PORVO kopiena

LELBĀL bija iesaistīta procesā, kas noveda pie 1992. gada Porvo deklarācijas. Tur toreizējais Lielbritānijas prāvests Ringolds Mužiks pārstāvēja Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu – to daļu, kas darbojās Latvijā, kā arī to, kas darbojās ārpus Latvijas.
LELBĀL parakstīja Porvo deklarāciju 2014. gada 19. septembrī un līdz ar to tagad pieder Porvo kopienai (The Porvoo Communion), kas ciešā sadraudzībā vieno anglikāņu un luterāņu Baznīcas Eiropā.
LELBĀL pārstāvji Porvo kopienas kontaktgrupā ir bijuši arch. emer. Elmārs Rozītis un prāv. Andris Abakuks, bet kopš 2020. gada — prāv. Zilgme Eglīte. (No 2020. gada oktobra LELBĀL nosaukums ar sinodālu lēmumu tika mainīts uz tagadējo: Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē.)

PORVO DEKLARĀCIJA

Mēs (Dānijas Baznīca, Anglijas Baznīca, Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Islandes Evaņģēliski luteriskā baznīca, Īrijas Baznīca, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Norvēģijas Baznīca, Skotijas Anglikāņu baznīca, Zviedrijas Baznīca un Velsas Baznīca), pamatojoties uz savu kopīgo priekšstatu par baznīcas būtību un arī par bīskapu amatu baznīcas apustuliskuma kalpošanā, kā tas ir izteikts Porvo kopīgajā paziņojumā, II-IV nodaļās, atzīstam un solām sekojošo:

a:

    1. mēs atzīstam viens otra baznīcas par baznīcām, kas pieder ]ēzus Kristus vienai svētajai katoliskajai un apustuliskajai baznīcai un patiesi piedalās visas Dieva tautas apustuliskajā misijā;
    2. mēs atzīstam, ka visas mūsu baznīcas skaidri sludina Dieva vārdu un pareizi pārvalda Kristības un Vakarēdiena sakramentus
    3. mēs atzīstam, ka visām mūsu baznīcām ir kopīga apustuliskās ticības apliecība;
    4. mēs atzīstam, ka ikvienas mūsu baznīcas ordinētā garīdzniecība ir Dieva dota, Viņa žēlastības līdzeklis, kas ne tikai ir Svētā Gara vadīta, bet arī ir Kristus pilnvarota caur baznīcu, Viņa miesu;
    5. mēs atzīstam, ka personiska, koleģiāla un sabiedriska pārraudzība (episcope) dažādi iemiesojas un izpaužas visās mūsu baznīcās apustuliskas dzīves, misijas un kalpošanas nepārtrauktībā;
    6. mēs atzīstam, ka bīskapa amatu augsti vērtē un uztur visās mūsu baznīcās kā redzamu zīmi, kas rāda baznīcas vienību un apustuliskas dzīves, misijas un kalpošanas nepārtrauktību

b. Mēs uzņemamies:

    1. piedalīties kopīgā dzīvē, misijā un kalpošanā, pastāvēt kopīgās lūgšanās un savstarpējās aizlūgšanās un dalīties līdzekļos;
    2. ļaut viens otra baznīcu locekļiem saņemt sakramentus un sniegt cita veida pastorālu palīdzību;
    3. uzlūkot visu mūsu baznīcu kristītos locekļus kā mūsu pašu baznīcas locekļus;
    4. savstarpēji izdevīgi iesaistīt ārzemju draudzes vietējās baznīcas dzīvē;
    5. pieņemt bīskapa, mācītāja vai diakona amatā bīskapa ordinētus cilvēkus jebkurā mūsu baznīcā, lai tie bez otrreizējas ordinācijas varētu kalpot kā garīdznieki tajā baznīcā, kas viņus pieņem pēc uzaicinājuma un saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem;
    6. ieaicināt vienai otras bīskapus piedalīties roku uzlikšanā bīskapu iesvētīšanā, kas kalpo par baznīcas vienības un nepārtrauktības zīmi;
    7. izstrādāt diakoniskās kalpošanas kopīgu izpratni;
    8. izveidot atbilstošas koleģiālu un konciliāru konsultāciju formas būtiskākos ticības, kārtības, dzīves un darba jautājumos;
    9. rosināt konsultācijas starp mūsu baznīcu pārstāvjiem un sekmēt zināšanu, ideju un informācijas apmaiņu teoloģijas un garīgās aprūpes jautājumos;
    10. nodibināt grupu kontaktu uzturēšanai, kas atbalstītu mūsu augošo sadraudzību un saskaņotu šī nolīguma ieviešanu dzīvē.