Atzīmējot Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas simtgadi, jauno Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē (LELBP) nosaukumu un juridisko statusu Latvijā, kā arī jauno logo, šā gada 16. oktobrī Rīgas Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcā notika LELBP Pateicības dievkalpojums.
Dievkalpojumā kalpoja LELBP arhibīskape Lauma Zušēvica, LELBP Latvijas apgabala garīdznieki: prāveste Ieva Puriņa, bīskape emer. Jāna Jēruma-Grīnberga, prāvests emer. Kārlis Žols, mācītāji Dr. Dace Balode, Varis Bitenieks, Guntis Bukalders, Ainārs Kostanda un Rudīte Losāne. Pie ērģelēm: Vilis Kolms un Nora Biteniece, vijole: Anda Kostanda, trompete: Kārlis Žols. Ziedi “Ar putniem”: Ilze Balode.
Piedāvājam mūsu lasītājiem archibīskapes Laumas Zušēvicas, prāvestes Ievas Puriņas un mācītāja Gunta Bukaldera uzrunas:
Arhibīskape Lauma Zušēvica:
2022. gada 16. oktobrī. Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, LELBP Pateicības un jubilejas dievkalpojumā.
Esiet sveicināti! Ir tāds prieks būt kopā ar jums un mēģināt veikt uzdoto: patiesi nedaudzās minūtēs — atskatīties simts gadu vēsturē! Dosimies, rokās ņemot ceļa spieķi, Kristus vārdus no Lūkas evaņģēlija, kad uz farizeju jautājumu, kad nāks Dieva valstība, Jēzus tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāks redzamā veidā. Nedz arī kādi sacīs: redzi, šeit! — vai: tur! — jo redzi, Dieva valstība ir jūsu vidū!”
Dievs, svētī mūs savu vārdu patiesībā, jo tā ir mūžīga! To lūdzam Kristus vārdā. Āmen.
Ne tikai Latvijā, bet arī šeit! Ne tikai ārpus Latvijas — bet arī tur — Dieva valstība bija, ir un būs arī latviešu ticīgo vidū, bet ne tā, kā kāds uzreiz ar acīm to saredzētu — tā mājo sirdīs.
Lielās jubilejās sirds līksmo un laiks apstājas. Saplūst vienā mirklī pagātne un nākotne. Mēs redzam tos, kas gājuši mums pa priekšu, kuŗi atstājuši pēdas mūsu Baznīcas vēsturē; ap sevi redzam tos, bez kuŗiem šis pateicības dievkalpojums nebūtu iespējams vai tik skaists! Un aiz mums? Dievs lai dod, ka redzam tos, kuŗus aicināsim sekot Tam, kuŗa vārdā un mīlestības Gara spēkā strādājām!
Šodien mēs pateicamies Dievam par Viņa žēlastību, jo tikai tās spēkā Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē varējusi pastāvēt, un tikai Viņa svētīta, tā augs un ilgi vēl cels Viņa valstību!
Šodien pateicamies arī par jums — tuvumā un tālumā! Mūsu draudzēs kalpojot, vai darbā strādājot, latvju tautu stiprinot — jūs kādam esat tapuši par zīmi, kā Dievs darbojas, dzīves pārvēršot un sirdis vienojot.
LELB Pasaulē pa simts gadiem pulcējusies gan cēlos dievnamos, gan bēgļu nometnēs un īrētās telpās. To vadījuši vairāki gani, katrs uzrakstījis daļu tās vēsturi — savā rokrakstā, kā reiz teica mans priekštecis.
Pirmais archibīskaps Kārlis Irbe vēl kā mācītājs kalpoja Harkovas latviešu bēgļu nometnē! Un 1917. gadā ārpus Latvijas dibināja draudzi Maskavā! Lai vienalga kur latvieši būtu nonākuši, tie varētu pielūgt Dievu mātes valodā. Tā arī vēlāk Vācijas bēgļu nometnēs un citur mūsu Baznīca strādāja, lai latvieši ticībā tiktu iedrošināti lūgt Dievu visos apstākļos, uzticēties, ka Kristus arvien bija viņu vidū. Te Latvijā, kur Baznīca turpināja savu darbu tik grūtos apstākļos, tik pašaizliedzīgi, un arī ārpus Latvijas, kur tapa jaunas draudzes.
