Meklēju balto ceļu… tik gaišu un tīru kā pirmajā sniegā apsnigušu taku.
Uz tā ieraudzīšu balto patiesību, ar īstiem vārdiem un labiem darbiem.
Uz tā sastapšu balto mīlestību, tīru un nevainīgu, bez viltus un maldiem.
Viss gaismā tad staros! Šai gaismas lokā viegli būs saskatīt balto mūžību.
/Lūcija Cauka/
Šodien tiekam aicināti pulcēties pie baltiem galdautiem, lai atzīmētu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 1990. gada 4. maija lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Meklējam labāko, ko galdā klāt, kā gaidot sevišķi dārgu goda viesi, lai nepaietu šī diena vai vakars, kā visi citi.
Reiz Jēzus bija gādājis, lai kāda nama augšistaba tiktu sagatavota sevišķam mielastam. Galdi bija klāti, mācekļi ieradās, kā gaidīti viesi! Tomēr, pirms devās pie svētku atzīmēšanas, Jēzus katram nomazgāja kājas. Ne jau burtiski, bet, dzejnieces Caukas vārdiem sakot, kaut Dievs svētītu mūs ar ilgām pēc “baltas, tīras un nevainīgas” patiesības un mīlestības pildītas sirds un dvēseles! Tad arvien gaismā starotu mūsu latvju tautas nākotne, nebūtu vietas naidam, neiecietībai, ļaunumam, toties mēs galdus ik dienas klātu ar īstiem vārdiem un labiem darbiem! Tad būs svētīta mūsu latvju tauta tuvumā un tālumā.
Lai skaista šī diena, un kā iedrošinājums pandēmijas laikā, kad esam atdalīti, lai esam vienoti lūgšanā: Dievs, svētī Latviju!
+ Lauma Zušēvica
LELBPasaulē arhibīskape
FOTO: Baiba Rēdmane
