Pārdomas 18. novembrim
Pirms dažām nedēļām man bija jādodas uz Austrāliju, lai dievkalpojumā Melburnā amatā ievestu prāvesti Helgu Jansoni, ar kuŗu kopā kalpoju arī Adelaides draudzē. Lidojot uz “pasaules otru malu”, domāju par mūsu tautas likteni — 2. Pasaules karā zaudējot savas valsts neatkarību, tikt izkaisītiem pa visu plašo pasauli, un tomēr nezaudēt Latviju sirdī, cerēt, ticēt un lūgt, lai reiz Latvija atkal varētu būt mūsu — brīva!
Diemžēl brīvība nāca daudz vēlāk, kā daudzi no mums cerēja un pēc tik ilgiem trimdas gadiem ne visiem ir drosme vai iespējas atgriezties Dzimtenē. Bet daļa Latvijas tagad ir arī Austrālijā.
Man bija prieks gan Melburnā, gan Adelaidē vadīt svētbrīžus latviešu pamatskolās. Abās pilsētās latviešu pamatskolu bērnu uzmanību aizkustinoši saistīja mūsu Baznīcas zizlis. Izskaidroju, kas ir zizlis, prasīju, kas liecina, ka tas pieder latviešu Baznīcai? Uzreiz atskanēja vairāku bērnu atbilde: “Latvijas karogs!” To biju sagaidījusi, ne tik daudz nākamo atbildi: “Ozollapas!” Un tad vēl vairāki ievēroja ausekļu rakstu zīmes un to, ka četri krusti veidoti no dzintara. Bērni viegli bija atpazinuši Latviju mūsu Baznīcas zizlī.
Paskaidroju, kādēļ viena dzintara krusta daļa ir citā krāsā. Prasīju, vai to vajadzētu izlabot, jo mēs taču varētu atrast dzintaru pareizā krāsā — kā viens bērni atbildēja: “Nē”! “Kādēļ, nē?” Skaidri atbildēja meitenīte: “Jo tā ir daļa no mūsu vēstures.” Kad bija grūti laiki un bija jālabo, kas bojāts, ar to, ko varēja atrast.
Kaut jūs visi todien būtu varējuši būt klāt ar prāvesti Helgu Jansoni un mani — un citiem. Tādi mirkļi atsver daudz nobraukto jūdžu ceļā uz latviešu skolām un atkārtotos skaidrojumus, kādēļ esam latvieši un kādēļ Dievs nolēmis svētīt Latviju! Bērni atpazina Latviju tās simbolos, vēsturē un nozīmē, jo kāds to viņiem bija mācījis! Kāds viņu sirdīs bija sējis labas sēklas! Nāk prātā Dieva vārdi: “Tāpēc no rīta sēj savu sēklu un vakarā neapturi roku, jo tu nezini, kas izdosies — šis vai tas vai abi būs vienlīdz labi.” (Māc. 11:6)
Pirms 105 gadiem Latvijai un daudzām valstīm bija bailīgs, bīstams, juceklīgs un grūts laiks. Kā tagad. Toreiz brīvības ilgas iedvesmoja tos, kuŗi devās cīņās, lai īstenotu latvju tautas sapni par neatkarību. Dieva priekšā pieminēsim viņus, kuŗi bija stipri kā ozoli un drošsirdīgi cīnījās, lai Latvijas karogs brīvi plīvotu pār dzintara zemi! Kristus miers lai ir ar tiem, kuŗi tagad cīnās pret spēkiem, kas apdraud cilvēku dzīvības un brīvību.
Lai skaists un svētīgs katrs Latvijas Valsts svētku dievkalpojums un sarīkojums! Dievs lai dod, ka mēs kopā būtu no visām paaudzēm, lai arī mēs cits citos atpazītu Latviju! Dievs, svētī Latviju!
+Lauma
Foto: Guntis Bukalders