Dievu pielūgt latviešu valodā vēl šodien ilgojas tie, kuŗi dzīvo pasaules malu malās. Paldies Dievam, Viņš devis mūsu Baznīcai tos, kas dodas pie viņiem! Lai vienotā LELBPasaulē augtu bērni, kuŗi saprastu, ka arī viņiem piešķirts svēts mantojums, ko ne tikai saglabāt, bet baudīt un to tālāk dalīt! Jau Archibīskaps Teodors Grīnbergs Otrā pasaules kaŗa laikā nemitīgi atgādināja, ka katram jāgādā par otru, jāpalīdz neaizmirst Latviju — par tās likteni jārunā pasaulē! Viņš to darīja kā viens no Luterāņu pasaules federācijas dibinātājiem. Daudziem viņa vārdi tapa kā sauklis: Ienaidnieki grib mūs iznīcināt, draugi — asimilēt, bet mēs paši gribam palikt latvieši!
Viņš ticēja, ka Dieva valstība būs arī tur, kur ģimenēs bērniem par to mācīs! Viņš bija bērnu publikācijas “Bitītes” onkulis Teodors! Un “Bitīte” bija sākusi lidot jau 1913. gadā! Pirms tapa brīvā Latvija, caur to bērniem mācīja kā ar prieku tuvoties Kristum, visu bērnu draugam. LELBĀL to turpināja publicēt ilgi pēc Archibīskapa Grīnberga nāves.
Cik nozīmīgi, ka šodien šajā skaistā Jaunās Svētās Ģertrūdes dievnamā redzam Jāņa Rozentāla gleznu, zem kuŗas rakstīti Kristus vārdi: “Laidiet bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība!” Bērniem, šķiet, vieglāk paļauties un ticēt — pat brīnumiem! Tomēr — ticu, ka šodien visi jūtamies kā tādi bērni! Jo — vai tas arī nav Dieva dots brīnums, ka mēs te esam!
Tātad, piepildījušās Archibīskapa Kārļa Kundziņa cerības! Viņa laikā uzticīgi un cītīgi turpinājās darbs, ceļot dievnamus, skolu telpas, tomēr tika atgādināts arvien lūgt par Latviju, visiem cietušajiem, kā viņa dziesmas vārdi liecina: “Slavēsim Dievu! Kaut sāpes un bēdas spiež tautu, Naidnieks kad trako, lai postītu, šķeltu un grautu: Stipra kā klints, Mūžam zels ticīgo ģints, vai gan Dievs nogrimt tai ļautu?”
Nē! Latvju tauta nenogrima, bet cēlās jaunā spēkā 1991. gadā! To piedzīvoja Archibīskaps Arnolds Lūsis, kuŗam arī bija dzejnieka dāvanas! Draudzēs daudz bijām dziedājuši viņa vārdus: “Ticiet, visas važas rūs, Laiks spēj dziedēt katru rētu. Viss par labu griezts tad kļūs, Kad mēs lūgsim Dievu svētu: Tad Viņš ļaus mums atgriezties, Tēvu zemē satikties!”
Un satikās viņš ar Latvijas archibīskapu Kārli Gailīti — satikāmies arī mēs — un arvien biežāk! Kā brīnums bija šis laiks, kad jutām — Dieva valstība tik tuvu bija nākusi!
Archibīskapa emeritus Elmāra Ernsta Rozīša vadības laikā paplašinājās ekumēniskais darbs un mūsu kalpošana Latvijā. Tapa ļoti nozīmīgais māsu draudžu projekts, kad abu Baznīcu draudzes locekļi iepazinās un kļuva kā māsas un brāļi Kristū! Izveidojās LELB un LELBĀL sadarbības komisijas darbs, kopā ar arhibīskapu Jāni Vanagu un abu Baznīcu Virsvaldēm centāmies labāk salasīt cits cita rokrakstus. Reizēm tomēr likās — katrs dziedam savā meldijā, varbūt tā arī paliks — ceru, ka nē, tomēr mūs vienmēr vienos viens Dievs un mūsu tautas lūgšana!
Kad te tas bija aizliegts, ārpus Latvijas vēl skaļāk dziedājām: Dievs, svētī Latviju! Kad pienāca laiks, visiem kopā to dziedāt — tik pateicīgi bijām, tik pārliecināti, ka nekas nav neiespējams!
