“Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu Nācareti pie jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida nama, un jaunavas vārds bija Marija. Un, ienācis pie viņas, eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, izredzētā, Kungs ir ar tevi!”” Lk 1:26-28
Šogad ceturtā Adventa svētdiena iekrīt Ziemassvētku dienā. Vai tas nozīmē, ka šī gada pēdējās Adventa svētdienas vēsts nav tik svarīga? Varbūt dažs labs teiks, ka tā būs aizmirsta, jo ir taču Ziemassvētki. Bet varbūt tas liek mums pārdomāt par sevi, par cilvēkiem ap mums, kas bieži vien arī jūtas aizmirsti un neievēroti, jo citi taču ir daudz svarīgāki. Mēs jau no savas pieredzes zinām, ka mazvērtības kompleksu nav tik sarežģīti iepotēt savās galvās, ja mums atkārtoti saka: tu neesi tik svarīgs. Tāpēc ir tik svarīgi satvert šīs ceturtās Adventa svētdienas vēsti, kad eņģelis saka: Kungs ir ar tevi!
Dažādas reliģijas ir ietvērušas mācību par eņģeļiem jau gadsimtu garumā. Un tieši šobrīd, kad pasaulē valda haoss, neziņa un cietsirdība, mums visiem ir vajadzīgs eņģeļu sveiciens, jeb apstiprinājums, ka Kungs ir ar tevi! Ja mēs ticam, ka Dievs ir Mīlestības Dievs, tad arī Viņa sūtītie eņģeļi atspoguļo Dieva klātbūtni un Viņa līdzjūtību, it īpaši tiem, kas jūtas vientuļi, atstāti jeb aizmirsti. Mums tikai jāprot skatīties ar sirdi, lai to piedzīvotu. Vai tad mēs neticam Jēzus vārdiem, kad Viņš saka, ka Viņš sūtīs savu eņģeli mums palīgā un katram taču ir dzīvē brīži, kad mēs saucam ar izmisuma pilnu sirdi un gaidām savu atbildi?
Savā ikdienas dzīvē mēs bieži vien neapjaušam, ka varbūt Dievs grib sūtīt mums savus eņģeļus, bet mums tikai jābūt atvērtiem un gataviem šādām iespējām. Viena no slavenākām mistiķēm, kas ir piedzīvojusi šīs eņģeļu atklāsmes, ir vāciete Hildegarde, kas dzīvoja 12. gadsimtā. Viņa piedzīvoja 26 eņģeļu atklāsmes. Tāpat mēs varam pieminēt Asīzi Franci un protams arī vēsturisko Žannu D’arku. 19. gadsimtā — dzejnieku un mākslinieku Viljamu Bleiku. 20. gadsimtā — Pestīšanas armijas dibinātāju Viljamu Būtu, kuram arī eņģeļa atklāšanās bija par iemeslu dibināt Pestīšanas armijas organizāciju. Un tad jau arī ikdienišķu cilvēku stāsti, kuri stāsta savus pieredzējumus un katrā stāstā ir vērts ieklausīties.
Mēs varam jautāt: kā tad es varu piedzīvot šo eņģeļu palīdzību savā dzīvē? Un atbilde varētu būt ļoti vienkārša, jo tieši tādos brīžos, kad mēs esam apzinājušies savu nespēku, savu nespēju, tie ir brīži, kad cilvēka sirds atveras dievišķam, jo tad mūs vairs nevada mūsu prāts un griba, mēs it kā sakām sev: ne vairs es, bet Tu nāc un darbojies. Tas ir mirklis, kad mēs uzaicinām dievišķos palīgus nākt palīgā, jeb kad mēs esam gatavi ieaicināt dievišķo savā sirdī. Tie ir tie brīži, kad mēs varam piedzīvot šo eņģeļu klātbūtni, lai turpmāk varētu staigāt Dieva spēkā un Viņa eņģeļa aizsardzībā.
Tir as vērtīgais, ko mēs varam no šīs kopdarbības varam iegūt, jo sastrādājoties ar eņģeļiem cilvēks var atrast savā dzīvē vairāk skaidrības, jeb arī atklāt lielāku dziļumu sevī. Tāpēc atvērsim savu sirdi dievišķajam un ļausim ienākt eņģeļiem mūsu dzīvē, jo viņi taču ir tādi paši kalpi kā mēs. Un viņi turpina nākt palīgā tiem, kas atver savu sirdi un vienkārši lūdz palīdzību. Tāpēc sadzirdēsim eņģeļa Gabriēla sveicienu: “Esi sveicināta, izredzētā, Kungs ir ar tevi!” Jo eņģeļi rada tiltus un kāpnes starp dievišķo un cilvēku pasauli. Un mēs ilgojamies saņemt viņu gudrību, kas spēj mūs mierināt un iedrošināt, lai mēs turpinātu iet šo savu ceļu ar atvērtu sirdi.
Gija Galiņa
Filadelfijas Sv. Jāņa draudzes mācītāja
