojām intresantus lozungus un piedalījāmies dažādos uzdevumos, kas palīdzēja attīstīt mūsu izturības prasmes. Pēc semināra mums bija atpūta, kas bija vērtīga, lai atjaunotu enerģiju un apdomātu dienā apgūto informāciju. Vēlāk mums bija iespēja piedalīties seminārā par ilgtspējīgu dārzu (sustainable garden), kur mācījāmies par to, kā Krzižovā veido un īsteno ilgtspējīgu dzīvesveidu. Mēs ieguvām praktiskas prasmes, strādājot dārzā un iepazīstoties ar ilgtspējīga dārza stratēģijām. Ravējot nezāles Krzižovā, es varēju novērtēt, cik jauks laiks mums visu nedēļu ir bijis un cik labi ir dzīvot miera apstākļos.
Ilgtspējīga dārza veidošana
Visu sestdienu mēs ceļojām no Krzižovas uz Vrocklavu un pēc tam ar vilcienu uz Krakovu. Ceļojums bija interesants, jo mēs varējām vērot Polijas ainavas un baudīt ģeogrāfiskas pārmaiņas starp reģioniem. Kad nonācām Krakovā, apmetāmies lielā viesnīcā, kuras nosaukums bija “Babilon”. Man šķita, ka tas bija ļoti piemērots nosaukums, it īpaši ņemot vērā dažādās valodas, kurās visi runājām. Vakarā mums tika iedota nauda, lai varētu paēst pilsētā. Es kopā ar savu grupu izvēlējāmies iegādāties un nogaršot autentiskos poļu pīrāgus. Tas bija garšīgs “piedzīvojums”, jo poļu virtuve ir daudz savādāka nekā latviešu. Staigājot pa Krakovu, es pamanīju, cik daudz baznīcu no visām denominācijām atrodas šajā burvīgajā pilsētā. Ja man būtu bijis vairāk laika, es gribētu apskatīt tās visas.
Mūsu grupa ceļā uz pīrāgu ēšanu
Svētdienu sākām ar brokastīm un agri devāmies uz pilsētas centru, jo mums bija jādodas uz baznīcas dievkalpojumu. Lai gan es nevaru sniegt detalizētu sprediķa satura atstāstu, jo dievkalpojums notika poļu un vācu valodā, mani aizkustināja saliedētā atmosfēra dievkalpojuma laikā, jo baznīca bija pārpildīta. Salīdzinot ar citām baznīcām Polijā, šis dievnams bija mazāks, un tā ir vienīgā luterāņu baznīca Krakovā.
Pēc dievkalpojuma mums bija iespēja satikties ar cilvēkiem no PLF, kuri šo jauniešu pirms–asambleju palīdzēja noorganizēt. Visa svētdiena pagāja, satiekoties ar cilvēkiem, kuri bija būtiski šīs programmas izveidē un realizācijā. Vakarpusē mums bija viesi no LGBTQ organizācijas, kuri atbildēja uz mūsu jautājumiem un pārrunāja lielo problēmu Polijā saistībā ar diskrimināciju. Pēc tam devāmies uz ICE Kongresa centru, kur norisinājās PLF sanāksme.Tur mēs tikāmies ar PLF organizatoriem un vēlāk baudījām vakariņas ļoti skaistā ēdamzālē. Pēc vakariņām mums bija brīvs laiks, lai darītu to, kas mums patīk, jo no rīta mums bija jau jādodas projām. Es un daži draugi nolēmām izbaudīt lielisko “Krakova Eye” karuseli, kas piedāvāja redzēt skaistus skatus uz pilsētu. Visi kopā vēlāk atgriezāmies mājās, lai sakrāmētu somas ceļojumam mājup.
“Krakovas acs”
Man šķiet, ka šis ceļojums ir bijis svarīgs un ticību formējošs visiem dalībniekiem, ieskaitot mani pašu, jo ceļojuma laikā esmu ieguvis labu izpratni par esošajiem baznīcas jautājumiem un par to, kā citas baznīcas izvēlas tos risināt. Šī ceļojuma iespaidā es jūtos garīgi tuvāk Dievam, pateicoties iespējai Viņu pielūgt kopā ar cilvēkiem no visas pasaules. Vēlreiz paldies LELBP par iespēju piedalīties jauniešu asamblejā!
Ringolds Bagvasi