Un tādu cerības pilnu prieku piedzīvojām arī dēļ Atdzimšanas un atjaunošanas kustības! Svētā Gara liesmas aizdedzināja visus — Latvijā un ārpus tās!
Kad pavērās durvis te, tapa pirmā mūsu Rīgas evaņģēliskā draudze! Pamazām darbs paplašinājās — kā arī mūsu sadarbība ar Latvijas universitātes Teoloģijas fakultāti. Tā tapa par vietu, kuŗā iepazīties ar mūsu Baznīcas nākamiem garīdzniekiem un garīdzniecēm — ar jums, kuŗi šodien esat ap mums vai attālināti līdz ar mums un mūsu draudzēm! Un jums ar mums! Ir vismaz jāpiemin dekānus: prāvestu, nelaiķi Dr. Vili Vārsbergu un mācītāju Dr. Juri Cālīti, un visus citus, kas no mums devās pie jums un otrādi, lai mēs visi tiktu bagātināti!
Dievs svētīja mūsu Baznīcu ar ilgām kopā kalpot, ar drosmi neuzdot! LELBPasaulē Virsvalde ļoti uzticīgi un neatlaidīgi ir strādājusi, aicinājusi lūgt un, jā, ziedot un ziedot, lai LELBPasaulē būtu stipra — vienalga, kur tā atrastos! Nāca palīgā citi no šīs valsts vadības — tā cits citu iedvesmojām un stiprinājām!
Dosimies drosmīgi nākamajos simts gados! Vēl ir tik daudz, par ko lūgt un strādāt, lai miers, patiesība un taisnība valdītu katrā valstī un katrā bērnu sirdī! Lai nepietrūktu nevienam Dieva mīlestības un Kristus žēlastības. Jēzus par mums ir lūdzis: Tēvs, Es esmu darījis zināmu viņiem tavu vārdu un darīšu to zināmu, lai mīlestība, ar kuŗu tu mani esi mīlējis, būtu viņos un arī es būtu viņos!
Un arī tā — te, šodien — Dieva valstība ir mūsu vidū! Āmen.
Prāveste Ieva Puriņa:
(2. vēstule Timotejam 3:14 – 4:5)
Bet tu paliec pie tā, ko esi iemācījies un kam esi uzticējies, zinādams, no kā esi mācījies. Tu jau no agras bērnības pazīsti Svētos Rakstus. Tie dod tev gudrību, lai tu nonāktu pie pestīšanas caur ticību Kristum Jēzum. Visi Dieva iedvestie Raksti ir noderīgi mācībai, grēka atmaskošanai, labošanai, audzināšanai taisnīgumā, lai Dieva cilvēks kļūtu pilnīgs un būtu sagatavots ikvienam labam darbam.
Piesaucot Dievu un Kristu Jēzu, kas tiesās dzīvus un mirušus, un piesaucot viņa atnākšanu un viņa Valstību, es tevi mudinu: sludini Dieva vārdu, esi gatavs to darīt gan laikā, gan nelaikā, atmasko, norāj, iedrošini ar neatlaidīgu pacietību un mācīšanu. Būs laiks, kad ļaudis vairs necietīs veselīgo mācību, bet, savas iekāres dzīti, pulcinās sev tādus skolotājus, kas glaimo viņu dzirdei. Viņi novērsīs savas ausis no patiesības un pievērsīsies mītiem. Bet tu esi ar skaidru prātu visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģelizācijas darbu, veic savu kalpošanu.
Šie vārdi no 2. vēstules Timotejam ir tik ļoti par šodienu. Patiesi, Dieva Vārds ir mūsu ticības pamats un mūsu atskaites punkts. Tas vēl arvien ir mūsu lielākais ieguvums un dārgums, ar ko mēs dalāmies un gribam dalīties ar citiem laikā un nelaikā. Un man ir patiess prieks, ka šodien viena no lietām, par ko pateicamies Dievam un arī mūsu atbalstītājiem, ir mūsu oficiālais juridiskais statuss Latvijā kā atzītai baznīcai starp visām citām. Mūsu darbs un kalpošana tieši šeit Latvijā pēdējos gados ir gājusi plašumā un tāpēc tas prasīja arī nostiprināt mūsu juridisko statusu šeit, lai mēs savu darbu varētu veikt vēl pilnvērtīgāk gan sociālās aprūpes centros, gan ieslodzījuma vietās, gan visur citur.
Tur, kur mūsu garīdznieki jau kalpo, tas neko daudz nemainīs, jo cilvēki pazīst viņus un viņu darbu, bet varbūt tas iedrošinās vēl citus atvērties sadarbībai ar mums. Un ne tikai iestādes un kopas, kurām varam kalpot, bet arī citas baznīcas šeit Latvijā, ka mēs varam iekļauties ekumēniskajā dažādībā arī ar savu balsi un viedokli.
Mūsu garīdznieki jau tagad gana bieži tiek uzrunāti intervijām un viedokļa paušanai sabiedriskajos mēdijos, mēs esam un būsim atvērti komunikācijai. Mēs esam daļa no mūsu sabiedrības un mums ir svarīgi, kā veidojas Latvijas cilvēku viedoklis un attieksme gan citam pret citu, gan pret aktuālajām norisēm sabiedrībā.
Mēs lūdzam Dievu, lai mēs ar skaidru prātu visās lietās, paciešot ļaunumu, varam darīt evaņģelizācijas darbu un veikt savu kalpošanu, lai katrs Dieva cilvēks kļūtu pilnīgs un būtu sagatavots ikvienam labam darbam, lai mēs kopā uzceltu Debesu valstību te un tagad. Āmen.
LELBP Latvijas apgabala prāveste Ieva Puriņa
Mācītājs Guntis Bukalders:
(Mateja evaņģēlijs 22:1–14)
1 Jēzus tiem atkal runāja līdzībās: 2 “Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas. 3 Viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt. 4 Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām! 5 Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās. 6 Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja. 7 Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu. 8 Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi; 9 ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat! 10 Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem. 11 Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs. 12 Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. 13 Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. 14 Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.”
Šī ir trešā līdzība par Debesu valstību, ko Jēzus stāsta Jeruzalemes templī virspriesteriem, tautas vecajiem un farizejiem. Līdzība par kāzu mielastu summē visu Svēto Rakstu mācību par aicinātības un izredzētības saistību — par Dieva vēlmi būt kopā ar visiem cilvēkiem un par cilvēku atsaukšanos šim aicinājumam ticībā.
Protams, lasot par aicināto viesu nevēlēšanos ierasties uz ķēniņa dēla kāzām, gluži cilvēcīgi gribas saprast, kāpēc ielūgtie viesi izvēlējās nenākt. Lūkas evaņģēlija 14. nodaļā ir minēti atteikuma iemesli, kas neskan visai pārliecinoši.
Taču Mateja evaņģēlijā Jēzus šo līdzību stāsta nevis no iespējamo viesu, bet no ķēniņa perspektīvas. Neskatoties uz aicināto viesu nevēlēšanos nākt uz kāzu mielastu, kāzas notiks — tiks aicināti citi, kas novērtēs šo uzaicinājumu.
Man šodien ir uzticēts pastāstīt par mūsu Baznīcas jauno logo. Līdzīgi iepriekš lasītajai līdzībai par kāzu viesiem, kas nevēlējās nākt, arī man sākotnēji neviena pārliecinoša ideja nedevās rokā. Pirmās logo skices tapa jau pirms diviem gadiem, kopumā kādas 7-8 skices, bet neviena īsti neuzrunāja. Šā gada maijā Baznīcas Virsvalde lūdza pamēģināt izveidot logo, par paraugu ņemot Dziesmu grāmatas vāka noformējumu — krusta formā saliktus Latvijas karogus ar ausekli fonā.
Noskaidroju, kas dziesmu grāmatas iekārtojumu un grafisko ietērpu veidojusi Krista Vārsberga, taču viņa pati ‘neuzņemas atbildību’ par grāmatas vāka noformējumu, jo neatceras, kurš pirmais ieteica lietot krustu un ausekli. Viņa domā, ka tas bija viņas tēvs — Vilis Vārsbergs, kas tolaik bija LELBA pārvaldes priekšnieks. Jebkurā gadījumā vēlos izteikt pateicību tam cilvēkam, kam radās šī ideja un Baznīcas Virsvaldes ierosinājumam ņemt to par pamatu — pateicoties tam tagad radīts Baznīcas jaunais logo, kuru jūs visi šodien redzat.
Logotipu veido krusta formā salikti Latvijas karogi, kas simbolizē Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu.
Logotipa vidū starp karoga sarkanajām līnijām iezīmējas krusta zīme — kristietības un Kristus Baznīcas simbols.
Karoga gali ir nedaudz paplašināti un ar iešķēlumu, it kā pavērti vaļā, tā norādot uz Baznīcas atvērtību un aicina cilvēkus pievienoties Kristus Baznīcai.
Krusta centrā, fonā, sagriezts 45° leņķī pret krustu, ir zeltīts auseklītis, kas ir gan latvisks simbols, gan rīta zvaigznes jeb Kristus simbols un zeltītā krāsa reizē aino uguns liesmu, kas simbolizē Svēto Garu. Šie ausekļa stari reizē ir kā bultas, kas norāda gan uz centru — uz Kristus krustu un ir kā aicinājums tuvoties Kristum un Baznīcai, gan uz ārpusi — norādot uz Baznīcas misiju pasaulē, kurā Svētais Gars vada Baznīcu.
Krusta un ausekļa fonā ir simboliska zemeslode, kas norāda uz LELBP teritoriju un misijas lauku.
Bet kā tad ar to kāzu viesi, kurš bija ieradies bez atbilstošām drēbēm? Nespēja atbildēt ķēniņam norāda, ka viņš apzinājās savu vainu. Neskatoties uz to, ka aicināti bija visi — gan ļauni, gan labi — ierašanās uz kāzu mielastu paredzēja atbilstošas svētku drēbes.
Pārceļot šo stāstu uz mūsdienu pasauli, varam teikt, ka šis cilvēks bija atsaucies Kristus evaņģēlija aicinājumam, bija draudzē, viņam bija pieejams gan Dieva Vārds, gan Dieva žēlastības līdzekļi — Sakramenti —, bet nekas viņa dzīvē nebija mainījies. Atrašanās draudzē automātiski nenozīmē pestīšanu. Ķēniņš sagaida atbilstošas kāzu drēbes — atsaukšanos aicinājumam ticībā, kas nes augļus: mīlestību, mieru, prieku, izturību, krietnumu, labestību, uzticamību, lēnprātību un savaldību.
Baznīcas uzdevums — nest evaņģēlija vēsti pasaulei, liecināt par Dieva žēlastību, un reizē arī pamudināt draudzē esošos dzīvot mīlestības un piedošanas pilnās attiecībās — atspoguļojas arī mūsu Baznīcas jaunajā logo. Gan atvērtībā uz āru, gan aicinājumā tuvāk centram, tuvāk Kristum, dzīvojot, slavējot un pielūdzot Dievu, un darbojoties Viņa gaismā.
Reiz lasīju, ka Nīderlandē kāda 16 gadus veca meitene aizmirsa atzīmēt “privāts” Facebook ielūgumā uz dzimšanas dienas ballīti. Uz to ieradās trīs tūkstoši cilvēku.
Lai mūsu Baznīcas jaunais logo ir par pastāvīgu atgādinājumu neuzstādīt pārāk stingrus privātuma iestatījumus, lai Dieva nams pildītos ļaudīm, kas ticībā un cerībā gaida uz Ķēniņa dēla kāzu dienu. Āmen.
Jaunais LELBP logo:
(Logo apraksts, dokumentācija un faili lejupielādei pieejami LOGO lapā)
LELBP Pateicības dievkalpojuma video ieraksts:
Pateicības:
Pateicība LELB Rīgas Jaunās sv. Ģertrūdes baznīcas mācītājam Guntaram Dimantam, draudzes priekšniekam Vilim Kolmam, pērminderim Agrim Stukānam un visiem palīgiem, kas mūs tik laipni uzņēma savā dievnamā. Pateicība Vilim Kolmam un Norai Biteniecei, Andai Kostandai un Kārlim Žolam par skaisto mūziku, un Ilzei Balodei par ziedu kompozīcijām.
Pateicība LELB arhibīskapam Jānim Vanagam un bīskapu kolēģijai par Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas piešķiršanu LELBP Pateicības dievkalpojumam.
Pāri visam pateicība Dievam, kas mūs ir aicinājis, uzturējis, vadījis un svētījis!
Foto:
Rihards Puriņš, Liesma Kalve, Guntis Bukalders.
